Dzīvesstils / Lasāmviela

Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis: Visvairāk ūdens jādzer pēc pirts, sporta un seksa

Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis: Visvairāk ūdens jādzer pēc pirts, sporta un seksa
Foto: Publicitātes foto
KRUSTTEVS.COM · 23.03.2017. 17:30

22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, tāpēc šajā laikā sabiedrībā aktualizējas jautājums par ūdens nozīmi mūsu ikdienā, t.sk. arī uzturā. Runājot par ūdeni un to, cik daudz ūdens cilvēkam būtu jāizdzer ik dienas, domas dalās. 

 

Uzturēt šūnas pie normālas veselības

Cilvēkam ir jāizdzer tik daudz ūdens, lai uzturētu šūnas pie normālas veselības. Daudzi kolēģi saka, ka jādzer tik daudz, lai būtu nostiepta āda, tā vis nav, jādzer tik daudz, cik gribas. Nepieciešamais ūdens daudzums dažādiem cilvēkiem atšķiras, bet vairāk jādzer tad, kad ir bijusi pirts, sports vai sekss. Smags fizisks darbs arī skaitās. Es teiktu, ka vidēji jāizdzer 1,5 līdz 2l, ieskaitot ēdienu. Tas attiecas uz normālu dzīves situāciju. Ja situācija ir ekstremālāka, kā jau teicu, pirts, sports vai sekss, tad lūdzu dzeriet vairāk, jo tad jūs vairāk izsvīstat. Ja mēs sadomājam, ka vajag ļoti ilgi pastāvēt karstā saulē vai aiziet uz solāriju, tad ūdens jādabū atpakaļ organismā par katru cenu, kaut vai aplejoties ar to ūdeni.

 

Arī ejot pirtī ir jādzer vairāk, bet tajā pašā laikā jābūt ļoti uzmanīgam, proti, pirtī var sevi nolaizīt, vai palūgt to kādam citam, un, ja sviedri ir saldi, tad uzreiz jāskrien no pirts ārā, neraugoties uz to, cik ilgi esi pirtī. Tas nozīmē, ka visas sliktās vielas jau ir izvadītas, un tad organisms izdala dzīvības sulas, tāpēc pēc pirts cilvēkiem bieži vien nav spēka. Ja visu dara pareizi, cilvēkam pēc pirts jājūtas kā raķetei.

 

Katram savs dzeršanas režīms

Tieši tāpat ir ar sportu, piemēram, es pats nodarbojos ar loka šaušanu un riteņbraukšanu, tāpēc varu runāt no savas un draugu pieredzes. Braucot ar šosejnieku, bez dzeršanas nevar, maratona laikā izdzeru litru vai pat divus, un visu izsvīstu. Turklāt katram sporta veidam ir cits dzeršanas režīms – tas, kurš cilā svarus, un tas, kurš lēkā, nevar vienādi patērēt ūdeni. Līdzīgi ir arī ar seksu, arī tā laikā mēs svīstam un patērējam enerģiju, tāpēc pēc tam jāuzņem papildus ūdens. Un tas ir normāli!

 

Esmu lasījis dažādas publikācijas par plastmasas pudeļu kaitīgumu, bisfenolu u.tml., šeit gan gribētos piebilst, ka stikla pudele, protams, ir skaistāka, īpaši, ja tā veidota no tumša stikla, bet ar to nevar iet pirtī, nevar ņemt līdzi sportojot, braucot ar riteni u.tml. Nav jau nekur pētījums, ja cilvēks visu mūžu dienu dienā dzer tikai ūdeni no plastmasas pudeles, vai viņš saslimst ar audzēju vai nē. Tas, ka plastmasā ir ķīmiskas vielas, to neviens nenoliedz, bet tāpēc jau varbūt nevajag celt tik lielu troksni.

