RezervesDALAS24.lv

Dzīvesstils / Veselība

Sports veselībai, nevis traumām

Sports veselībai, nevis traumām
Foto: No menshealth.com.
Kintija Bulava · 21.05.2012. 00:07

Lai līdz ar maratonu kultūras ienākšanu Latvijā strauji nepalielinātos to cilvēku skaits, kas pēc tam sirgst ar veselības problēmām pārmērīgas sportošanas dēļ, svarīgi nepieļaut visvairāk izplatītās kļūdas. Padomi skrējienu un citu sportisku aktivitāšu sezonas sākumā noderēs.

 

Bez iesildīšanās tiešām nevar

 

Ja ar skriešanu vai jebkuru citu sporta veidu sāk nodarboties uzreiz, bez muskuļu iesildīšanas, tas var radīt lieku slodzi muskuļiem. Rezultātā organisms ir stīvs un var pat radīt muskuļu saišu sastiepumus, plīsumus... Lai no tā izvairītos, pirms sportošanas vajag vismaz desmit minūtes veltīt iesildīšanās vingrojumiem. Ja treniņa laikā lielākā slodze ir pardzēta kājām, var iesildīties ar mierīgu pastaigu, tās laikā veicot lielus izklupienus. Svarīgākais šajā brīdī turēt taisnu muguru un visu uzmanību koncentrēt uz kājām.

 

Bīstamākais vingrinājums – pietupieni

 

Organismu iesildot vai pēc tam atsildot, vieni no iecienītākajiem, bet arī veselībai bīstamākajiem vingrojumiem ir pietupieni. Tajā nav nekā slikta, ja vien šo vingrinājumu veic pareizi. Ja veicot pietupienu, svars gulstas uz ceļiem, nevis papēžiem un potīti, tad traumē ceļu locītavas. Lai šajā vingrinājumā nekļūdītos, var izmantot kādu atbalstu, pret kuru atbalstīt muguru. Mugurai jābūt taisnai, kājām nedaudz atstatus no balsta, papēžiem - piespiestiem pie grīdas. Pietupienus veicot, tos nevajag kustināt.

 

Lai pēc svaru cilāšanas nesāp mugura

 

Tā ir diezgan bieža problēma visiem, kuri svaru stieni ceļ, sasprindzinot muguras augšējo daļu. Pareizi ir vispirms sajusties stabili uz kājām un tad celt svarus, pakāpeniski izjūtot, kā slodze palielinās no mugurkaula pamatnes, gūžu rajonā un tikai tad, līdz ar roku kustībām, svars virzas pakāpeniski augšup. Tad tikpat mierīgi svaru stienis jānolaiž un, kad cilvēks gatavs, var vingrinājumu turpināt.

 

Lejup pa kalnu - uzmanīgi

 

Skrienot no kalna, ir gluži dabiski palielināt ātrumu, tomēr tas pilnīgi noteikti nav veselīgi ceļgalu saitēm. Pēdas tik stabili nepieskaras zemes virsmai, rezultātā ir lielāks risks izļodzīt kādu cīpslu vai iedzīvoties ilgstošās ceļu sāpēs. Tā vietā, ieraugot kalnu lejup, apzināti skriešanas temps jāpalēnina vai arī – jāizmaina skriešanas maršruts pa citu ceļu, kur kalns ved augšup vai tā nav vispār.

 

Avots: www.menshealth.com