Erots 2020
Erots 2020
RezervesDALAS24.lv

Dzīvesstils / Re, kā!

FOTO: Valdis Kalnozols 11 gadu laikā iestādījis vairāk nekā 10 000 ozolus

FOTO: Valdis Kalnozols 11 gadu laikā iestādījis vairāk nekā 10 000 ozolus
Foto: Publicitātes foto
KRUSTTEVS.COM · 20.05.2014. 14:29

Valdis Kalnozolsjau 11 gadus katru gadu kopā ar ģimeni un draugiem stāda ozolus savā īpašumā, kas atrodas Lizuma pagasta “Viņķeļos". Arī šajā pavasarī tradīcija tika turpināta – iestādot teju 2 000 ozolu stādu un aptuveni tikpat zīļu. Tādējādi pēdējo 11 gadu laikā uz aptuveni 30 hektāru plašā zemes gabala iestādīti vairāk nekā 10 000 ozolu stādu, izveidojot apjomīgu ozolu birzi.

 

Uzņēmējs un dabas mīļotājs Valdis Kalnozols uzskata, ka ozoli latviešiem palīdz būt pašpārliecinātiem: “Ja cilvēks dzīvē kaut ko grib panākt, tad pašpārliecība ir neatņemama sastāvdaļa. Ja pašpārliecības trūkst, klājas grūti. Uzskatu, ka cilvēka pienākums ir savā darbošanās vietā atstāt sakoptu vidi, tāpēc vietā ir atziņa - daba nemīl tukšumu!

 

Ozols latviešiem vienmēr bijis īpaši saistošs reliģiskas nozīmes koks, kā arī īpašs simbols latviešu tautas kultūrā. Tautas dziesmās un senajos ticējumos ozols simbolizē tautu dēlu un stipru vīru, tādēļ šūpuli, šūpuļa līksti un pirmās pirtsslotas zēnam gatavo no ozola. Jau daudzas tūkstošgades Latvju zeme bijusi un ir ozolu zeme. Ar ozolu mūsu Tauta asociē izturību, nelokāmību, ticību sev! Tautā parasti saka: "Vīri kā ozoli"! Tūkstotis gadus atpakaļ ozolu birzis pie mums nebija nekas neparasts, bet tagad, skat, dabas aizsargājamie objekti.

 

“Zinu, ka pats nepaspēšu ieraudzīt zaļojam ozolu birzi savā zemē visā krāšņumā, tomēr svarīgāk, ka mani mazbērni un mazmazbērni to redzēs, jo tas būs ne ātrāk kā pēc 200 gadiem. Tas būs mans zaļais mantojums nākamajām paaudzēm un Latvijai. Tādēļ es lūdzu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par to, ko mēs atstāsim nākošajām paaudzēm. Ja visu Latvijas tautsaimniecībā neizmantojamo zemi pārvērstu ozolu birzīs, tad varbūt mūsu mazmazmazbērni varētu sākt dzīvot tīrā, ekoloģiski sakārtotā vidē un būs iespēja atcerēties mūs ar labu vārdu,” stāsta Valdis Kalnozols.

 

Pirmā šāda talka notika 2003. gada 21. aprīlī. To apmeklēja aptuveni 100 cilvēku – gan rīdzinieki, gan vietējie iedzīvotāji. Ozolu stādīšanā piedalījās arī folkloras kopa “Skandinieki”, kas pēc sentēvu tradīcijām iesvētīja topošo birzi. “Viss sākās ar skaitli deviņi - iestādījām deviņus kociņus no Kvēpenes ozolu audzes. Tas bija sākums prāvajai ozolu birzij, ko Lizuma pagastā varam redzēt šodien. Kāpēc iesākumā bija deviņi koki? Tas latviešiem ir zīmīgs skaitlis. Kādreiz latviešiem kalendārā bija deviņas dienas nedēļā,” sākumu tradīcijai atceras uzņēmējs.