 

Nevar viennozīmīgi spriest, kas dzīvo ilgāk

Mūsdienās cilvēki dzer no plastmasas pudelēm, gatavo ēst plastmasas traukos u.tml. Nevar tā simtprocentīgi pateikt, ka tas, kurš tā dara, nodzīvos vairāk vai mazāk. Es, piemēram, zinu cilvēkus, kuri kategoriski neēd neko dabīgu, neko ekoloģiski tīru u.tml., un dzīvo tik ilgi, ka citi blakus nestāv. Tie ir gēni! Viens dzīvo ilgi tāpēc, ka nepīpē, sporto un dzīvo pļavā, tajā pašā laikā kāds cits dzīvo tikpat ilgi, jo ēd gaļu, dzīvo kalnos un pīpē. Nevar tā viennozīmīgi spriest! Vienu gan var teikt - ilgāk nodzīvos tas, kurš biežāk staigā un padzeras ūdeni, nevis tas, kurš visu dienu sēž kabinetā.

 

Runājot par ūdens lietošanu ikdienā, gribētu uzsvērt, ka daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kur cilvēks dzīvo, proti, no klimata, no gaisa temperatūras u.c. Ar abām acīm jāskatās, kur mēs dzīvojam. Nevajag censties ziemā izdzert tikpat daudz cik vasarā, tad ir pavisam citādāka termoregulācija. Pie mums straujiem soļiem nāk pavasaris, un drīz iestāsies arī siltais laiks, tāpēc gribētos atgādināt, ka nevajadzētu karstā laikā dzert ledus aukstu ūdeni. Tas ir tas pats, kas uzmest ledu uz sakarsētas plīts – plīts virsma uzreiz saplīst. Tāpat notiek ar mūsu asinsvadiem, sirdi un citiem orgāniem, ja ļoti sakarsuši dzeram ledus aukstu ūdeni. Organismam ir jāpatērē ļoti daudz enerģijas, lai to ūdeni sasildītu, lai ķermenī nesaglabātos kontrasta temperatūra. To var darīt tikai ar sava ķermeņa ārpusi, ejot kontrastdušās.

 

Ir virkne faktoru, kas ietekmē ūdens kvalitāti, piemēram, ja ūdens tiek sasaldēts un atlaidināts, tādu var lietot, taču, vārīts ūdens jālieto pēc iespējas mazāk. Ir dažādas diētas, kurās jādzer vārīts ūdens, taču tās ir speciālas kūres, ne ikdienas lietošana. Ja runājam par dzeramo ūdeni, ko var iegādāties veikalos, gribētu teikt, ka labākais ir tas, kas nāk no augstienēm, un noteikti jāņem vērā arī, kur šī ūdens ieguves vieta atrodas, kas ir apkārtnē u.tml.

 

Autors: Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis



»Baudas & izpriecas

Kā maija sākumu atzīmē pasaulē: Līgo svētku cienīgas tradīcijas Īrijā un Grieķijā

1. maijs lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai asociējas ar brīvdienu. Šī diena starptautiski tiek atzīmēta kā Darba svētki, bet nācija to atzīmē arī kā valsts vēsturē tik nozīmīgo Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Proti, 1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce, un pirmā maija nedēļa valstī tradicionāli tiek aizvadīta ar dažādiem patriotiskiem kultūras sarīkojumiem. Taču šo datumu kā Darba un arī pavasara svinēšanas svētkus ar daudzveidīgiem pasākumiem un festivāliem atzīmē visā pasaulē. Noteiktās valstīs maija sākumā populāras ir tādas tradīcijas, kas latviešiem parasti saistās ar Līgo svētkiem, piemēram, lēkšana pāri ugunskuram. Informāciju par to, kādas aktivitātes šajās brīvdienās gaidāmas ārvalstīs un ar ko rēķināties tūristiem, nonākot konkrētā valstī maija brīvdienu laikā, apkopojusi ceļojumu aģentūra “Latvia Tours”.