Uroloģe - sieviete! Kas turklāt labi zina vīriešu lietas

Urologiem ikdienā jāstrādā ne tikai ar kaitēm, kas saistītas ar vīriešu dzimumlocekļiem. Kā Inese Celmiņa izvēlējās strādāt par uroloģi un kādēļ viena no viņas darba priekšrocībām ir tieši viņas dzimums, speciāliste stāsta  ekspresintervijā ar KRUSTTEVS.COM.

- Kādu faktoru dēļ izlēmi mācīties par uroloģi?

Vienmēr vēlējos kļūt par ķirurģijas speciālisti. Biju domājusi apgūt vispārējo ķirurģiju, sāku arī tur „voluntēt”, bet tad studijās sākās uroloģijas cikls. Sapratu – tā ir šaurāka un interesantāka specialitāte, kuru labprāt apgūtu. To, ka esmu sieviete, uzskatīju pat par priekšrocību, jo Latvijā sieviešu uroloģu ir ļoti maz. Ja citviet Eiropā pastāv tendence 50% vīriešu urologu un 50% urologu sieviešu, tad pie mums līdz šādiem rādītājiem vēl tālu. Sievietēm ar savām problēmām nav kur vērsties. Uroloģija ir arī strauji augoša joma, arī tādēļ esmu to izvēlējusies.

- Pie urologa dodas tikai vīrieši?

Nē, arī sievietes apmeklē šo speciālistu. Mēs ārstējam nieres, urīnvadu, urīnpūsli, urīnizvadkanāla veselības problēmas, ar kurām cieš kā sievietes, tā vīrieši. Jā, prostata un dzimumorgānu veselība – tās ir vīriešu veselības problēmas, kuru dēļ jāiet pie urologa, bet tas, ka urologs ir tikai vīriešu ārsts, ir liels mīts.

- Kas pie tevis nāk biežāk uz konsultācijām – sievietes vai vīrieši?

Biežāk sievietes, bet nāk arī vīrieši.

- Vai vīrieši nav kautrīgi, redzot, ka viņa „draudziņu” vizītē apskatīs sieviete?

Ja pacients mērķtiecīgi nāk pie sievietes uroloģes, viņš jau zina, ka būs darīšana ar sievieti. Tiem vīriešiem, kas bijuši pie manis uz vizītēm, nav bijis tik svarīgi, ka esmu sieviete. Viņi pie manis nākuši kā pie speciālista.

- Kādas ir biežākās pacientu sūdzības šobrīd?

Biežākās ir ambulatorās problēmas – urīnceļu infekcijas un urīna nesaturēšana. Iemesli, kādēļ ar to slimo, ir dažādi. Viens no biežākajiem iemesliem sievietēm pie urīna nesaturēšanas ir mazā iegurņa starpenes muskulatūras vājums. Jo vairāk dzemdību bijis, jo sievietei lielāks svars, jo lielāka varbūtība, ka būs urīna nesaturēšana. Vīriešiem pie urīna nesaturēšanas vainojama iedzimtība vai kādas operācijas.

- Tad viņiem līdzīgi kā sievietēm jātrenē mazā iegurņa muskulis?

Tie ir reti gadījumi, kad urīna nesaturēšanu var koriģēt ar vingrojumiem. Biežāk tomēr vajadzīga operatīva iejaukšanās.

- Vai ārsta praksē ir bijušas situācijas, kad vīrietis saka – nē, nē, jūs esat sieviete, jums kā ārstei neuzticos, tāpēc iešu labāk pie urologa vīrieša?

Nē, manā pieredzē šādas situācijas nav bijušas. Pašā sākumā, kad sāku strādāt, bija kāds vīrietis, kuru pārsteidza mana jaunība. Viņš bija iedomājies, ka sieviete ar manu uzvārdu ir gados vecāka kundzīte. Bet mulsuma sajūta ātri zuda. Es drīzāk tieši pretēji – esmu pieredzējusi situācijas, kad vīrieši izvēlas nākt pie sievietes uroloģes, jo ar sievieti ir vieglāk runāt. Otram vīrietim savas problēmas esot grūtāk atklāt. Pati šobrīd jau strādāju piekto gadu kā uroloģe. Mani var sastapt Veselības centrā 4, ARS un Gaiļezera slimnīcā.

- Tik plašs pieprasījums pēc urologiem?

Pareizāk būtu teikt – šādus nosacījumus uzliek dzīve. Daudzi ārsti šobrīd strādā vairākās darba vietās.

- Kā jūties kā ārste, kas strādā Latvijā?

Godīgi sakot, šobrīd ir smagi un grūti. To pateiks jebkurš ārsts, kurš strādā slimnīcā. Tur pacientu kļūst arvien vairāk un viņu diagnozes – smagākas. Valsts nauda tiek samazināta, tādēļ pacienti nevar ar ģimenes ārsta nosūtījumu aiziet uz poliklīniku pie speciālista. Rezultātā viņi galējā stāvoklī nokļūst uzņemšanas nodaļā slimnīcā. Gan fiziski, gan morāli tādēļ ir smagi to visu izturēt. Bet turamies! Kas tad cits atliek?