Olga

Foto: No personīgā arhīva. Mārtiņš Zicmanis.

Bijušais Latvijas U-19 izlases, divkārtējais zelta un sudraba medaļas īpašnieks un Cēsu „Lekrings” komandas aizsargs Mārtiņš Zicmanis intervijā ar portālu KRUSTTEVS.COM atzīst, ka aizvadītā sezona pagājusi necerētā gultnē, taču galvenais mērķis ir sasniegts – iegūta zelta medaļa Latvijas čempionātā florbolā vīriešiem virslīgā.

 

Kā tu vērtē savu un komandas sniegumu regulārajā sezonā? Palikāt trešie, vai esi apmierināts?

 

Mērķis bija citādāks. Teiksim tā – bija nepieciešama pirmā vieta. Katras komandas mērķis ir finišēt pēc iespējas augstākā vietā. Regulārajā sezonā iegūtā pirmā vieta dod iespēju nemaksāt komandai dalības maksu vīriešu virslīgas regulārajā čempionātā nākošajā sezonā, tāpēc uzvaras neviens par brīvu nedod. Mērķis netika izpildīts, tāpēc gājām un cīnījāmies tālāk.

 

Ar savu sniegumu regulārajā sezonā esi apmierināts?

 

Esmu daļēji apmierināts ar savu sniegumu, varēja labāk. Nebija sasniegta labākā sportiskā forma. Vasarā bija pārāk īss sagatavošanās process. Komandas biedri sāka trenēties ap jūlija sākumu, bet pats nedaudz vēlāk – kopumā trenējos tikai mēnesi, vairāk bija individuāli jāstrādā.

 

Kādi bija galvenie iemesli, ka regulārajā sezonā palikāt trešie, nevis piektie vai pirmie?

 

Mēs zaudējām dažas spēles, bet tas nav nemaz tik būtiski. Sanāca zaudēt arī kādai lejasgala komandai, arī stiprā gala komandām (Lielvārde un Ķekava un RTU). Var droši teikt, ka situācija bija 50:50, taču veiksme bija šo komandu pusē, neko darīt! Uzvarēt bijām gatavi katrā spēlē, būtu dīvaini, ja būtu citādāk.

 

Ar ko šī sezona (zelta medaļas) atšķīrās no 2009.gada sezonas, kad arī ieguvāt zelta medaļas?

 

Šķiet, tagad sastāvs ir jaunāks nekā 2009.gadā. Pašlaik pieredzējušie spēlētāji šo gadu laikā kļuvuši vēl gudrāki, taču jaunie jau paspējuši apbružāties starptautiskajā arēnā, kaut gan joprojām lielākā daļa komandas spēlētāji ir jauni.

 

Vai no sportiskā viedokļa šogad juties labāk nekā 2009.gadā?

 

Nē! Ja pareizi atceros, tad 2009. gadā finālsērijā nespēlēju tikai vienu spēli, bet iepriekšējos gados izslēgšanas spēlēs sanāca vairāk iziet laukumā. Šis gads bija pilnīgi pretējs.

 

Kas bija regulārās sezonas niknākie (grūtākie, stiprākie) pretinieki?

 

Sezonas sākumā bija izveidojusies situācija, ka lejasgala komanda varēja uzvarēt kādu grandu – regulārās sezonas uzvarētāja Lielvārde varēja zaudēt arī Valmierai vai kādam citam lejasgala klubam. Tagad Latvijas florbola virtuvē viss ir izlīdzinājies, komandas ir kļuvušas līdzvērtīgākas.

 

Kādi bija galvenie uzdevumi izslēgšanas spēlēs?

 

Pirms sezonas tika izvirzīts mērķis izcīnīt pirmo vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs cīnīties par čempiona titulu. Mērķi bija visaugstākie, izslēgšanas spēlēs sākās pavisam cita cīņa, bija „jāgrauž” grīda. Katrs spēlētājs zināja savu uzdevumu, kas tika izpildīts – rezultāts par to liecina.

 

Izslēgšanas spēļu pirmajās kārtās tavai komandai gāja pavisam grūti. Ceturtdaļfinālā pret Bausku nevienu spēli neuzvarējāt vairāk kā ar divu vārtu starpību, pret RTU jums gāja vieglāk...

 

Piekritīšu... Lekrings un Bauska ir taktiski līdzīgi spēlējošas komandas. Man liekas, ka mēs jau trīs gadus pēc kārtas esam tikušies ar Bauskas komandu. „Lekrings” vienībai šis ir visneērtākais pretinieks – spēles Bauskā ir īpaši grūtas tieši psiholoģiskajā aspektā.

 

Un pati galvenā sērija – pret Lielvārdi? Divas spēles uzvarējāt ar sešu vārtu starpību...

 

Pirmā spēle beidzās ar 2:1 mūsu labā. Tā bija izšķiroša spēle, jo mēs uzņēmāmies līdera lomu sērijā. „Lekrings” komanda gāja kā ceļa rullis, kuru nebija iespējams apstādināt. Lielvārde spēlēja pirmā numura florbolu (vairāk uzbrūk, nespēlē izteikti no aizsardzības). Mēs spēlējām vairāk no aizsardzības, komandai bija liels gribasspēks, ar kura palīdzību var paveikt lielas lietas. Sanāca!

 

Varbūt pagājušajā gadā iegūtā pārliecība (Lielvārde ir 2012. gada Latvijas čempione) nospēlēja par sliktu Lielvārdei?

 

Jā. Ja pareizi atceros, tad regulārajā sezonā Lielvārdei zaudējām abās spēlēs. Ex. čempioni pirmajā spēlē savās mājās mūs sagrāva ar 9:4. Tas bija sezonas starts - sākuma stadija, kuras laikā komanda meklēja labākos risinājumus, lai spētu uzvarēt. Mēs savus zaudējumus „salasījām” regulārajā sezonā, taču beigās spēlējām tā kā vajag, lai iegūtu zeltu. Būtiski bija sezonas gaitā aizvadītie treniņi, kuros pusstundas vai pat stundas garumā pildījām fiziskos vingrinājumus, bet atlikušo laiku veltījām florbolam.

 

Vai braukāšana uz treniņiem no Jelgavas uz Cēsīm sagādāja grūtības?

 

Nav vienkārši. Es domāju, ka kuram katram nebūtu pa spēkam ko tādu darīt, bet, ja gribās...

 

Cik ilgu laiku veltīsi atpūtai pēc garās sezonas?

 

Par komandu es nezinu, taču viss jau ir nosvinēts. Esmu iegājis labā dzīves ritējumā. Tagad vairāk laika būs jāvelta skolai, jāsakārto visas lietas. Kad beigsies skola, tad ap to laiku (jūlija sākums) sākšu gatavoties jaunajai sezonai. Drīzumā plānota arī tikšanās ar komandas vadību saistībā ar nākamo sezonu.

 

Vai vasarā plāno piedalīties kādā florbola turnīrā?

 

Vēl īsti nezinu. „Canadian” kauss būs pirmais komandas turnīrs, par „Czech Open” turnīru ir vēl neskaidrības. Tad jau „Latvian Open” turnīrs un sezona jau klāt!

 

Kā komanda var nokļūt uz „Czech Open” turnīru?

 

Tā ir elites grupa, mūs uzaicināja uz šo turnīru. Visus iepriekšējos gadus mēs paši pieteicāmies. Šogad turnīra organizatori ir aizņēmuši mums vietu – atliek dot „jā” vārdu. Gribētāji, kas vēlas spēlēt šajā turnīrā ir ļoti daudzi. Turnīrs ir ļoti prestižs – to pārstāv Zviedrijas, Somijas Čehijas un Šveices komandas, tāpēc šāda izdevība ir jāizmanto.

 

Veiksmi nākošajā sezonā!

 

Paldies!

 

Vārds: