Referendums, 9.maijs, naudīgi propagandisti... I daļa

Būdams jaunās politiķu paaudzes pārstāvis, „Visu Latvijai!/TB/LNNK” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pārmetumus par jaunību reiz „atsvieda” visai atraktīvā veidā, ar neslēptu zemtekstu paziņojot, ka „ jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs”. Jaunajā politiķī, kā allaž, ir daudz ideālisma un patriotisma, stingra nostāja nacionālajos jautājumos, un to viņš apliecina arī intervijā portālam KRUSTTEVS.COM.

Referendums varēja nebūt

- Viens no Jūsu stingrākajiem un kategoriskākajiem apgalvojumiem ir - Latvijā divvalodības nebūs nekad! Kas rada šādu pārliecību?

Manuprāt, tikpat kategorisks apgalvojums ir, ka Latvijai jābūt neatkarīgai valstij. Latvijā tiešām divvalodība nav iespējama, pretējā gadījumā tā nebūs Latvijas valsts. Tas ir pastāvēšanas jautājums.

- Vai nav iespējama kombinācija, ko izspēlē dažādi provokatori un austrumu kaimiņi, un agrāk vai vēlāk nonākam uz apdraudējuma robežas?

Teorētiski pastāv arī iespēja nākotnē zaudēt Latvijas neatkarību un arī ieviest divvalodību, mainīties ģeopolitiskajai virzībai… Protams, šāds risks pastāv, un austrumu kaimiņš mērķtiecīgi uz šādu mērķi virzās.

- Runājot par neseno referendumu – jūsu skatījumā, to varēja novērst?

To varēja novērst, ja vien koalīcijas partneriem būtu bijusi griba to izdarīt. Vēl parakstu vākšanas laikā koalīcijas padomē nācām klajā ar piedāvājumu par Satversmes negrozāmajiem pantiem, tajos ietverot arī pantu par latviešu kā valsts valodu. Šāda prakse pastāv arī virknē citu valstu.

- Kas kaut ko nogulēja – koalīcijas padome vai kāda cita struktūra?

Ļoti konkrēti – Nacionālā apvienība nāca ar priekšlikumu koalīcijas padomē, „nē” vārdu teica „Vienotība” un „Zatlera Reformu partija”. Ja būtu cita atbilde, būtu iespējams panākt, ka referendums nenotiek.

- Tātad minētie politiskie spēki ir galvenie atslēgas vārdi vainīgajiem?

Nedomāju, ka viņi ir galvenie vainīgie; galvenie vainīgie ir referenduma ierosinātāji un pasūtītāji. Ja jautājums ir – kas nenovērsa, tad jāskatās, kas uzlika izšķirošo parakstu, kā dēļ referendumu vajadzēja organizēt.

Nepieļaut kritiski lielu „pretējās puses” politisko ietekmi

- Ik gadu 9.maijā Uzvaras parkā redzams, ka padomju gars daudzos Latvijas iedzīvotājos vēl ir ļoti dzīvs gan valodas, gan svinību un citās izpausmēs. Kādu redzat izeju no šīs situācijas, vai tāda vispār iespējama?

Jāpārskata līdzšinējais sabiedrības integrācijas process. Ja līdz šim viss bijis vērsts uz to, lai integrētu visus Latvijas cittautiešus, tad vajadzētu saprast, ka visus vismaz pārskatāmā nākotnē nav iespējams integrēt, bet, ja cenšamies integrēt visus, tad ar šiem paņēmieniem nevaram aptvert to auditoriju, kas būtu spējīga integrēties. Integrācijas process šobrīd tiek veidots tā, lai teorētiski uzrunātu arī [Vladimiru] Lindermanu, [Jevgeņiju] Osipovu, [Tatjanu] Ždanoku, [Nikolaju] Kabanovu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka liela Latvijas cittautiešu daļa nemaz to nevēlas un neintegrēsies. Jautājums drīzāk ir – kā panākt, lai šī cittautiešu daļa neiegūtu kritiski lielu politisko ietekmi? Tajā pat laikā ir liels daudzums krievu, baltkrievu un citu mazākumtautību pārstāvju, kuri jau šobrīd ir lojāli Latvijas valstij vai varētu tādi būt. Ar viņiem arī mērķtiecīgi būtu jāstrādā.

- Jau minējāt kategorijas, kas integrēties nesteigsies. Vai labākais, ko viņiem var piedāvāt, ir doties Zilupes virzienā vai pastāv vēl kāds variants?

Piedāvāt varam daudz ko, bet diezin vai daudzi alkst kaut kur doties. Manuprāt, izšķirošais, uz ko būtu jākoncentrē politiskā dzīve – lai šādi sabiedriskie darbinieki un viņu atbalstītāji gūtu salīdzinoši mazāku iespaidu uz Latvijas politisko nākotni.

- Ar kādiem instrumentiem to panākt?

Kaut vai nepieļaut un stingri turēties pretī naturalizācijas atvieglojumiem, nepieļaut, ka nepilsoņiem ir tiesības vēlēt pašvaldības, ierobežot pretvalstisku organizāciju darbību, iesaistīt drošības iestādes, vajāt ne tikai „Radio NABA”, kura sižets, protams, nebija veiksmīgs, bet arī skatīties, kas notiek krievu valodā iznākošo mediju telpā, kur visu laiku atklātākā vai slēptākā formā notiek ironizēšana par Latvijas valsti, faktiski arī naida kurināšana. Šeit jābūt stingriem, un zināmas sabiedrības daļas mobilizācija pretvalstiskajām idejām jātraucē, jāliek šķēršļi.

