Četrkājainie aristokrāti izstādē PetExpo 2021 Ķīpsalā (14)
08:27Samīļojiet savus bērnus un tuviniekus! Toma Barona Lūķa skaudrie dzīves sitieni un atgūšanās (5)
10:25Latvijā populārākās tiešsaistes kazino spēles (4)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
Latvijas pazīstamākais vokālais pedagogs; viņš arī: ārvalstīs atzīts dziedātājs, aktieris, režisors un profesors, kā arī, galu galā, galvenais Talantu Fabrikas žūrētājs! Edgars Kramiņš dusmojas par jauno mūziķu neprofesionalitāti, nesakoptību un ilgstošu nestrādāšanu ar sevi.
18. martā koncertzālē „Rīga” notika bijušās fabrikantes Antras Stafeckas pirmā solo albuma „Vientuļā zvaigzne” prezentācijas koncerts.
Lai noskaidrotu kā šo pasākumu vērtē vokālais pedagogs, profesors Edgars Kramiņš, uzrunājām viņu dienu pēc koncerta.
„Man jūs jāsarūgtina, bet es neapmeklēju šo pasākumu, lai gan tiku aicināts. Apmeklēt šādu pasākumu uzskatu zem sava goda.
Ar Antras Stafeckas darbošanos Latvijas popmūzikā esmu pazīstams vairāk kā 3 gadus, kopš strādāju Guntara Rača vadītajā talantu šovā. Īsi to varu raksturot kā spilgtu paraugu mūsu pašmājas popmūzikas spožumam un postam.
Atceros, ka pirms neilga laika nācās redzēt viņas uzstāšanos „Muzikālās Bankas 2014” apbalvošanas ceremonijā 2014.gada 24.janvārī. Antras Stafeckas parādīšanās uz skatuves man atsauca atmiņā vienu no bezgaumīgākajiem pēdējā laika priekšnesumiem Latvijas popmūzikā.
Proti, nebūdama labā vokālā formā, viņa atļāvās dziedāt ļoti skaisto Gunāra Freidenfelda dziesmu „Kaktuss”, kas sarakstīta aizgājušo gadu labākajās tradīcijās, prasot no dziedātāja vokālo prasmju pārvaldīšanu vismaz 1,5 oktāvas robežās.
VISU RAKSTU PAR STAFECKAS NEKVALITATĪVO UZSTĀŠANOS SKATIET ŠEIT
“Kino palīdz izstāstīt stāstus, kas ļauj asociēties ar notikumiem un piešķirt vērtību vietai, kurā dzīvojam. Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras,” diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēra filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs.
Komerctransports ir instruments ar pievienoto vērtību – instruments, par kura iegādi lemj uzņēmuma vadītājs, bet ikdienā strādā – šoferis, tas ir instruments, kas palīdz gūt peļņu, kā arī veido uzņēmuma tēlu. Tas nozīmē, ka komerctransportam vienlaicīgi ir ļoti vienkāršas un tajā pašā laikā gana sarežģītas funkcijas. Tas prasa nopietnus ieguldījumus, un vienlaikus īsākā vai garākā termiņā nes arī ieguvumus, tāpēc rodas loģisks jautājums, kā paildzināt komerctransporta mūžu?