Ekonomiskās ieceres, padomiskais SC un motivācija būt politikā… II daļa

Turpinājums KRUSTTEVS.COM intervijai ar „Visu Latvijai!/TB/LNNK” līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru.

Ar padomisku partiju pa ceļam nebūs!

- Kā vērtējat ilgstošos pārmetumus nacionālajiem spēkiem, ka bez nacionālā jautājuma citu nopietnu tēmu Jūsu programmā nav. Vai varat atklāt ekonomikas pamatpostulātus, ko piedāvājat vēlētājiem?

Vispirms jāteic, ka pirms 10. un 11.Saeimas vēlēšanās tāda pazīstama uzņēmēju organizācija, kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzina mūsu ekonomikas sadaļu par vienu no veiksmīgākajām starp citiem vēlēšanu dalībniekiem. Mīti par mūsu ekonomikas programmas neesamību tiek izplatīt apzināti, ņemot vērā apstākli, ka, protams, nacionālajos jautājumos mums uzmanību pievērš vairāk. Mēs pozicionējamies arī citos jautājumos, bet šī joma paliek nepamanīta. Arī šīs Saeimas laikā runājām par demogrāfiju, nodokļiem, dzelzceļu utt.; arī idejas par valsts apkrāpšanas shēmu novēršanu ir nākušas no mums.

Runājot par pamatpostulātiem, mūsuprāt, tautsaimniecības mugurkauls ir ražošana, tāpēc svarīgs ir mazo un vidējo ražotāju atbalsts, īpaši reģionos un īpaši ar augstu pievienoto vērtību. Tautsaimniecības grupa Romāna Naudiņa vadībā jau šobrīd gatavo piedāvājumu kompleksu uzņēmējdarbības attīstībai, savukārt Einārs Cilinskis strādā pie Zaļās ekonomikas likuma – jomas, kas ilgtermiņā var dot milzīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, ņemot vērā, ka Latvija starptautiski ir atzīta par otru zaļāko valsti pasaulē.

- Un kāda ir jūsu nostāja attiecībā pret PVN samazināšanu? Kādā apmērā tā būtu jāveic?

Ja ir izvēle mazināt PVN par vienu procenta punktu vai nemazināt vispār, protams, labāk ir mazināt. Iepriekš mūsu piedāvājums bija – ja mērķis spert šo soli ir Māstrihtas kritēriju izpilde, tad mēs lielāku lietderību saskatījām būtiskā PVN samazināšanā līdz 12% atsevišķiem pārtikas produktiem – maizei, pienam – kas tiek ražoti šeit uz vietas. Tā mēs atbalstītu vietējos ražotājus un sniegtu finansiālu atspaidu tieši tai iedzīvotāju grupai, kurai klājas vissmagāk.

Pēc mūsu aprēķiniem, kam arī nevarēja iebilst Finanšu ministrija, abu pasākumu fiskālā ietekme būtu ļoti līdzīga. Par ko ministrija iebilda – ka nepietiek laika, lai šādu sistēmu iedibinātu. Un, tā kā mūsu priekšlikums tika noraidīts, atlika divas alternatīvas – nemazināt PVN vispār vai arī samazināt to par vienu procenta punktu visam.

- Vai pieļaujat iespēju, ka pienāks brīdis, kad jūsu politiskais spēks un „Saskaņas centra” pārstāvji ne tikai sēdēs pie viena galda, bet arī strādās vienā valdībā?

Tādā formā, kāds „Saskaņas centrs” ir šobrīd – nē. Iespējams, ka, šai organizācijai sašķeļoties, varētu runāt un sadarboties ar mērenāko tās daļu. „Saskaņas centrs” nav krievu partija, tā ir padomiska partija, kuras darbība un nostādnes ir pretējas Latvijas pastāvēšanai. Es varu pozitīvus vārdus teikt, piemēram, par Vladimiru Reskāju, kurš darbojas manis vadītajā Valstiskās audzināšanas apakškomisijā, droši vien varam runāt arī par citiem cilvēkiem, bet ne par „Saskaņas centru” kā organizāciju, kāda tā ir šobrīd.

- Un kuri tur ir tie negatīvie?

Nu, visa organizācijas vadība. Ja vadītāji, deputāti parakstās un aicina parakstīties par divām oficiālajām valsts valodām, jautājums par šādu cilvēku ielaišanu valsts pārvaldē ir lieks.

- Runa acīmredzot ir par [Nilu] Ušakovu un [Jāni] Urbanoviču?

Ne tikai viņiem...

Elites gļēvums 20 gadu garumā…

- Nacionālais jautājums Latvijā jau tiek muļļāts vairāk nekā 20 gadus. Jūsu kā jaunās paaudzes politiķa skatījums trīs punktos – kur valdošā kliķe ir kļūdījusies un kā to labot?

Ja tie ir trīs punkti, grūti izvēlēties, kurš svarīgāks, kurš – mazāk svarīgs. Šķiet, ka ārkārtīgi būtisks faktors kopš neatkarības atjaunošanas ir tas, ka šeit dzīvo cilvēki ar ļoti atšķirīgām valsts valodas zināšanām, kā rezultātā izveidojušās divas informatīvās telpas.

Otra lieta ir pilsonības jautājums. Protams, nepatīkami, ka valstī dzīvo liels skaits nepilsoņu, taču vēl nepatīkamākas būtu tās izmaiņas Latvijas politikā, kas būtu notikušas, ja visiem pilsonība tiktu piešķirta automātiski. Divvalodības referendums pierādīja, ka arī esošais naturalizācijas process ir bijis pārāk straujš, tā kritēriji pārāk pielaidīgi.

Trešā lieta – 20 gadus valdījušās elites gļēvums stingri aizstāvēt latviešu un Latvijas intereses. Kaut vai ar vietējiem medijiem runājot arī krievu valodā, kas sabiedrībai dod signālu, ka divvalodība tiek akceptēta.

- Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Kādus prognozējat sava politiskā spēka panākumus?

Esam sākuši tām gatavoties, cerēsim uz veiksmi un darīsim visu, kas atkarīgs no mums.

- Iznākumu, piemēram, Rīgā, varat prognozēt?

Šķiet, ka lielākais jautājums ir – vai arī pēc šīm vēlēšanām Nils Ušakovs būs galvaspilsētas mērs. Iespēja ir 50/50, un par to arī būs cīņa gaidāmajās vēlēšanās.

- Vai īsumā varat nodefinēt, ar kādu motivāciju esat ienācis politikā?

Jā, ļoti īsi. Padarīt Latviju latvisku. Domāju, tas visu izsaka, ar to es arī dzīvoju, par to es jau kopš skolas laikiem esmu rakstījis pētnieciskos darbus, esejas, dzejoļus u.c., tā ir mana dzīves jēga.

- Un kāda ir ilgtermiņa ambīcija, mērķis, varbūt pretendējat uz kāda ministra vai augstāku amatu?

Tas ir otršķirīgi. Vēlos visas iemaņas, ko man Dievs, vecāki un dzīves skolotāji ir devuši, pēc iespējas efektīvāk izmantot latviskas Latvijas izveidošanai. Kādos amatos – tas tiešām ir otršķirīgi. Arī šīs valdības veidošanas procesā man bija labas iespējas pretendēt uz dažādiem amatiem. To es nedarīju, jo, manā skatījumā, šobrīd ar neitrālu pieeju, vadot organizāciju, radot šo kopskatu un plānojot darbību, varu izdarīt vairāk.