Intars Rešetins: Maratons – veselībai, nevis pašmērķim

Aktiera Intara Rešetina iecienīta brīvā laika nodarbe ir aktīvs skriešanas treniņš. Tas palīdz izvēdināt galvu no dienas darbiem, bet galvenais – nāk par labu veselībai. 

„Ja grib piedalīties maratonā, jāskrien regulāri. Ar dažiem treniņiem pirms paša maratona ir krietni par maz. Man skriešana ir viens no veidiem, kas palīdz sakārtot veselību. Tas arī ir mans mērķis – būt veselam. Maratons – tas noteikti nav svarīgākais dzīves notikums, bet ir lielisks piedzīvojums, kurā pabūt ar cilvēkiem, kas uzskata līdzīgi,” savā vaļaspriekā ar portālu KRUSTTEVS.COM dalās I.Rešetins.

Viņš ievērojis – kopš regulāri skrien, ir labāka asinsrite, stiprāka sirds un asinsvadu veselība un galvenais – vieglāk atbrīvoties arī no liekajiem kilogramiem, ko daudzi Latvijā uzkrāj aizvien vairāk. Aktieris gan ievērojis, ka ar katru gadu palielinās arī skrējēju skaits pilsētas ielās, par ko viņam liels prieks.

„Var just, ka arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, ko un kā ēd, cik daudz ikdienā kustas. Sportošana kļūst par arvien modernāku un stilīgāku brīvā laika pavadīšanas veidu,” secina I. Rešetins.

Viņš pats skriešanas treniņus plāno divas līdz trīs reizes nedēļā. Lai arī gribētu biežāk, pagaidām nesanāk, jo teātrī ir diezgan saspringta slodze, un tā nu pēdējā laikā sanācis, ka sportošanas treniņi notiek brīvdienās. Ierastais distances garums ir teju trešdaļa maratona – gandrīz 13 kilometri.

Katra kārtīga skrējēja  komplekts - labas kedas un pulsometrs 

„Lai skrienot nenodarītu pāri savai veselībai, vajadzīgas skriešanas kedas, un visu laiku jāseko līdzi savam pulsam. Ja skrien garās distances, apavi jāpērk pusotru vai pat divus izmērus lielāki. Jo, skrienot lielus attālumus, kāja piepampst, un tad var sākt spiest pirksti un veidoties problēmas ar kāju nagiem,” skaidro I.Rešetins.

Viņš stāsta, ka šobrīd sporta veikalos iespējams veikt skriešanas testu. Sporta veikala pārdevējs – konsultants nofilmē, kā pēda kustas, skrienot pa skrejceļu, un tad individuāli katram klientam piemeklē piemērotākos apavus. Otrs veselības likums – skriešanas laikā jāseko līdzi savam pulsam.

„Pulsu neiesaka laist pāri par 150 sitieniem minūtē. Tā ir lieka slodze sirds un asinsvadu sistēmai. Arī muskuļi tad „saēdas”. Mana izvēle ir 150 sitieni minūtē. Šāda slodze arī ir laba, ja grib atbrīvoties no liekā svara un uzturēt savu ķermeni formā,” stāsta I.Rešetins.

Viņš skriešanas laikā izmanto programmu endomondo. Tā austiņās saka, cik daudz jau noskriets, ar kādu ātrumu skriets, cik daudz vēl palicis līdz finišam. „Ir taču 21. gadsimts, vajag izmantot tehnoloģiju iespējas!” teic aktieris.

Pārbaudīti padomi tiem, kas vēlās uzsākt skriet maratonu

• Maratona lielās distances var skriet tikai tad, ja organisms tiešām ir pieradināts pie tik lielas slodzes. Ir vajadzīgs diezgan liels sagatavošanās darbs, citādi var nodarīt sev pāri un pat nomirt, jo sirds neiztur lielo slodzi.

• Maratona rītā nevajag ēst smagu ēdienu. Izvēlēties gaišu un vieglu apģērbu, lai ir ērti un lai saules ietekmē nenotiek organisma atūdeņošanās.

• Maratona laikā vēlams ik pa laikam padzerties vai uzēst speciālās želejas.

• „Bet vissvarīgākais – visu laiku atcerēties, ka veselība ir pirmajā vietā. Nav jābūt skriešanas čempionam. Galvenais – gūt prieku!” piebilst I.Rešetins.