Tajā pat laikā jādomā par kopīgām valsts vērtībām, kopīgu virzību, atbilstoši kam būtu jāorganizē izglītības sistēma, sabiedriskais pasūtījums attiecībā uz sabiedrisko televīziju, nacionālo kino utt. Ir pietiekoši daudz organizāciju – mazpulki, jaunsargi, kuru darbība spēj rādīt pozitīvus integrācijas piemērus un kur dažādu tautību cilvēki iesaistās, mācās vēsturi, gūst sapratni par Latvijas valsti. Tam jābūt tādam sistemātiskam, pārdomātam procesam, nevis kaut kādai absurdai integrācijai, kurā mēģinām apvienot neapvienojamas daļas. Koncentrējamies uz to, ka mūsu mērķis ir latviska un pašapzinīga Latvija, un lai tam kalpo gan izglītības sistēma, gan demokrātijas robežās arī valsts iestādes.

- Saistībā ar sabiedrisko televīziju un nacionālo kino pastāvīgi tiek runāts par hronisku naudas trūkumu. No kurienes ņemt līdzekļus?

Šobrīd Kultūras ministrijā tiek izstrādāta koncepcija nacionālajam pasūtījumam kino nozarē, kas būs pamats tālāk vērsties pie Finanšu ministrijas un valdošās koalīcijas, lai budžeta veidošanas laikā cīnītos par finansēm. Kamēr neesam skaidri parādījuši, ko no tā iegūs sabiedrība, ir diezgan grūti šādu finansējuma piešķiršanu pamatot, jo pretendentu pie dalīšanas ir ļoti daudz. Tas ir pirmais solis. Attiecībā uz kino finansējumu iespējami dažādi avoti, tajā skaitā plašu publicitāti guvusī ideja par tā saukto „Holivudas nodokli”. Risinājumi, kā finansiāli atbalstīt vietējo kino, jāmeklē, un tos var atrast.

Attiecībā uz komerctelevīzijām ir sperti konkrēti soļi, viens no kuriem – tiks veikti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai cīnītos pret reklāmu aizvietošanu retranslētos ārvalstu kanālos, tādējādi palīdzot nevienlīdzīgajā konkurences cīņā televīzijas kanāliem, kas saturu veido uz vietas.

Propagandisti – naudīgie spēlētāji

- Vēlreiz runājot par 9.maiju – ar ko skaidrot, ka šajā dienā pie Uzvaras pieminekļa no „pretējās puses” neviens meklēt kašķi neiet, toties, kā pienāk 16.marts, pie Brīvības pieminekļa jāceļ barjeras, nepieciešamas policistu ķēdes, parādās provokatori un kašķa meklētāji. Ar ko skaidrot šo „fenomenu”?

Kaut kādā ziņā ar mentalitātes atšķirībām. Latviešiem, ja kas nepatīk, „kā ir, tā ir” filozofija darbojas vairāk nekā caurmērā slāvu tautu cilvēkiem. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, vienkārši tas ir apstāklis, kas jāņem vērā. Attiecībā uz 16.martu – ļoti naudīgi „spēlētāji”, ja tā var izteikties, pirms šī datuma vienmēr veic vērienīgu propagandu. Šogad arī rādīja filmu par „leģionāru zvērībām”, stāstīja, ka bērnu asinis tika dzertas... Tas mērķtiecīgi tiek propagandēts un tiražēts, liekot cilvēkiem pulcēties... Te arī jāveic mērķtiecīga darbība, lai no šādas spontānas reakcijas atturētu.

- Un kas ir šie naudīgie „spēlētāji”? Kādi no austrumu puses?

Galvenokārt jā, protams. Tā ir viņu varas politika – ar informatīvās cīņas palīdzību vājināt Latvijas pozīcijas rietumu struktūrās, Latvijas iekšienē cīnīties pret nacionālajām tradīcijām, kas nesaskan ar Krievijas un Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo oficiālajām vēstures dogmām. Viņu ietekmi Latvijā jācenšas apkarot.

- Kas vēl ir Krievijā šie ietekmes līdzekļi un instrumenti, ko izmanto pret Latviju?

Neesmu specdienestu vadītājs, ne arī speciālists šajos jautājumos, pietiekoši daudz informācijas sniedz Krievijas avoti, kas runā par krievu sastāvu, Krievijas tautiešu programmām, sadarbības birojiem... Ir Drošības policijas ziņojumi, kur šie fakti tiek atklāti – par tautiešu organizācijām, kurām ir arī politiski mērķi, par to, ka finansējums nonāk pie plašsaziņas līdzekļiem, politiskajām partijām, referenduma organizatoriem. Tas notiek aiz dažādu lozungu izkārtnes – par tautu draudzību, kultūru daudzveidību un tā tālāk, bet pēc būtības tā ir Latvijas valstisko pamatu demontāža. Pakāpeniska.

Par R.Dzintara motivāciju darboties politikā, „Saskaņas centra” vērtējumu un citiem jautājumiem lasiet intervijas II daļā tuvākajās dienās.