RezervesDALAS24.lv

Intervija / Krusttēvs intervē

Pirms 18. novembra komunisti likuši skolās politbirojiešu portretus sarindot pareizā secībā

Pirms 18. novembra komunisti likuši skolās politbirojiešu portretus sarindot pareizā secībā
Foto: Ekrānšāviņš no interneta (spoki.lv)
KRUSTTEVS.COM · 08.11.2012. 10:07

Tuvojoties valsts dzimšanas dienai, KRUSTTEVS.COM aicināja uz ekspressinterviju vēstures skolotāju Viesturu Deksni ar 45 gadu stāžu, jautājot – ko par 18. novembri drīkstēja stāstīt skolēniem un kā valsts gadadienai „gatavojās” komunisti.

 

Kā PSRS laikā tika interpretēts 18. novembris vēstures stundās?

 

Jau pagājuši daudzi gadi pēc neatkarības atgūšanas Latvijai. Tomēr tuvojoties 18. novembrim domas arvien pie tā atgriežas. Neskatoties uz trūcīgo stundu skaitu Latvijas vēsturei skolās, šim datumam nācās pieskarties. Taču uzspiestā svešā ideoloģija uzlika savus žņaugus šī notikuma interpretācijai. Vajadzēja atrast kādu vidusceļu. Palasot pat jau daudz vēlāk izdotās grāmatas, piem: „Latvijas PSR vēsture” ( 2.d. Drīzuļa red. izd. 1986.g.) un „Latvijas likteņgadi I – IV” (izd. "Avots" 1987.-1990.g.), kad jau nu vajadzēja pārskatīt savus uzskatus par notikumiem 1918.g. 18.novembrī (un ap to), visnotaļ un joprojām vīd brīnumainais „šķiriskums” notikumu vērtējumā. 18.novembrī izveidotā Tautas Padome šo vēsturnieku terminoloģijā ir „tā saucamā”, to veidojusi buržuāziskās partijas, dažādie viņu grupējumi, protams, ka K.Ulmanis un Z.Meierovics bija buržuji, J.Čakste - buržuāziskās Latvijas prezidents, Tautas Padome - buržuāzijas aģents. Pēc vēst zin.dokt. L.Dribina minētā P.Stučkas uzskatiem arī jaunlatvieši bijuši nacionālā sīkburžuāziskā slāņa domu izteicēji, viņu ideologi.

 

Labi, ka no šī murga esam ārā. Bet vēl ejams nopietns ceļš, lai latviskums, mūsu priekšgājēju sarežģītais un grūtais darbs uz neatkarību tautas atmiņā saglabātos no paaudzes uz paaudzi.

 

Vai valsts svētkus partijas cilvēki kā īpaši „uzraudzīja”?

 

Šajā sakarā varu minēt dažus kuriozus gadījumus sakarā ar Latvijas valsts dibināšanas gadadienu no skolas dzīves. Skolā un, protams, vēstures kabinetā ieradās „pārbaudītāji”. Neko aizdomīgu neatrazdami, tomēr norādīja, ka PSKP Politbiroja locekļu portreti neesot sarindoti pareizā secībā, bet M.Gorbačova bilde neatbilstot standartiem. Taču neko konkrētu nenorādīja. Tā arī nesapratu - domāts personas portretējums vai rāmja izmērs, kurš tiešām bija nedaudz lielāks nekā pārējie.

 

Kāds cits atgadījums, kad sastapos ar grupu militāristu (daudz ordeņu pie krūtīm, bet civilā tērpā), kuri aizrādīja, ka gaiteņos neesot pietiekamas aģitācijas par notikumiem PSRS. Daudz brīvu vietu uz sienām, kur katrs varot pielikt „nezin ko”. Iespējams, ka šis „nezin ko” saistījās ar tuvojošos 18. novembri. Sekoja dīvains, lai neteiktu vairāk, ieteikums: „Ja jums nav nekā cita ko piekārt, vismaz vēstures kartes pielieciet. Kabinetā to jums ir daudz.”