Latvijā populārākās tiešsaistes kazino spēles (4)
09:22Vairāk kā 500 alus šķirnes vienkopus festivālā Latviabeerfest 2019 (2)
14:34Izsludina pieteikšanos “Young Lions” nacionālajai atlasei video un filmu nozares profesionāļiem (2)
18:49Digitālais aģents: nevajag kautrēties par nezināšanu (1)
23:48Akcijā “Dienas bez rindām” sniegtas vairāk nekā 7000 konsultācijas par e-pakalpojumiem
Nākampavasar dienasgaismu ieraudzīs dokumentālā filma, kas atklās cik traģiski savu dzīvi beidza tie latvieši, kuri iesaistījās spiegu karos starp divām lielvarām, ziņo raidījums „Nekā Personīga”.
Pēc otrā pasaules kara Latvijas vēsturē ierakstītas daudzas traģiska lappuses. Viena no tām – par trimdas latviešiem, kurus Rietumu specdienesti mēģināja izmantot spiegošanai pret Padomju Savienību. Tomēr VDK apspēlēja gan britus, gan amerikāņus. No Zviedrijas rietumnieku uzdevumā iebraukušie latvieši sakrita čekistu lamatās. Tos, kurus nenošāva vai neaizsūtīja uz Sibīriju, savervēja un sūtīja atpakaļ. Nu jau spiegot VDK labā.
Par šiem notikumiem sešdesmitajos gados čekas uzdevumā rakstnieks Arvīds Grigulis uzrakstīja romānu – "Kad lietus un vēji sitas logā". Pēc tam Rīgas kinostudijā tapa kinofilma. Šie čekistus slavinošie darbi nu mudinājuši režisoru Pēteri Krilovu un scenāristu Alvi Lapiņu noskaidrot patiesību par latviešu likteņiem šajos juku laikos.
Padomju Latvijas VDK pēc Otrā pasaules kara turpat 10 gadus izdevās aiz deguna vazāt britu izlūkdienestu. Operācijas idejas autors bija vēlākais VDK ģenerālmajors Jānis Lukaševičs.
Čekistiem 45.gada oktobrī izdevās pārtvert britu spiegu sūtītos latviešus, kuriem ar līdzpaņemtajām rācijām bija jāziņo uz Zviedriju par notiekošo padomju telpā. Čeka izveidoja fiktīvu nacionālo partizānu tīklu, kas uzdevās par Latvijas brīvības cīnītājiem. Viņi veica viltus pārraides izlūkiem Zviedrijā un dibināja sakarus ar īstajiem mežabrāļiem Latvijas mežos. Spiegi-latvieši, kurus sūtīja briti jau pa tiešo nonāca VDK rokās. Tos, kuri nepārgāja padomju pusē, izsūtīja uz Sibīriju.
Vēlāk čeka izmantoja viltus nacionālos partizānus, lai tos iefiltrētu britu dienesta rindās. Viņi ar īsto mežabrāļu svētību izgāja apmācības Londonā. Latvijā atgriezās jau kā britu spiegi. Tomēr turpināja strādāt VDK labā.
Par tā laika notikumiem iespējams spriest tikai no KGB materiāliem, kas glabājas Latvijas arhīvā. Lielbritānija un Zviedrija savus arhīvus vēl nav atklājusi. Un rūgtums par notikušo ir saprotams. Pilnīgs sitiens zem jostas vietas bija atklājums, ka čekas labā strādājis pat britu ārējā izlūkdienesta MI-6 austrumu bloka vadītājs Kims Filbijs. Īsi pirms savas nāves Filbijs ieradās Padomju Latvijā un čekas ģenerāļi viņu sagaidīja kā nacionālo varoni.
Padomju spiegu veiksmes stāstu čeka gribēja iemūžināt grāmatā. VDK uzdeva rakstniekam Arvīdam Grigulim par šiem notikumiem sarakstīt romānu "Kad lietus un vēji sitās logā". Dažus gadus vēlāk režisors Aloīzs Brenčs uzņēma filmu. Tai padomju pilsoņiem vienkāršiem un saprotamiem vārdiem bija jāpastāsta par vareno pēckara čekistu veiksmi un jānosoda jebkādi kontakti ar trimdā aizbraukušajiem tautiešiem. Tolaik VDK sāka aktīvu propogandu pret ideoloģiskajiem pretiniekiem rietumos.
Kā stāsta Ritvars Jansons, okupācijas muzeja vēsturnieks, tad: „Rietumu trimda tika saistīta ar kara noziedzniekiem, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un genocīta noziegumus. Nacistu okupācijas periodā Baltijā. Un 60 gadu sākumā top gan Lietuvā, gan igaunijā, gan Latvijā top ideoloģiskas dezinformācijas brošūras, tiek radītas dokumentālās filmas, ko ražo tiešā VDK uzraudzībā, kontrolē un šīs prpogandas brošūras raksta VDK aģenti”.
„Filmas uzņemšanas laukumā klāt bija tolaik divdesmitgadnieki - režisors un scenārists Pēteris Krilovs un Alvis Lapiņš. Tas arī kalpojis par mudinājumu dokumentālā filmā izstāstīt tolaik sagrozīto patiesību. Valsts arhīvā izstudēti neskaitāmi VDK krimināllietu sējumi. Uzklausīti dzīvesstāsti no čekistiem un trimdiniekiem. Galvenais varonis Aloiza Brenča filmā bija Harija Liepiņa attēlotais Lainasārs. Viņam par prototipu kalpoja radists Rihards Zande”, saka Jansons.
