RezervesDALAS24.lv

Intervija / Krusttēvs intervē

KRUSTTEVS.COM pēta: Vai vēnu slimības var skart arī vīriešus

KRUSTTEVS.COM pēta: Vai vēnu slimības var skart arī vīriešus
Foto: Kristaps Dubļāns.
Kintija Bulava · 13.10.2012. 07:02

Pret iespējamām vēnu slimībām un to profilaksi vairums vīriešu izturas apmēram tikpat nevērīgi, kā pret citām varbūtējām pašsajūtas ligām, atliekot vizīti uz nenoteiktu laiku un saņemoties, kad kaite jau ielaista, gadu no gada secina šīs jomas speciālisti.

 

Varbūt labāk negaidīt brīdi, kad vēnu tīklojums uz kājām atgādinās greizu zirnekļa tīkla rakstu, bet vienīgā iespējamā ārstēšanas metode ir saistīta ar skalpeli? Vēnu slimības, tāpat kā virkne citu kaišu, mēdz piezagties nemanot.

„Dr.Mauriņa Vēnu centra” veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka, piemēram, saslimstība ar vēnu varikozi skar katru ceturto vīrieti (un katru trešo sievieti), taču, kā norāda centra vadītājs Uldis Mauriņš, reālajā dzīvē situācija ir mazliet atšķirīga, un tikai katrs piektais šīs jomas pacients ir vīriešu dzimuma.
Iemesls tam ir viegli nojaušams - vīrieši reti dodas pie ārsta ar varikozes sākotnējām formām, kad ārstēšanas indikācijas ir kosmētiskas. Parasti vizītei pacienti saņemas tikai brīdī, kad vēnu varikoze jau ir ielaistā formā vai pat kā čūla, stāsta speciālists. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka problēmu apzinās, bet neko īpašu vēnu veselības labā nedara.
„Dati apliecina, ka mūsu valstī iedzīvotāji maz uzmanības pievērš kāju vēnu profilaksei un diagnostikai, kā arī savai veselībai kopumā. Arī savā ikdienas darbā novērojam, ka aizvien palielinās pacientu īpatsvars ar tūsku, nozīmīgiem ādas vielmaiņas traucējumiem apakšstilbos un trofiskām čūlām. Turklāt jāņem vērā fakts, ka problēmas palielina arī straujā iedzīvotāju novecošanās,” skaidro U.Mauriņš.
No pētījuma gaitā aptaujātajiem 350 respondentiem mazāk nekā 20% atbildējuši, ka kaut reizi pie speciālista pārbaudījuši savu kāju vēnu veselības stāvokli. Tajā pat laikā tikai 13% aptaujāto atzinuši, ka ne reizi nav novērojuši nepatīkamas sajūtas kājās, kas ir pirmais brīdinājuma signāls iespējamām nopietnākām problēmām. 
Toties problēmas apzināšanās līmenis gan pastāvīgi aug – nu jau gandrīz 59% respondentu atklājuši, ka apzinās, ka kāju vēnu saslimšanām, tās savlaicīgi neārstējot, var būt arī letālas sekas.
„Tajā pat laikā mazs ir to respondentu skaits, kas ikdienā piedomā par savu kāju vēnu veselību, lietojot kompresijas zeķes, valkājot ērtus apavus, kā arī veicot citus profilakses pasākumus,” stāsta speciālists, piebilstot – īpaši nepatīkami bijis konstatēt, ka ap 40% respondentu no konsultācijas pie speciālista vai tiem nepieciešamās kāju vēnu operācijas atsakās finansiālu apsvērumu dēļ.
Jāpiebilst, ka attiecībā uz vēnu slimībām potenciālo riska grupu veido tie, kuriem ir sēdošs vai stāvošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids un kam vēnu kaites varētu būt iedzimtas.

 

Varbūt labāk negaidīt brīdi, kad vēnu tīklojums uz kājām atgādinās greizu zirnekļa tīkla rakstu, bet vienīgā iespējamā ārstēšanas metode ir saistīta ar skalpeli? Vēnu slimības, tāpat kā virkne citu kaišu, mēdz piezagties nemanot.

 

„Dr. Mauriņa Vēnu centra” veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka, piemēram, saslimstība ar vēnu varikozi skar katru ceturto vīrieti (un katru trešo sievieti), taču, kā norāda centra vadītājs Uldis Mauriņš, reālajā dzīvē situācija ir mazliet atšķirīga, un tikai katrs piektais šīs jomas pacients ir vīriešu dzimuma.

 

Iemesls tam ir viegli nojaušams - vīrieši reti dodas pie ārsta ar varikozes sākotnējām formām, kad ārstēšanas indikācijas ir kosmētiskas. Parasti vizītei pacienti saņemas tikai brīdī, kad vēnu varikoze jau ir ielaistā formā vai pat kā čūla, stāsta speciālists. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka problēmu apzinās, bet neko īpašu vēnu veselības labā nedara.

 

„Dati apliecina, ka mūsu valstī iedzīvotāji maz uzmanības pievērš kāju vēnu profilaksei un diagnostikai, kā arī savai veselībai kopumā. Arī savā ikdienas darbā novērojam, ka aizvien palielinās pacientu īpatsvars ar tūsku, nozīmīgiem ādas vielmaiņas traucējumiem apakšstilbos un trofiskām čūlām. Turklāt jāņem vērā fakts, ka problēmas palielina arī straujā iedzīvotāju novecošanās,” skaidro U.Mauriņš.

 

No pētījuma gaitā aptaujātajiem 350 respondentiem mazāk nekā 20% atbildējuši, ka kaut reizi pie speciālista pārbaudījuši savu kāju vēnu veselības stāvokli. Tajā pat laikā tikai 13% aptaujāto atzinuši, ka ne reizi nav novērojuši nepatīkamas sajūtas kājās, kas ir pirmais brīdinājuma signāls iespējamām nopietnākām problēmām. 

 

Toties problēmas apzināšanās līmenis gan pastāvīgi aug – nu jau gandrīz 59% respondentu atklājuši, ka apzinās, ka kāju vēnu saslimšanām, tās savlaicīgi neārstējot, var būt arī letālas sekas.

 

„Tajā pat laikā mazs ir to respondentu skaits, kas ikdienā piedomā par savu kāju vēnu veselību, lietojot kompresijas zeķes, valkājot ērtus apavus, kā arī veicot citus profilakses pasākumus,” stāsta speciālists, piebilstot – īpaši nepatīkami bijis konstatēt, ka ap 40% respondentu no konsultācijas pie speciālista vai tiem nepieciešamās kāju vēnu operācijas atsakās finansiālu apsvērumu dēļ.

 

Jāpiebilst, ka attiecībā uz vēnu slimībām potenciālo riska grupu veido tie, kuriem ir sēdošs vai stāvošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids un kam vēnu kaites varētu būt iedzimtas.