Zhuks.lv: Sist vai nesist? Lūk, tāds ir jautājums! 13.daļa

Sēž vīrs ar sievu, pusdieno. Pēkšņi sieva vīram iesit pa pakausi. Vīrs: „Par ko, mīļā?” Sieva: „Nečāpstini!” Vīrs pieklust, ēd tā, ka pat nekas nav dzirdams. Viss pilnībā ielīdis savā šķīvī. Pēkšņi, sieva ar vēl lielāku niknumu, iesit vīram pa galvu. Vīrs žēlabaini: „Mīļā, par ko tagad?” Sieva : „Atcerējos, kā tu pretīgi čāpstināji!”

Vilciena kupejā brauc vīrs ar sievu un divi mediķi. Visu ceļu sieva zāģē vīru un nedod viņam pat vārdu pateikt. Kad vīrieši izgāja uzsmēķēt, mediķi izrādīja vīram dziļu līdzjūtību: „Klausies, tā dzīvot nevar! Tagad galvaspilsētā veic galvas smadzeņu operācijas. Tikai divi simti eiro, un sieva kļūst mīļa un laipna!” Vīrs flegmatiski: „Priekš kam? Es tagad viņu vedu uz laukiem. Tur par piecdesmit eiro apsolīja, ka viņa mājās ar mani neatgriezīsies …”

Jebkura zemtupelība ir vardarbīgu attiecību sekas. Kur zemtupelis, tur blakus valdonīga un vardarbīga sieviete. Tas ir komplekts! Un te būs jautājumi, uz kuriem sistais zemtupelis baidās un negrib atbildēt:

• Kāpēc viņš izvēlējās tieši šo sievieti?
• Kāpēc viņš turpina šīs attiecības un neiet prom no sievietes?
• Vai viņam ir sajūta, ka labākai sievietei viņš nebūs vajadzīgs?
• Kāpēc viņš pacieš pazemojumus? Ko viņš iegūst?
• Kādas bailes viņam saistās ar šo sievieti?
• Vai viņš cer, ka sieviete mainīs savu attieksmi? Cik ilgi jau ir šīs cerības?
• Kāpēc viņš ir noticējis sievietes apgalvojumiem, ka ir lūzeris?

Atbildot uz šiem jautājumiem, būs jāpieņem lēmums, kā saka politiķi, nepopulārs lēmums. Tāpēc labāk ir izlikties!

Gribu lasītājam uzdot jautājumu: „Vai tu cieni bailīgu vīrieti?” Cik es zinu, neviens neciena bailīgus vīriešus. Un tas ir normāli. Jo par ko tad cienīt bailīgus vīriešus? Par viņu zināšanām un prasmēm? Un tad? Viņiem taču bail tās pielietot. Un tas arī normāli, ka jebkura sieviete neciena un pat nicina bailīgus vīriešus. Bet kā ir zināms, kur nav cieņas, nav arī mīlestības. A, drosmīgu vīriešu, kuri skatās savām bailēm acīs un gūst baudu no cīņas ar tām, ir ļoti maz. Bet sievietes iekšējā programma uz dzimtas turpināšanu dara savu, viņai vajag vairoties un sieviete izmisumā izvēlas kādu no „drosmīgākajiem” lūzeriem, un moka viņu un moka sevi. Abi nelaimīgi. Protams, šiem lūzeriem ir sava vērtība, sabiedrība viņus īpaši „ciena” kā apzinīgus nodokļu maksātājus un patērētājus. Bet tā ir sabiedrība, nevis konkrēta sieviete. Sieviete ienīst bailīgu vīrieti!

Tomēr, sieviete ir vardarbīga tikai tik tālu, cik to viņai atļauj pats vīrietis. A, atļauj viņš tāpēc, ka baidās no sievietes vai arī baidās sievieti „pazaudēt”. Sieviete šīs bailes redz, tās nevar noslēpt. Bet katrs vīrietis sastopas arī ar citām bailēm. Ja vīrietim dominējošākas izrādās bailes zaudēt cieņu savās un citu acīs, tad viņš sievietes vardarbību pret sevi ierobežo jau iedīglī. Godīgi jāatzīst, ka tā notiek ārkārtīgi reti, jo mūsdienās cieņa vīrieša un sievietes attiecībās ir reti sastopama vērtība … pārsvarā gan tikai savstarpēji atkarīgas bailes.

Vardarbīga sieviete „uzsprāgst” par sīkumiem, nekad nevar prognozēt viņas reakciju, un kas viņu pamudinās uz agresiju. Un vīrietis pastāvīgi uzmanās, pastāvīgi ir trauksmes stāvoklī.

Pēc dabiskās lietu kārtības, vīrietim ir jābūt skarbam un asam, gatavam uz agresiju, bet, savukārt, sievietei ir jābūt maigai un mīļai. Bet tagad sabiedrībā viss ir otrādāk, jau par normu ir palicis, ka ir maigs vīrietis (džentelmenis) un skarba sieviete (vīŗiete) . A, psihe ta abiem ir deformēta un abus nomoka neirozes, un abi visu mūžu ir nelaimīgi. Viņi ir depresīvi un tāpēc pērk antidepresantus, un farmācijas bizness rullē un valsts pārvalde mierīgi bez stresa kontrolē savus uniseksus.

