„Pakistānas piezīmes. Aiz priekškara” – grāmata, kurā iespējams iepazīt Pakistānu

Laikā, kad Latvijā aktīvi risinās diskusijas par iespējamo trešo valstu bēgļu uzņemšanu, medijos tiek kultivēta negatīva attieksme pret Austrumu valstīm un reliģijām, tādējādi sabiedrībā radot ne pārāk pozitīvu priekšstatu, SIA "Drukātava" laidusi klajā Aināra Kadiša autorizdevumu „Pakistānas piezīmes. Aiz priekškara”, kurā autors dalās ar saviem iespaidiem par Pakistānu, kuru mēneša garumā iepazinis no rietumniekiem netradicionāla skatu punkta. 

A.Kadišs: „Uz grāmatas vāka ir divi vīri – viens stāv postenī ar ieroci rokās, otrs – dāvā ziedus. Viņi simbolizē Pakistānu. Ja tu dosies turp ar ļauniem nolūkiem, varbūt iebrauksi bruņumašīnā vai tankā, tiksi attiecīgi sagaidīts. Ne ar ziediem. Bet, ja tu dosies turp kā draugs, ar atvērtu sirdi, tev dāvās ziedus. Tevi uzņems kā visdārgāko ciemiņu un tu citādākām acīm ieraudzīsi šo tautu. Tu ieraudzīsi skaistas attiecības starp cilvēkiem, tu baudīsi viesmīlību, kādu, iespējams, savā dzīvē neesi piedzīvojis.”

Grāmatā ar bagātīgu ilustratīvu materiālu tiek grauti rietumnieku tradicionālie priekšstati par Austrumiem un dzīve valstī, ko oficiāli sauc „Pakistānas Islāma Republika”, ir parādīta no iekšpuses, tā, kā to līdz šim ir ieraudzījis vien retais rietumnieks. Protams, šāds ceļojums nebūtu bijis iespējams bez iepriekšējas sagatavošanās – lai gan autoru Austrumi interesēja jau sen, liktenīgais grūdiens ceļojumam bija četru pakistāņu svētceļotāju ierašanās viņa lauku mājās Latvijā un Latvijā dzīvojošo šis valsts pārstāvju lūgumu iepazīt viņu dzimteni no citu skatu punkta. A.Kadišs atzīst, ka līdz tam par Pakistānu bija dzirdējis uzkrītoši daudz slikta, tāpēc nolēmis tur doties pats, jo Latvijā satikto pakistāniešu sirsnība un mierīgums bija klajā pretrunā ar iepriekšējo viedokli: „Es zināju, - ja kāds par kādu uzstājīgi un neatlaidīgi runā ļaunu un veido negatīvu priekšstatu, visbiežāk aprunātājs pats ir tas vainīgais...Es devos turp kā draugs, un Pakistāna man atklājās visā savā krāšņumā. Tā atklāja arī noslēpumus, ko svešas acis redz reti. Dažreiz tas bija paskarbais kalnu diženums, dažreiz ēnaini meži, dažreiz dzidri ezeri. Bet nekas nevarēja pārspēt skaistumā vienu, - sastapto un iepazīto pakistāņu tīrās, vienkāršās, viesmīlīgās un godīgās dvēseles”.