Ogļūdeņražu asociācija iebilst pret plānoto zemes dzīļu resursu tiesiskā regulējuma maiņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais koncepcijas projekts par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma maiņu ir tapis slepenībā no sabiedrības un piedāvātajā redakcijā draud aizskart ikviena zemes īpašnieka intereses.

Piedāvātā normatīvā regulējuma maiņa graus zemes īpašnieku tiesisko paļāvību to īpašumu plānotai un pārskatāmai izmantošanai, tādēļ Baltijas Ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija aicina apturēt tālāku koncepcijas virzīšanu.

Informācija par topošo dokumentu neparādījās medijos, kaut iepriekš visas VARAM un Ekonomikas ministrijas aktivitātes attiecībā uz zemes dzīļu apgūšanu tika publiskotas. Nav izprotams, kādēļ koncepcijas izstrāde tika slēpta un kādēļ tika noteikts nesaprotams slepenības statuss projektam, kurš skar ikvienu zemes īpašnieku. Turklāt pašā koncepcijā uzsvērts, ka sabiedrība ir slikti informēta par zemes dzīļu jautājumiem.

Ierobežotā informācija un šaurā lokā tapušais dokuments, nepiesaistot un pat ignorējot Asociāciju un komersantus, bet piesaistot juridisku firmu, kura apkalpo ārzemju investorus, rada pamatu uzskatīt, ka tas darīts ar mērķi saņemt pēc iespējas mazāk viedokļu un kritikas.

Sigita Poželaite, Baltijas Ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes locekle:

Koncepcija pēc savas būtības ir "augsne" nacionalizācijai un paredz zemes dzīles nodot valsts īpašumā. Valsts funkcija nav veikt izpēti un zemes dzīļu resursu ieguvi, savukārt nepilnīgais un mainīgais regulējums jau ilgstoši neveicina un pat kavē investoru piesaisti. Ar ministrijas piedāvātajām izmaiņām šī joma kļūs vēl nepievilcīgāka ilgtermiņa investīcijām. Asociācijas ieskatā, šāds scenārijs neatbilst Latvijas Republikas kā nacionālas valsts zemes resursu izmantošanas vīzijai un pārdomātu derīgo izrakteņu ilgtermiņa apgūšanai.

Kā to ir norādījusi pati VARAM, jau tagad ir problēmas ar zemes īpašumtiesību noteikšanu zināmai daļai teritorijas, kas pieder publiskajām juridiskajām personām un baznīcas konfesijām, kam ir neskaidrs tiesiskais statuss. Vismaz 33,3% valsts teritorijas valsts zemes dzīļu izmantošanu var plānot pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros. Ja pieskaita juridisko personu zemi, zemes dzīļu izmantošanu varētu plānot 48% teritorijas. Asociācija uzskata, ka sākotnēji būtu jātiek skaidrībā ar šo īpašumu izmantošanu pirms ķerties klāt privātpersonu īpašumtiesību ierobežošanai.

Ņemot vērā, ka Latvijas zemes dzīles ir visai maz pētītas un nav skaidri determinētas vietas ar lielu derīgo izrakteņu īpatsvaru, ikviens zemes īpašnieks tiks pakļauts savu īpašumtiesību brīvas izmantošanas ierobežojumiem. Latvijā valsts institūcijas pašlaik ģeoloģisko izpēti neveic, bet nodrošina normatīvo ietvaru, lai ieinteresētās personas to varētu darīt. Ir pieejamas ģeoloģiskās kartes, kas sastādītas, izmantojot agrāk veikto ģeoloģiskās izpētes un kartēšanas darbu rezultātus. Rodas jautājums: uz kādu datu pamata tiks veidota Latvijas ģeoloģiskā karte, kas sadalītu teritoriju piedāvātajos zemes dzīļu nogabalos, kā to ir iecerējusi VARAM?

Piedāvātā normatīvā regulējuma maiņa graus zemes īpašnieku tiesisko paļāvību to īpašumu plānotai un pārskatāmai izmantošanai. Šādā situācija zemes īpašnieki dzīvos neziņā, kurā brīdī tiem var likt mainīt savas teritorijas izmantošanas mērķi un veidu, lai izpildītu jaunās normatīvo aktu prasības – nodrošināt brīvu piekļuvi valstij piederošajām zemes dzīlēm.

Ņemot vērā slepenību, ar kādu noritējušas VARAM aktivitātes koncepcijas izstrādē, kā arī izvērtējot piedāvātos grozījumus, Asociācija iebilst pret koncepcijas tālāku virzīšanu apstiprināšanai un iestrādei normatīvajos aktos. Tā vietā aicinām sakārtot un pilnveidot esošo regulējumu, lai nodrošinātu investīcijām drošu un ilgtermiņa tehnoloģisku projektu īstenošanai labvēlīgu vidi.