Nestreso! Stresojot sabeigsi gremošanu!

Aptuveni pusei gastroenterologu pacientu gremošanas sistēmas traucējumi rodas veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju dēļ. Tātad - jo lielāks stress, jo vairāk problēmu. Šobrīd biežāk sastopamās kuņģa – zarnu trakta slimības Latvijā ir kairinātās zarnas sindroms (KZS) un gastroezofagiālā refluksa jeb atviļņa slimība (GERS).

Uzpūsta vēdera sajūta, smaguma sajūta, atraugas, vēdera izejas traucējumi, nenoteiktas sāpes vēderā – tās ir biežākās pazīmes, kas liecina, cilvēks cieš no kādām kuņģa – zarnu trakta slimībām, atklāj gastroenterologs-endoskopists Hosams Abu Meri. Viņš norāda – slimību paasinājumi parasti vērojami pavasaros un rudeņos, kad organisms „pārkārtojas”.

Kā atšķirt abas biežāk izplatītākās slimības?

Kairinātās zarnas sindroms (KZS) sastopams vismaz 30% iedzīvotāju. KZS ir palielināts zarnu jutīgums, ko raksturo vēdersāpes, zarnu darbības (vēdera izejas) traucējumi, kas rodas bez organiskiem gremošanas trakta bojājumiem – tas saistīts ar psihosomatiskām problēmām. KZS nav bīstama, bet ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti.

„Mēdz paiet ilgs laiks, kamēr tiek noskaidrots, ka nekādu organisku bojājumu nav – kamēr iziet visas pārbaudes. Tad paiet vēl kāds laiks, līdz cilvēks saprot, ka praktiski ir vesels, pieņemt to, un simptomi izzūd. Bieži vien palīdz vizīte pie neirologa vai psihoterapeita, nomierinošu līdzekļu lietošana,” teic ārsts.

Arī GERS jeb atviļņa slimības vieglā forma nav bīstama, tomēr simptomi ir nepatīkami, un pacients kopā ar ārstu var atrast veidus, kā dzīvi darīt vieglāku. Biežākās pazīmes, kas liek domāt par GERS, ir dedzināšana aiz krūškaula (grēmas), sāpes pakrūtē, atraugas (ar barību vai gaisu, kam var būt nepatīkama smaka), uzpūsts vēders, slikta dūša, dažkārt arī sāpes vēderā.

Hosams Abu Meri gan uzsver, ka ikviens cilvēks ir individuāls, tomēr daži ieteikumi noderēs vispārējai veselībai: vēlams izvairīties no taukainiem, skābiem ēdieniem, aromatizētiem un gāzētiem dzērieniem; ēst bieži, bet nelielām porcijām; sēdēt pareizi. Ikdienā nedrīkst aizmirst arī par ūdens lietošanu uzturā. Vislabākie ir dabīgie minerālūdeņi, kuru sastāvā ir dažādi mikroelementi. Tie stiprina organisma imunitāti, palīdz atbrīvoties no toksīniem un uzlabo gremošanas trakta darbību.

Kā pārbaudīt savu vēdera veselību?

Gastroskopija un endoskopija mūsdienās ir neaizstājamas izmeklēšanas metodes. Būtiski zināt, ka pēc 50 gadu vecuma jebkurš Latvijas iedzīvotājs savam ģimenes ārstam var pieprasīt gremošanas trakta vai konkrēta orgāna skrīningu. Arī tad, ja nav nekādu konkrētu sūdzību – lai novērstu iespējamās saslimšanas sākuma stadijā.

Lai informētu cilvēkus par gremošanas trakta funkcionālajiem traucējumiem, tos atpazītu un prastu labāk ar tiem tikt galā, šobrīd noris akcija „Uzzini, kas notiek tavā vēderā!”, kuras laikā ikviens interesents var apmeklēt bezmaksas lekcijas pie ārsta gastroenterologa. Nākamā bezmaksas lekcija gaidāma 7.jūnijā.