Kinorežisors Pēteris Krilovs atzīsts, ka „tie tēli rada tādu viltus mieru cilvēkiem. Nu – viss ir kārtībā. Redz – mākslinieks man visu izskaidroja... par to pašu Leinasāru, kad Harijs Liepiņš spēlēja. Viņš tomēr ir tāds harizmatisks aktieris. Un visiem likās – nu nafig viņš ir spiegs. Nu priekškam. Nebūtu viņš to uzņēmies. Viņš tāds labs cilvēks būtu. Tas jau ir tas, kas bija vajadzīgs – zēni, nenodarbojaties ar tām lietām. Priekš kam jums vajag. Jūs savu dzīvi izniekosit. (...) Tā mākslas pakalpošana ir ļoti bīstama lieta. Ļoti bīstama.”
„Dzīvē Rihards Zande bija viens no latviešiem, kurš kara laikā bēgļu laivā pārcēlās uz Zviedriju, kļuva par britu aģentūras darbinieku un tika nosūtīts spiegot uz Latviju. Briti solīja latviešiem palīdzību atjaunot Latvijas neatkarību”, dalās pārdomās Krilovs.
„Nelolosim ilūzijas, ka Anglijas vai ASV izlūkdienesti cerēja šeit attīstīt pretošanās kustību un tāpēc atbalstīja pretošanās kustību. Bija reāli ieroču sūtījumi, kurus pārtvēra čeka. Bija no šiem izlūkdienestiem. Bet tie nebija domāti, lai šeit uzbūvētu spēcīgu pretošanās kustību, bet lai atbalstītu partizānus un no viņiem savukārt no Latvijas pretošanās kustības dalībniekiem iegūtu izlūkinformāciju”, secina Jansons.
Pēc Jansona sacītā, par to kā padomju Krievijai izdevās apmuļķot rietumus grāmatu sarakstījis britu žurnālists Edvards Lūkass. VDK esot izspiegojis jau pašas pirmās britu misijas, kas ieradās Latvijā. Jo vairāk ārvalstu spiegu atbrauca, jo dziļāk angļu izlūki sapinās čekas tīklos. Anglijas specdienesti nebija pietiekami sagatavojušies operācijai. Bet viņiem esot izdevies izskaitļot čekistu vājās vietas un arī piekļūt vadoņa Josifa Staļina cilvēkiem. Tāpēc vismaz pirmajos pēckara gados solījumi par iespējamu Latvijas atbrīvošanu neesot bijusi utopija.
Festivālu sezona ir uzņēmusi apgriezienus un, neskatoties uz ne visai iepriecinošiem laikapstākļiem, daudziem šī nedēļas nogale jūras krastā ir vasaras gaidītākais notikums,. Samsung Electronics Baltics apkopojis informāciju, kā mobilās ierīces tavu mīļoto festivālu brīvā dabā padarīs vēl baudāmāku pat tad, ja gadījušās kādas ķibeles – pazudis draugs, mājās aizmirsies lādētājs vai sliktākā gadījumā - nevari atrast savu telefonu.
"Labvakar, Liepāja", otrās festivāla dienas galvenais mākslinieks Mika iekaroja liepājnieku un pilsētas viesu sirdis, latviešu valodā paziņojot, ka ir jauki atgriezties Latvijā. Mūziķis pēc uzstāšanās atzina, ka šis koncerts Latvijā ir vēl emocionālāks par iepriekšējo šovu Rīgā pirms 3 gadiem. Liepājas pludmales aizrauts, Mika brokastis ieturēja šorīt pašā jūras krastā.
60 % Latvijas iedzīvotāju nevelta miegam pietiekami ilgu laiku, bet katrs sestais (17 %) ir piedzīvojis bezmiegu vai miega traucējumus, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norāda, ka miega problēmas sabiedrībā tik tiešām ir aktuālas, turklāt, ja tās neārstē, cilvēks ar laiku var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, jo tieši veselīga miega laikā tiek stiprināta imunitāte.
Ainas Mucenieces vārdā nosauktais Viroterapijas fonds, pēc vēža pacientu ierosinājuma, aicina parakstīt atklātu pateicības vēstuli latviešu zinātniecei par viņas ieguldījumu medicīnā un radītā pretvēža medikamenta pieejamību.
Sākusies pieteikšanās “Young Lions” nacionālajai atlasei kategorijā “Film”, kurā aicināti piedalīties video un filmu nozares profesionāļi – izcilākā komanda iegūs Inbox.lv apmaksātu ceļazīmi uz Kannu Lauvām (Cannes Lions).
Piektdiena, 20. oktobris, ir īpaša diena Latvijas Televīzijas iemīļotajam bērnu raidījumam "Kas te? Es te!" - tas svinēs savu 10 gadu jubileju. Gatavojoties īpašajam notikumam, Latvijas Televīzija aicina savus mazos skatītājus sūtīt apsveikumus raidījumam un tā varoņiem. Darbi jāsūta uz Latvijas Televīziju, Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, pasta indekss - LV1050.
Iznākusi grāmata bērniem „Kur Rodas PIENS” – otrā grāmata izglītojošajā izdevumu sērijā „Kur Rodas”. Grāmata, izmantojot krāšņas ilustrācijas, vienkāršus un saprotamus tekstus, bērniem saistošā veidā parāda piena radīšanas ceļu – no pašiem pirmsākumiem līdz veikalu plauktiem. Svarīgākais ir bērniem attēlot, kā piens tiek apstrādāts mūsdienīgā ražotnē.