Olga

Foto: Kekavasbulldogs.lv.

Pavisam nesen noslēdzās pasaules čempionāts florbolā Šveicē, kurā piedalījās arī Latvijas izlase. Izlases ilggadējais līderis Jānis Jansons intervijā ar KRUSTTEVS.COM izteicās, ka 6.vieta pasaulē nemaz nav tik slikts rezultāts, bet rūgtuma sajūta par čempionāta laikā piedzīvotajām emocijām gan ir jūtama.

 

Kā vērtē savu un komandas sniegumu virslīgas čempionātā?

 

Iepriekšējā sezonā ļoti daudz emociju tika iztērēts kopā ar Lielvārdes komandu, kad izcīnījām čempiona titulu. Šogad spēlēšanai vairāk pievēršos prieka pēc, gribu vienkārši izbaudīt spēli. Šosezon spēlēju kopā ar jauniem partneriem, mums viss jāsāk no jauna, jāatrod kopēja saspēle, tāpēc sezonas sākums bija nedaudz smagnējs. Pašreiz RTU komanda būvējās no jauna, daudzi iepriekšējo gadu spēlētāji ir atstājuši komandu un to vietā ir nākuši jauni spēlētāji, tāpēc ir nepieciešams laiks, lai viss sakārtotos, bet tas ir tikai laika jautājums.

 

Interesanti, 10 spēlēs esi iekrājis 24 soda minūtes...

 

Uzskatu, ka daži noraidījumi nebija pamatoti. Neatminos, kad vēl iepriekš vienā spēle būtu saņēmis 14 soda minūtes. Lielo sodu saņēmu, par agresīviem skatieniem tiesneša virzienā, kas esot izskatījies pēc uzbrukuma mēģinājuma vai kā tamlīdzīga. Katrs mēs darām savu darbu laukumā, es gribu uzvarēt un ja tādēļ kāds būs japagrūž, tad es to darīšu, tāds ir mans spēles stils. Nesen aizvdītajā pasaules čempionātā nesaņemu nevienu noraidījumu, līdz ar to ir jautājums vai tā ir spēlētāju problēma, vai tomēr tiesnešu kompetence.

 

Tas iespējams tāpēc, ka tur tiesneši ir saprotošāki nekā Latvijā?

 

Nu, pat ne saprotošāki! Viņi vairāk mēdz iedziļināties spēlē un atšķirt, kad ir rupja spēle un kad - spēka spēle, kā izturas pret spēlētājiem attiecīgajā situācijā.

 

Pastāsti nedaudz par sagatavošanos posmu pirms pasaules čempionāta: kad sākāt trenēties, kurā vietā, cik bieži treniņi notika, kādi treniņi (vairāk fiziskie vai taktiskie), ar treniņu apstākļiem biji apmierināts?

 

Salīdzinoši vēlu iesākām gatavošanos posmu, katrs spēlētājs vairāk pats bija atbildīgs par savu fizisko kondīciju. Ar somu treneriem aizvadījām vien divas vai trīs nometnes. Tas, iespējams, beigās nospēlēja kādu lomu. Viņš ir ārzemju speciālists, kurš ikdienā neredz, kā mēs spēlējam, kuras ir katra spēlētāja stiprās un vājās puses, kurš ir cilvēks, kas varētu uzņemties svarīgā brīdī atbildīgāko lomu. Tas viss sasummējās un tajā brīdī, kad visvairāk vajadzēja, tad, visticamāk, šīs te nianses nospēlēja savu negatīvo lomu.

 

Vai treneris Pārviainens bija apmierināts ar padarīto īsajā sagatavošanās posmā?

 

No viņa teiktā varēja saprast, ka mums ir jābūt reāliem – cik mums ir bijušas spēles pret TOP4 valstīm, cik mums ir bijušas treniņnometnes, cik mums ir bijušas pārbaudes spēles. Tas viss ir atkarīgs no finansējuma. Kāds viņš mums florbolā ir piešķirts, tāds nu ir!

 

Pagāja sagatavošanās posms. Sekoja čempionāta pirmās divas spēles pret ASV un Japānu. Kā vērtē parādīto komandas sniegumu šajās divās spēlēs?

 

Ja godīgi, tad mēs diezgan smagnēji iesākām čempionātu. Pret ASV kaut cik labi nospēlējām, turpretī pret Japānu parādījās pirmās draudu pazīmes, ka mēs neprotam spēlēt vadošo lomu brīdī, kad mums ir jāspēlē sava spēle, nevis jāsēž aizsardzībā un jāgaida pretinieku kļūdas.

 

Kā tad uz spēli pret Čehiju saņēmāties? Paši jau zinājāt, ka esat fiziski spēcīgāki, bet tehnika čehiem ir galvas tiesu pārāka.

 

Tā dienā bija izdevusies – man patika process, kā mēs sākām gatavoties šai spēlei. Mums bija ļoti labs treniņš. Beidzot varēja redzēt somu speciālistus darbībā – viņi bija iespringuši uz šo spēli, izrunāja mūsu spēles risinājumu variantus, kā mēs sagaidām pretiniekus, ko mēs darām attiecīgajās situācijās, ko mēs ļaujam, ko mēs neļaujam darīt pretiniekam, kā mēs paši spēlējam. Savā ziņā treneris noriskēja ar spēlētāju maiņām – piemēram Blinds ikdienā spēlē kā centra uzbrucējs, taču šajā spēlē viņš spēlēja pa kreiso malu. Arī ar vārtsargu izvēli treneri trāpīja desmitniekā, ieliekot vārtos debitantu Indriķi Siliņu. Manuprāt, uz emociju pamata viņš sargāja tā, kā vēl to savā dzīvē nebija darījis. Pēc uzvaras visi sapratām, ir notikusi sensācija, vēsturiska uzvara, bet tagad atliek vien tikt pāri vāciešiem. Spēlētāji apzinājās, ka ir nospēlēts tikai grupu turnīrs, taču svarīgākās spēles ir priekšā, tomēr zemapziņā bija iezagusies sajūta – kas tā tāda Vācija, viņus jau uzvarēsim! Pēc Čehijas spēles bija milzīga mediju uzmanība, pusotru dienu Latvijā florbols bija TOP sporta veids, lai gan ikdienā neesam profesionāli florbolisti un naudu ar to nepelnam!

