KRUSTTEVS.COM pēta: Kā pārvarēt rutīnu attiecībās! Intervija ar psihoterapeitu Artūru Utinānu

Pievērsties kopīgiem hobijiem, kopā iekopt piemājas dārzu, nomainīt vidi un aizbraukt nelielā ceļojumā ārpus valsts... Ar šādiem un līdzīgiem ieteikumiem pret rutīnu attiecībās pilni žurnāli un globālais tīmeklis, tikai – kādēļ šādi „blablabla” tipa „padomi” nedarbojas?

Kā iznīcināt rutīnu attiecībās, kas tās ārda kā ūdens strūkla mūra sienu? Savs atšķirīgs skatījums uz to ir psihoterapeitam Artūram Utinānam no Psihosomatikas klīnikas. Viņš rutīnas saknes latviešu ģimenēs saskata daudz, daudz dziļāk par pieradumu un sproež, ka drīzāk tā būtu saucama par atsvešināšanos. Turklāt – jo dziļāki atsvešināšanās iemesli, jo dziļāk jārokas, lai mīlestību atkal atdzīvinātu.

„Visbiežākais iemesls rutīnai attiecībās ir aizvainojums. Gadu gaitā ir sakrājušies dažādi neatrisināti un neizrunāti konflikti un domstarpības, kas rezultējas aizvainojumā. Tas liek distancēties vienam no otra,” skaidro psihoterapeits.

Aizvainojums ir sāpīgs un, kamēr vien šis „ledus” eksistē, neviens padoms pret rutīnu nepalīdz, turklāt tas vienlīdz attiecināms gan uz jūtīgiem cilvēkiem, gan „azbesta večiem”.

„Otra ļoti raksturīga problēma Latvijā ir saistībā ar intimitāti. Attiecībās ar laiku cilvēki ir „atvērušies” līdz zināmiem atklātības „griestiem”, bet tālākas fantāzijas sāk viens no otra slēpt. Gan vīrieši, gan sievietes baidās pateikt, kā ir, jo šaubās, vai netiks izsmieti, nicināti vai pamesti. Beigu beigās veidojas savstarpēja noslēgtība,” norāda speciālists. Viņaprāt, zāles pret to ir tikai vienas – atklātība un godīga saruna, uz ko daudziem ir grūtības saņemties.

Trešais rutīnas iemesls ir nespēja izteikties. Ar šo „defektu” visbiežāk sirgst tieši vīrieši, jo viņos bērnībā nav iemācīts, kā pateikt vārdos to, ko jūt un patiesībā domā. Sievietes šajā ziņā ir prasmīgākas, viņas ļoti labi spēj pateikt, ka attiecībās vēlas vairāk romantikas, vēlas, lai vīrieši biežāk saka komplimentus un dāvina ziedus.

„Vīrietim ir tikpat daudz pretenziju un vēlmju, tikai nereti trūkst vārdu, lai tos izteiktu skaļi,” stāsta A.Utināns.

Kamēr visi trīs iepriekšminētie rutīnas „ledus kluči” nebūs izkausēti, nekas nespēs atdzīvināt attiecības tādā līmenī, kādas tās bija attiecību sākumposmā. Vienīgā metode, kas visos iepriekšminētajos gadījumos palīdz – godīga attieksme pret sevi un partneri un atklāta saruna.

„Diezgan bieži ir situācijas, kad pāris pats atrisināt atsvešinātības iemeslus nespēj, tādēļ jāmeklē psihoterapeita palīdzība. No speciālistu iesaistes problēmsituāciju risināšanā nevajag baidīties. Priecē, ka arvien vairāk cilvēku Latvijā to arī novērtē un dodas pie psihoterapeitiem,” piebilst speciālists, kurš šādu tendenci uztver kā sabiedrības gatavību rīkoties, lai tā kļūtu laimīgāka, saliedētāka un ar savu dzīvi apmierinātāka.