Trūkst dzīvē prieka? Noskaidro, vai neciet no depresijas!

Ja ilgāk par divām nedēļām cilvēks cieš no ilgstoši nomākta garastāvokļa, enerģijas trūkuma, apātijas un spēcīga diskomforta, ir pamats domāt par diagnozi – depresija. Kādēļ vīriešiem depresiju atklāt ir grūtāk? Kādi ir tās simptomi un ko darīt, lai sev palīdzētu?

KRUSTTEVS.COM iztaujā psiholoģi Diānu Zandi.

Kas tas par zvēru – depresija? Jeb raksturīgākās slimības pazīmes

„Depresija vīriešiem ir ļoti nozīmīga problēma ne tikai Latvijā, bet visā rietumu pasaulē. Par sieviešu depresiju daudz zinām, jo par to runā. Bet par vīriešu depresiju nav pieņemts runāt. Vēl pavisam nesen uzskatīja, ka būt par vīrieti ir aizsargfaktors pret depresiju. Tikai pēdējā desmitgadē arvien vairāk speciālistu pievēršas jautājumam kā tas var būt, ka vīriešiem depresija ir reti, bet kopumā psihiatriskās problēmas viņi piedzīvo pat biežāk, nekā sievietes. Speciālisti sāka pētīt, vai tikai vīrietis depresiju nepiedzīvo un neizpauž citādāk. Vai gadījumā nav tā, ka vīriešu depresija ir slēpta problēma,” stāsta Diāna Zande.

Viņa šobrīd raksta doktora darbu par depresijas simptomiem jaunajās ģimenēs, kas gaida bērniņu. Laiks, kas tiek uzskatīts tikai par skaistu laiku, patiesībā vecākiem var sagādāt daudz spriedzes, jo bērna ienākšana maina daudz ko ikdienas dzīvē. Mainās partnerattiecības un bieži vien kā sievietes tā vīrieši šajā laikā piedzīvo depresijas simptomus vai pat klīnisku depresiju. „Vēlos, lai sabiedrība Latvijā kļūst izglītotāka par depresiju un veselīgāka. Vīrieša dzimums nav aizsargfaktors pret sāpēm, ciešanām, zaudējumiem un emocionālām grūtībām. Viņš arī drīkst un mēdz justies slikti,” tā speciāliste.

Pirms runāt tālāk, svarīgi saprast, kas tad ir depresija. Tā ir slimība, kas kā sievietes, tā vīriešus skar vienādi. Tas ir viens no izplatītākajiem psihiskajiem traucējumiem, kā rezultātā cilvēks zaudē prieku un interesi par ikdienā darāmajām lietām. Viņam trūkst enerģijas, samazinās darba spējas, ir nomākts noskaņojums, grūti par sevi parūpēties, var būt miega traucējumi (pārmērīga gulēšana vai ilgstošs bezmiegs), raudulīgums, vēlēšanās norobežoties no citiem, vainas sajūta, bezjēdzīguma sajūta...

„Ja vīrietim uzskaita šos simptomus, viņš visticamāk atbild, ka nekas no tā viņam nepiemīt. Bet to, kā cilvēki piedzīvo depresiju, nosaka arī sabiedrībā valdošā kultūra. Ja mūsu kultūrā sievietēm ir atļauts būt vājajam dzimumam, viņas depresiju periodos izjūt visas vai daļu no iepriekš minētajiem simptomiem. Vīrietim veids, kā viņš izjūt depresiju, var būt atšķirīgs. Mēs taču esam viņus gadu desmitiem audzinājuši kā stipro dzimumu un vīrieši taču neraud,” skaidro D. Zande.

Viņa atklāj, ka raudulīgums, kas depresijas gadījumā parasti raksturīgs sievietei, vīrietim var izpausties kā aizkaitinātība. Ja sieviete kļūst bezpalīdzīga un bezspēcīga, vīrietis vairāk tendēts būt agresīvs – agresīvi braucot, izlādējot savas emocijas internetā, lamājoties. Dažreiz agresija vērsta uz āru, citreiz – pret sevi. Pašagresijas galējā forma –pašnāvība. Interesanti, ka sievietēm depresiju diagnosticē divas reizes biežāk kā vīriešiem, bet vīrieši pašnāvības veic pat sešas reizes biežāk. 2010. gadā Latvijā katru septīto pabeigto pašnāvību veica sieviete. Pārējās – vīrieši.

Vēl tipiskas vīriešu depresijas izpausmes – diskomforta sajūtas noliegšana, cenšanās strādāt (vai sportot!) pāri saviem spēkiem, nespēja atpūsties, sevis izdzīšana, pārmērīga aizraušanās ar cigaretēm, alkoholu un pat narkotikām, lai atslābinātos bieža sekss partneru maiņa. Vīrieši biežāk runā par stresu, pārslodzi, grūtībām tikt galā ar uzdevumiem darbā vai mācībās, ilgstošām muguras vai galvassāpēm, nevis nomāktību vai raudulīgumu.

Ja depresija konstatēta, ko tālāk?

Ar depresiju kā slimību ir līdzīgi kā ar jebkurām citām saslimšanām – jo ātrāk tās konstatē un ārstē, jo vieglāk tikt ar to galā. Jo problēma dziļāka, jo vairāk laika un finansu līdzekļu jāiegulda, lai izārstētos. Ja depresija nav smagā formā (viena no smagās formas pazīmēm – ir totāla nevēlēšanās neko darīt, pat izkāpt no gultas, lai ieietu dušā vai izmazgātu zobus, ir apgrūtinoša), psihiatra vai antidepresantu palīdzība nav nepieciešama. Var izvēlēties kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. „Tas ir terapijas veids, kas relatīvi īsā laikā ļoti ciešā sadarbībā ar klientu un terapeitu pārskata domāšanu, kas uztur depresiju. Tas iemāca mainīt domāšanas veidu, atšķirot kļūdaino uztveri un pieļāvumus un attīstot racionālāku domāšanu, kas klientam pašam iemāca kļūt par savu terapeitu,” skaidro D. Zande. Izejot kognitīvi biheiviorālās terapijas kursu, ir mazāks risks, ka depresija atgriezīsies, jo cilvēks pats savu dzīvi iemācās regulēt.

Kur meklējamas depresijas saknes?

Viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki slimo ar depresiju – iedzimtība. Ja vecāki ir slimojuši ar depresiju, ir lielas iespējas, ka ar to slimos arī pats cilvēks. „Bet tas nenozīmē, ka obligāti saslimsim ar depresiju, ja dzimtā kāds ar to slimojis. Ir jābūt kādam palaidējmehānismam, situācijai, kas jutīgam un ievainojamam cilvēkam ir kā starta poga depresijas sākumam. Bieži tie ir dažādi zaudējumi, kas ir tipiskākie depresijas izraisītāji. Piemēram, kāda tuva cilvēka nāve, darba zaudējums, aiziešana pensijā, sava sapņa zaudējums, attiecību zaudējums...” stāsta speciāliste.

Kaut arī Latvijā nav veiktu pētījumu par pēdējo gadu darba tirgus pārmaiņu ietekmi uz cilvēku emocionālo veselību, pasaules prakse rāda – ja cilvēks ir zaudējis darbu un pēc tam pus gada laikā to nespēj atrast, var attīstīties depresijas simptomi. Bieži depresijas simptomi skar cilvēkus, kuri ikdienā jūtas nespējīgi risināt dažādas dzīves situācijas – respektīvi, jūtas bezpalīdzīgi vai tieši otrādi – cilvēkus, kuri visu cenšas izdarīt superlabi – tātad, perfekcionistus.

Arī hroniskas slimības, slikts organisma vispārējais veselības stāvoklis, avārija, trauma, invaliditāte, agrīna vecāku zaudēšana, vardarbība ģimenē, kautrīgums – ir iemesli, kas var veicināt depresijas sākšanos.

Profilaksei...

Lai pasargātu sevi no depresijas veidošanās, ilgstoša stresa situācijās un sāpīgos dzīves mirkļos, vajag atrast kādu atbalsta personu, ar kuru no sirds var izrunāties. Svarīgi pašam saprast, kas ir tas notikums, kura dēļ sliktā pašsajūta ir veidojusies? Kādēļ ir radies aizvainojums un ko var darīt, lai to mazinātu? Varbūt vajadzīgs dažu nedēļu ilgs atvaļinājums? Varbūt attieksmes maiņa pašam pret sevi? Kādēļ sevi izdzīt līdz pēdējam, jo skaidrs, ka šis darba projekts ir ne pirmais, ne pēdējais, pie kura strādāsi. Bet, ja veselība nebūs, darba efektivitāte kritīsies.

Veselīgs dzīvesveids, ar to saprotot sabalansētas darba stundas un atpūta, laiks miegam un laiks fiziskām aktivitātēm, saviem hobijiem, kas sagādā prieku, tas ir veselības pamatu pamats. Tomēr, ja ievēro - nomāktais garastāvoklis un emocionālais disbalanss ilgst ilgāk par divām nedēļām, vērts aiziet pie ģimenes ārsta vai psihologa uz konsultāciju. Depresija pati no sevis nepāries.