Nu re, tātad laika gaitā vīrietis kā suns iemācās nolasīt un paredzēt savas saimnieces vēlmes un noskaņojumu no viņas skatiena, stājas, žestiem. Tas ir viņa veids, kā dzīvot ar šo sievieti un izdzīvot. Viņš ir izdresēts. Vairs nav jāsit, bet tomēr sieviete sit, profilaksei. Un tam viņa iemeslu atrod vienmēr. Lai arī dziļi zemapziņā vīrietis visu saprot un apzinās, bet vieglāk ir ignorēt, slēpt no sevi, melot sev, atzīt sevi par neveiksminieku. Un uzlikt sievietei atbildību par saviem lēmumiem, vienmēr prasīt viņai padomu, viedokli un palīdzību.

Lai attaisnotu savu mīkstčaulību, vīrietis meklē savu vainu, un meklē attaisnojumus sievietes vardarbībai (Viņš pats taču izraisīja sievietes dusmas. Viņa jau tā negribēja! Es pats! Viņa jau dusmojās, es taču zinu kāda viņa ir dusmās, nevajadzēja man tā! Viņa, kad dusmojas nekontrolē sevi!) Nekā! Sieviete to visu dara apzināti, gribot un viņa vienmēr izskaitļo efektivitātes koeficientu. Viņa taču nesper bulterjeram! Nesper, bet ar bijību glauda.

Tātad, kā sists vīrietis vērtē sevi? Kas notiek viņa apziņā? Pārsvarā, sišanas fakts ir ar graujošu iespaidu un ļoti pazemojošs. Pat nav svarīgi, kurš kuram sit, bet ir pazemojošs pats fakts, ka tev ir iesitis pretējā dzimuma pārstāvis. Gan sievietei, gan vīrietim! Tas atstāj baigi sāpīgo sliedi apziņā un pēc tam zemapziņā. Jo attiecībām starp dzimumiem ir cits mērķis, nekad vardarbība. Mēs varam salīdzināt to ar sievietes izvarošanu. Izvarotas sieviete sajūtas mēs varam viennozīmīgi salīdzināt ar vīrieša sajūtām, kuram ir iesitusi sieviete. Iestājas pēctraumatiskais sindroms. Vīrieša psihe sašķiebjas.

Kādas sekas uz vīrieti var atstāt sitoša sieviete:

1)    Depresija, dzīves apnikums;

2)    Emocionālas traumas, mazvērtības komplekss, niecīguma apziņa;

3)    Izvairīšanās un izolēšanās no sabiedrības;

4)    Pilnīgs pašcieņas zudums;

5)    Bezpalīdzība un bezspēcība jebkurā dzīves nestandarta situācijā;

6)    Kauns un vainas sajūta;

7)    Dzimuma identitātes zaudēšana (unisekss vai transvestīts);

8)    Pretošanās spēju zaudēšana pret jebkura veida vardarbību (vīrietis ir savas mīkstčaulības nomocīts);

9)    Alkohols un citas atkarības;

Daudzi vīrieši ir ļoti pārsteigti, kad viņu draudzene ir pirmo reizi vardarbīga. Bet to viegli varēja paredzēt, bija jābūt tikai vērīgākam. Sākotnēji parādās sievietes vēlme kontrolēt katru vīrieša soli un domu, privātīpašnieciska attieksmes (tu esi mans) un greizsirdība. Vīrietim tas glaimo, jo to viņš attaisno ar sievietes mīlestību pret viņu. Pēc tam seko, sievietes vēlme izolēt vīrieti no draugiem, arī tā ir attaisnojama ar sievietes mīlestību. Bet tā ir emocionālā vardarbība, tā nav mīlestība. Un vienā brīdī šī emocionālā un vārdiskā vardarbība pāraug fiziskā aizskaršanā. Tas notiek pakāpeniski, un kaut kādā brīdī vīrietis kļūst tik atkarīgs no šīm pazemojošajām attiecībām, ka viņš nevar iedomāties brīvu dzīvi bez sava despota. Un viņš atgriežas pie viņas pēc kārtējās devas, pēc sāpēm un pazemojuma. Daudzu prātos mīlestība un greizsirdība ir viens un tas pats. Vai tiešām? Vīrietis paliek ar savu despotu, dēļ finansiālas un emocionālas saites, dēļ bērniem. Viņš negrib izjaukt ģimeni!!!  Šo vērtību viņam ieaudzinājusi māte un arī sabiedrība izdara spiedienu. Nu, lupata! Un kā lai tādu ciena un mīl? Tepiķis, no kura kārtīgai saimniecei ir jāizdauza putekļi!

Neviens psihologs, neviens mācītājs, neviens konsultants nespēj glābt vīrieti, kuram ir sadragāta pašcieņa un vīrišķība, šāds vīrietis ir nolemts verga dzīvei. Tas ko visi šie speciālisti var palīdzēt vīrietim ir tas, ka viņš var „iemīlēt” savu verdzību. Un tomēr, varu iepriecināt zemtupeli. Ir cerība un ir iespēja, viņa bezcerīgajam stāvoklim ir risinājums! Viens vienīgais risinājums! Un vienīgais ceļš vīrietim ir iniciācija, kuru iziet, nevienā vecumā nav par vēlu!

Turpinājums sekos!