RezervesDALAS24.lv

Dzīvesstils / Lasāmviela

Veikta pirmā dzelzs nepietiekamības analīze bez asins parauga

 Veikta pirmā dzelzs nepietiekamības analīze bez asins parauga
Foto: Publicitātes foto
KRUSTTEVS.COM · 02.04.2016. 14:41

Lai arī dzelzs Zemes garozā ir ļoti izplatīts ķīmiskais elements, tā nepietiekamība cilvēka organismā ir ļoti bieži sastopama. Zinātnieki ir pievērsušies šīs problēmas izpētei, un arī Nestlé ir iesaistījusies jaunā pētījumā par dzelzs nepietiekamību organismā, kas var būt noderīgs miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo tagad šo veselības traucējumu varēs konstatēt daudz vieglāk, izmantojot nelielus resursus. 

 

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas publiski pieejamo informāciju no dzelzs nepietiekamības cieš vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas veselības problēmas. Neārstējot šo traucējumu, var rasties nopietns kaitējums gan psihiskajai, gan arī fiziskajai veselībai.

 

“Organisms regulāri ir jānodrošina ar dzelzi saturošiem pārtikas produktiem. Ja netiek uzņemts pietiekami daudz dzelzs vai tā tiek pastiprināti zaudēta, organisms vairs nespēj saražot pietiekami daudz hemoglobīna, un veidojas dzelzs deficīta anēmija. Hemoglobīns ir daļa no sarkanā asinsķermenīša, kas ļauj apgādāt organismu ar skābekli, kas ir būtiski svarīgs faktors, lai organismu nodrošinātu ar enerģiju,” uzsver Jānis Leitis, uzturzinātnes maģistrs (Nebraskas Universitāte, ASV) un Londonas olimpisko spēļu dalībnieks.

 

Vairākums cilvēku, kuri cieš no dzelzs deficīta, nemaz to nezina. Ja ir samazināts dzelzs daudzums asinīs, cilvēks jūtas pārguris, izskatās bāls un tam trūkst spēka ikdienas darbiem. Ar laiku nagi kļūst trausli un lūst, āda un mati ir sausi, parādās reiboņi un citi simptomi. Šādu stāvokli dēvē par anēmiju jeb mazasinību, kuras pamatā ir dzelzs trūkums organismā.

 

Jaunākajā pētījumā par dzelzs nepietiekamību, kas publicēts izdevumā Nature Communications, aprakstīts, kā teju minūtes laikā tiek veiktas nepieciešamās analīzes, nodrošinot tūlītējus rezultātus. Zinātniskais process norit šādi – ar tievu optisko šķiedru un zilu lāzera gaismu tiek apgaismota apakšlūpa. Ja organismā ir cinka protoporfirīns (ķīmiska viela, kas liecina, ka cilvēks cieš no dzelzs nepietiekamības), notiek reakcija un audu virsma sāk spīdēt fluorescējošā krāsā.

 

Jānis Leitis skaidro: “Dzelzs nepietiekamības gadījumā uzturā papildus jāiekļauj dzelzi saturoši produkti, jo mūsdienu diētas bieži vien nenodrošina nepieciešamo dzelzs daudzumu. Ar dzelzi bagāti pārtikas produkti ir gaļa, olas, zaļo lakstu dārzeņi, graudaugi un maize.”