 

Savukārt spēles diena pret Vāciju iesākās pilnīgi pretēji, kā tas bija pirms spēles ar čehiem. Sāksim ar to, ka pusdienas nebija tādas, kādas viņām vajadzētu būt pirms atbildīgākās spēles. Arī treniņš bija gluži pretējs – treneri domāja vairāk par vāciešu spēli nevis par to kā mēs spēlēsim. Treniņā pamatā gatavojāmies spēlēt 6:5, kas, manuprāt, liecināja, ka mums šajā spēlē būs jātiek pāri kaut kādām grūtībām – jāglābj spēle vai kas tamlīdzīgs.

 

Kāds ir tavs viedoklis par to, ka spēlē pret Vāciju pie bortiem jūs dominējāt, izdarījāt četrreiz vairāk metienu, bet tāpat nekrita iekšā?

 

Spēles ziņā vācieši neko grandiozu neparādīja, viņu galvenais trumpis bija spēlē aizsardzībā un samazināt spēles tempu. Lielisio šo spēli aizvadīja viņu vārtsargs, viņš bija kā magnēts un pievilka visas mūsu mestās bumbiņas.

 

Vai tavs iemestais gols spēlē pret Čehijas valstsvienību deva kādu pārliecību un emocionālo lādiņu nākošajai spēlei, jo tieši tu panāci neizšķirtu 4:4, kas lielā mērā arī bija panākuma atslēga uzvarā pār Čehiem?

 

Grūti teikt. Visi gribējām uzvarēt, taču īsti neatradām savu spēli, kas mums dotu rezultātu. Pirmos vārtus, ko iesitām, iesitām ar neatlaidīgu cīņu vārtu priekšā jeb kā tautā saka ar „gaļu”. Sitām vārtsargam pa rokām, „kapājām” līdz galam, un beigās arī panācām savu. Manuprāt, tieši šajā spēlē somu speciālistam vajadzēja ņemt spēli savās rokās. Iespējams treneris nebija tam gatavs, varbūt arī viņš bija pirmo reizi šādā situācijā. Treneru norādījums bija gaidīt vāciešu kļūdas, tomēr cerības šoreiz neattaisnojās.

 

Vai esi apmierināts ar čempionātā sasniegto rezultātu?

 

Nebija sliktākais un nebija arī labākais čempionāts. Ja nebūtu uzvarēti čehi, tad mēs būtu spēlējuši ar somiem. Tālāk – visticamāk, par piekto vietu. Tad viss būtu kā iepriekš, bet tagad ir neliela rūgtuma sajūta, bijām tik tuvu, lai spēlētu pusfinālā. Nav īsti gandarījums līdz galam, taču ir motivācija nākošajam čempionātam. Ja mēs būtu iekļuvuši pusfinālā, tad iespējams būtu beidzis izlases gaitas, taču tagad ir motivācija gatavoties arī 2014.gada čempionātam.

 

Šveice ir attīstīta valsts, bet vai čempionāts bija labi noorganizēts?

 

No sportiskā viedokļa turnīrs bija noorganizēts diezgan labā līmenī. Vienīgā lieta bija reklāmas trūkums pilsētā. Ieejot veikalā, saņēmām jautājumus, kāpēc mums visiem vienādas jakas, ko jūs šeit darāt? Pat vietējie nezināja, ka šeit notiek pasaules čempionāts florbolā. Nezinu, kā tas bija Bernē, kur spēlēja Šveices izlase. Iespējams tur bija lielāka ažiotāža un vairāk informācijas par turnīru, turpretī Cīrihē viss bija klusāk – bija izkārts lielais plakāts pie halles un viss. Tā, manuprāt, bija problēma, kas netika atrisināta. Ja čempionāts notiktu Rīgā, tad ažiotāža un mediju uzmanību būtu daudz lielāka.

Tad jau Šveicē šogad situācija bija līdzīga pasaules čempionātam hokejā Zviedrijā?

 

Nemāku teikt kā tas bija hokeja čempionāta laikā Zviedrijā, bet jo vairāk attīstīta valsts, jo mazāk uzmanības tiek pievērsta šādām lietām.

 

Vai zviedri pelnīti kļuva par pasaules čempioniem?

 

Noteikti. 2008. un 2010.gadā viņi zaudēja. Šoreiz viņi ļoti nopietni strādāja un gatavojās šim čempionātam. Finālā varēja redzēt, ka somi tam nav gatavi. Zviedriem bija atlasīti labākie no labākajiem spēlētājiem. Komandā nebija neviens, kurš nebūtu pelnījis spēlēt izlasē. Iepriekšējos gados varēja redzēt, ka bija iemaldījies kāds veterāns, taču šogad viss bija perfekti.

 

Kā vērtē Indriķa Siliņa sniegumu pasaules čempionātā?

 

Indriķim izdevās ļoti labs debijas čempionāts. Nākotnē izlasei būs labs vārtsargs!

 

Vārds: