Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (6)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas pieredzē vērojama pozitīva tendence - pēdējā gada laikā par 11% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, liecina „Swedbank” aptauja.
Lai gan joprojām lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 51% nav uzkrājumu vecumdienām vispār, šogad šādu atbilžu īpatsvars ir par 11 procentpunktiem mazāks nekā pērn (62%). Uzmanību saista fakts, ka šogad, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savus uzkrājumus vecumdienām uzskata par zemiem un drīzāk zemiem (no 27% 2011.gadā uz 39% šogad). Tas ļauj secināt, ka tiek sperti pirmie soļi uzkrājumu veidošanā. Proti, iedzīvotāji, kuriem pagājušajā gadā uzkrājumu nebija, šogad jau sākuši tos veikt, taču uzkrātās summas vēl ir nelielas.
„Pozitīvi vērtējams, ka līdz ar situācijas uzlabošanos ekonomikā, aizvien vairāk cilvēku domā par rītdienu un rod iespēju atlikt daļu ienākumu nākotnei. Tomēr statistika rāda, ka Latvijā iedzīvotāji privātajai pensijai tā nopietni krāt sāk salīdzinoši vēlu, kad līdz pensijas vecuma sasniegšanai uzkrāt vēlamo kapitālu kļūst arvien sarežģītāk. Sākt krāt labklājīgām vecumdienām būtu ieteicams jau no pirmās stabilās darba algas, ik mēnesi cenšoties tiem novirzīt aptuveni 5-10% no mēnešalgas,” teic Reinis Jansons, „Swedbank” Investīciju produktu daļas vadītājs.
9% aptaujāto norādījuši, ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir normas robežās, bet tikai 1% tos raksturo kā lielus.
Visaktīvāk uzkrājumus vecumdienām veido cilvēki ar augstiem ienākumiem - 71% respondentu ar ikmēneša ienākumiem virs Ls 600 ir ietaupījumi šim mērķim, turpretī 64% iedzīvotāju ar ienākumiem zem Ls 150 uzkrājumu vecumdienām nav vispār.
Aptaujas dati liecina, ka savu privāto pensiju jeb uzkrājumus pensiju 3.līmenī aktīvāk veido cilvēki vecumā no 40 - 49 gadiem, kur katram piektajam (20%) ir privātie pensiju uzkrājumi, bet vēl 21% plāno sākt veidot uzkrājumus tuvākajā laikā. Otra aktīvākā vecuma grupa, kas veido privātās pensijas uzkrājumus, ir cilvēki pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas - 18% respondentu vecuma grupā no 30-39 jau veic uzkrājumus pensiju 3.līmenī, bet vēl 30% plāno to sākt tuvāko gadu laikā. Liela interese par uzkrājumu veidošanu ir arī gados jauniem cilvēkiem vecumā 20-29 gadiem - pensiju 3.līmenim pēc pāris gadiem plāno pievienoties 34%.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.