Latvija – šķiršanās rekordvalsts

Statistikas dati liecina, ka Latvijā joprojām ir viens no lielākajiem šķirto laulību īpatsvariem Eiropas Savienībā. Analizējot šķiršanās iemeslus un faktorus, pirmajā padziļinātajā laimes un ģimenes attiecību mērījumā Latvijā Amigo laimes indekss noskaidroti galvenie iemesli, kas kaitē savstarpējām attiecībām ģimenēs. 39% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka visnegatīvāk viņu attiecības ģimenēs iespaido atšķirīgs skatījums uz dzīvi, bet 32% domā, ka saskaņu kavē pārāk mazs kopā pavadītais laiks. Salīdzinoši mazāku lomu attiecību sairšanā spēlē ģimenes finansiālās problēmas (24%) un nogurums vai nespēja tikt galā ar saviem ikdienas pienākumiem (19%). 18% respondentu uzskata, ka bieži strīdi arī negatīvi ietekmē attiecības ģimenē. Savukārt laimes sajūtu veicina ciešas ģimenes attiecības un kopīgas tradīcijas, liecina Amigo laimes indeksa rezultāti. 

“Ir būtiski pievērst uzmanību tam, kā atbalstīt cilvēkus, kas veido vai jau ir attiecību procesā, lai viņi maksimāli labi mācētu risināt konfliktus, tikt galā ar stresu, sarunāties un sadzirdēt vienam otru. Diemžēl praksē sastopos ar situācijām, kad sievietes vēlme izrunāt emocionālās problēmas atduras pret partnera “nepārspīlē”. Un tikai tad, kad tiek runāts par šķiršanos, otrs saprot, ka laikam ir noticis kaut kas nopietns”, stāsta kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa un piebilst: “Man ļoti simpatizē dažādas preventīvās programmas, piemēram, dūlu un PEP mammu kustība, bērnu emocionālās audzināšanas grupas vecākiem un citas, kas ļauj partneriem izprast pašiem sevi, vienam otru un savus bērnus”.

Ja attiecības ģimenē nav veselīgas, un tās nav iespējams uzlabot, tad arī šķiršanās var būt risinājums. “Šķiršanās var nozīmēt veselīgu izvēli nebūt postošās attiecībās. Tas dod iespēju izveidot citas – laimīgākas attiecības”, uzskata Marija Ābeltiņa.

Tomēr viedokļi šajā jautājumā nav viennozīmīgi, jo ne vienmēr šķiršanās kļūst par cilvēka veiksmes stāstu. Pētījuma Amigo laimes indekss rezultāti parāda, ka precēto cilvēku laimes sajūta ir salīdzinoši lielāka (7,18) nekā tiem, kas ir šķīrušies (tikai 5,65). Salīdzinot dažādas iedzīvotāju grupas, pētījumā secināts, ka šķīrušies cilvēki ir pat nelaimīgāki par tiem, kas nav bijuši precējušies. Tas skaidrojams par faktu, ka iedzīvotājiem, kas ir šķīrušies, ir dzīves partnera atbalsta pieredze, tāpēc viņi salīdzinājumā saredz to, kas pēc šķiršanās tiem pietrūkst. Tādēļ likumsakarīgi, ka Amigo laimes indeksā tieši šķīrušies cilvēki visbiežāk (41%) apgalvojuši, ka saņem nepietiekami daudz atbalsta no citiem cilvēkiem.

Arī Amigo vadītājs Artūrs Freimanis, skaidrojot Amigo iniciatīvas Laimīgām ģimenēm mērķus, uzsver: “Mēs, Amigo, ticam, ka stipras ģimenes ir valsts labklājības pamats. Un, pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka mēs katrs ar savu rīcību ikdienā, pat mazajās lietās un situācijās, esam tie, kas tiešā veidā pozitīvi vai negatīvi ietekmējam savus tuviniekus. Tāpēc mūsu mērķis ir aicināt cilvēkus aizdomāties un rīkoties, lai palīdzētu sabiedrībai ieviest pozitīvas pārmaiņas ikdienā un celtu Latvijas iedzīvotāju laimes sajūtu. Lai to īstenotu, sadarbībā ar mammāmuntētiem.lv esam radījuši Amigo iniciatīvu laimīgām ģimenēm, kas sniegs savu ieguldījumu, jau maija vidū piedāvājot daudzveidīgus praktiskus padomus un ekspertu konsultācijas, kā attīstīt kopīgas intereses un veidot ģimenes tradīcijas.”

Amigo laimes indeksa mērījums ir tikai pirmais solis, kas kalpos par pamatu turpmākajām ilgtermiņa Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm aktivitātēm. Latvijas sabiedrības laimes līmenis tiks monitorēts ikgadējā pētījumā. Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm mājvietā www.laimigamgimenem.lv ciešā sadarbībā ar ģimenes labklājības ekspertiem tiks piedāvāti padomi un praktiski risinājumi, kā uzlabot saprašanos ģimenē un vairāk laika pavadīt kopā. Tāpat tiks veidotas sociālās kampaņas, kuru galvenās prioritātes 2015. gadam noteiktas ģimenes tradīciju veicināšana, tēvu lomas stiprināšana ģimenēs un rūpes par senioriem. Amigo laimes indekss veikts 2014. gada decembrī, tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju visos Latvijas reģionos.