Juris Baratinskis: Vai Latvijas tiesu sistēma vēl var mainīties?

Iespējams, jau šonedēļ tiks pieņemts lēmums atjaunot tiesvedību skandalozā lietā, kuras pamatā ir vairāk nekā viena miljona dolāru pazušana no mana bakas konta toreizējā a/s “Hansabank – Latvija”, jo pēc vairāk kā piecpadsmit gadiem kompetentas valsts institūcijas beidzot ir atzinušas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums un ir atklāti jauni apstākļi, kas varētu būt pamats tiesvedības atjaunošanai.

Šķiet, kā gan tas var notikt – uz konta bija vairāk kā miljons dolāru, bet kādā dienā tur to vairs nebija? Izrādās, banka drīkst rīkoties ar klienta naudu tā, kā pati uzskata par vajadzīgu. Lietas pamatā ir bez manas piekrišanas veiktie ieguldījumi Krievijas vērtspapīros vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā – banka uzskata, ka es esot devis mutisku rīkojumu ieguldīt manus naudas līdzekļus Krievijas vērtspapīros, kas pēc kaimņvalsts finanšu krīzes faktiski zaudēja savu vērtību. Līdz šim Latvijas tiesa, neskatoties uz pierādījumu trūkumu šādiem apgalvojumiem, ir lēmusi par labu bankai visās instancēs. Arī kriminālprocess šajā jautājumā tika izbeigts. Taču, kā to beidzot cita starpā ir atzinis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments, tad, lai arī kriminālprocess ir izbeigts, Kriminālkodeksa 142.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tomēr ir noticis, un tieši 1998.gada 13.maijā. Tas, savukārt, nozīmē, ka bankas rīcība ir bijusi nelikumīga un, kriminālatbildības noilguma dēļ vainīgās personas pie kriminālatbildības netiks sauktas. Taču, šis jaunatklātais apstāklis var būt pamats manu līdzekļu piedzīšanai no bankas.

Es no šīs naudas jau sen esmu atvadījies – pēc līdzšinējās tiesu prakses sapratu, ka Latvijā uz taisnu tiesu cerēt nevar. Stāstot saviem draugiem ārzemēs par notikušo, man neviens neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams tiesiskā valstī – tiesa pat nav nopratinājusi galveno liecinieku, kurš it kā ir saņēmis rīkojumu veikt darījumus kontā. Šīs cilvēks ilgus gadus bija spiests uzturēties ārvalstīs, jo saņēmis draudus no bankas amatpersonu puses, taču tagad ir gatavs liecināt un stāstīt, ka nekādu rīkojumu pirkt papildus Krievijas vērtspapīrus viņš nav saņēmis. Turklāt, jāņem vērā vēl kāda nianse – pat, ja es būtu devis telefonisku rīkojumu bankai iegādāties Krievijas vērtspapīrus, man šis rīkojums saskaņā ar līgumu būtu trīs dienu laikā jāapliecina rakstiski. Es ne rīkojumu veikt darījumus, ne arī rakstisku apliecinājumu tam neesmu devis, jo es vienkārši nebiju informēts par šādu darījumu.

Es jau biju zaudējis cerības uz taisnu tiesu, tāpēc gadījumā, ja izdosies atgūt savu naudu, es esmu apņēmības pilns ieguldīt to savā īpašumā Rūjienas apkārtnē, lai veidotu tur starptautisku garīgās attīstības un meditācijas centru – man pieder gandrīz 1000 hektāri zemes vienā gabalā, kas ir piemērota šāda centra būvniecībai. Savukārt, gadījumā, ja taisnība neuzvarēs, esmu gatavs pārdot savu zemes gabalu tiem, kas maksās vairāk – vai tie būtu krievi vai ķīnieši un pats doties prom no Latvijas, jo man būs zudusi ticība Latvijas valstij un tiesiskumam.

Juris Baratinskis, uzņēmējs un mecenāts