Kā pievērsties aktīvam dzīvesveidam? Atbild Aivars Visockis

Kā apklusināt sevī sliņķi, kurš nemitīgi urd: „Šodien uz sporta zāli labāk neej, bet izvēlies kino vai TV vakaru”? KRUSTTEVS.COM iztaujā pieredzējušo kultūristu Aivaru Visocki.

- Ar ko sākt aktīvo dzīvesveidu?

Vispirms jābūt lielai gribēšanai un motivācijai aktīvi vingrot un ar sevi strādāt. Esmu novērojis, ka visgrūtākā ir tieši zāles sliekšņa pārvarēšana, jo vīrieši domā – visi sporta zālē ir skaisti un trenēti. Tikai viņš būs ar savām problēmām. Bet tā nav. 80 un 90% gadījumu sporta zāļu klienti ir bēdubrāļi, kas grib notievēt, uzlabot vēderpresīti un visu ķermeņa veselību kopumā.

- Vai jāsāk ar individuālo treniņu?

Var arī sākt ar tādu sporta zāļu apmeklēšanu, kurās strādā spēcīgi treneri. Pie viņiem jebkurā brīdī var pieiet un pakonsultēties. Lai nedarītu pāri savai veselībai, iesaku vispirms pakonsultēties ar treneri un izstrādāt individuālo treniņprogrammu. Bet uzreiz pirmajā dienā šo programmu izstrādāt nebūtu prātīgi. Daudzi to prasa, bet, kamēr neesmu sapratis, kāds ir cilvēks, grūti tieši viņam izveidot individuālo programmu. Tas, ko noteikti nevajag darīt - nākt uz sporta zāli ar žurnālos publicētiem padomiem. Tā var nodarīt pāri savai veselībai.

- Esmu novērojusi, ka pirmā motivācija zūd apmēram pēc nedēļas vai divām, kad uznāk slinkuma vilnis. Kā to pārvarēt?

Cilvēki grib rezultātu nevis šodien, bet jau vakar. Bet ir jābūt pacietīgiem. Darbs ar sevi ir smags un regulārs. Sportošanai jākļūst par dzīvesveidu, tam jābūt kā ikdienas obligātajai nepieciešamībai, nevis kaut kam ekskluzīvam. Zālē sastopas dažādi cilvēki, viņi iepazīstas viens ar otru un pēc tam savā starpā draudzīgi konkurē. Ja viens redz, kā otram krītas svars, veidojas sportiskais niknums un papildu motivācija turpināt iesākto. Cilvēkiem ar vāju raksturu šādos brīžos ļoti palīdz treneris. Viņš strādā ne tikai kā treneris, bet arī kā psihologs, kā mazais dieviņš.

- Kāda ir paša pieredze slinkuma pārvarēšanā?

Man patiesībā tādas nav, jo vienmēr esmu gribējis sportot un to gribu vēl arvien. Protams, ir dažādi noguruma periodi, kad gribējies visam mest mieru, bet tās ir īslaicīgas pārdomas. Nu jau 30 gadus piedalos sacensībās. Nupat atgriezos no Pasaules čempionāta Kazaņā, kur Master klasē ieguvu trešo vietu. Tagad tikai no tā atgūstos.

- Ko šādi čempionāti prasa no organisma?

Tā ir pamatīga pārslodze – gan psiholoģiska, gan emocionāla, gan fiziska. Kur sākas lielais sports, tur beidzas veselība. Bet man ir paveicies. Dieviņš stāvējis blakus, un veselība ir. Iesācējiem gan neieteiktu nekad sekot līdzi čempionu diētām un treniņprogrammām.

- Kas ir tava uztura pamatā?

Vairāk vai mazāk – mans pamatuzturs ir diēta. Neaizraujos ar saldumiem un sāļiem ēdieniem. Ēdu dārzeņus, augļus, putnu filejas, teļa gaļu, olbaltumvielas. Nekad nelietoju ilgspēlējošus produktus, tie manā uztverē ir indes. Ja gribas ko neveselīgāku, tad jau labāk apēst speķīti ar rupjmaizi, nekā makdonaldus vai citas indes. Starp dzeramajiem labākais ir ūdens. Nekādas kolas vai krāsainie dzērieni.

- Tas arī izklausās veselības noslēpums.

Jā, turklāt to zina visi, tikai jautājums - vai ievēro?