Prognoze: Kreditēšanas tirgus attīstīsies atbilstoši ekonomikas izaugsmei

Kādas vēsmas vērojamas kreditēšanas tirgū? KRUSTTEVS.COM ekspressarunā – „Swedbank” Hipotekāro kredītu un līzinga virziena vadītājs Ainars Balcers.

- Vai šobrīd ir manāma kreditēšanas tirgus „atdzīvošanās”? Kādi ir šie rādītāji, salīdzinot ar pagājušo gadu un krīzes augstāko punktu, kādas tendences prognozējat šogad?

Kopš 2009.gada sākuma, kad nekustamā īpašuma cenas un tirgus aktivitāte sasniedza savu zemāko punktu, nav bijis novērojams ne būtisks cenu kāpums, ne arī aktivitātes pieaugums nekustamā īpašuma tirgū, piedāvājums joprojām pārsniedz pieprasījumu. Pēdējā laikā varam novērot gan nelielu ekonomikas izaugsmi, gan nelielu pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem. Arī kopējais optimisms saglabājās diezgan pozitīvs, tomēr par strauju kreditēšanas tirgus pieaugumu runāt ir pāragri. Kā pozitīvu tendenci gribētos atzīmēt to, ka patērētāji savā izvēlē ir kļuvuši racionālāki un izvērtē gan cenas atbilstību kvalitātei (mājokļa gadījumā – arī vietai), gan konkrētā pirkuma ietekmi uz ģimenes budžetu.

- Kas primāri ir tās vajadzības, kam klienti vēlas saņemt aizdevumu? Vai dominē nekustamā īpašuma iegāde/remonts, auto iegāde, izglītības apmaksa, patēriņa kredīti?

Pašreizējais pieprasījums ir balstīts ne tikai uz klientu vajadzībām, bet arī uz to iespējām. Gada laikā ir pieauguši gan apjomi, gan pieprasījums pēc mājokļu kredītiem un finansējuma uzņēmumiem, savukārt patēriņa kreditēšanas apjomi vairāk vai mazāk ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, tomēr jāatzīst, ka pieprasījums pēc kredītiem vēl aizvien ir salīdzinoši neliels.

- Latvija „kreditēšanas buma” laikā guvusi skaudru mācību. Ko kā banka esat savā darbībā mainījusi, lai nepieļautu „burbuļa” atkārtošanos?

Tā saucamajos „treknajos gados” lielāka uzmanība tika veltīta ienākumu apmēram un nodrošinājuma tirgus vērtībai, savukārt šodien visa pamatā ir caurspīdīga, saprotama kredītņēmēja naudas plūsma un maksātspēja ilgtermiņā. Patiesībā vairāk ir jāiedziļinās mājsaimniecības izdevumu struktūrā, ievērtējot riskus, kas iestājas, ienākumiem samazinoties vienlaicīgi ar izdevumu pieaugumu pirmās nepieciešamības precēm, pakalpojumiem un obligātajiem maksājumiem.

- Cik liels „Swedbank” kredītus ņēmušo klientu īpatsvars saskāries ar aizdevuma atmaksas problēmām? Kādus risinājumus šādām situācijām lielākoties rodat?

Liela daļa no tiem klientiem, kas vēlējās turpināt sadarbību ar bankām, atrada kopīgus risinājumus un ir spējuši atjaunot savu maksātspēju. Risinājumi katrā situācijā tiek vērtēti individuāli. Populārākie ir pamatsummas atlikšana, termiņa pagarināšana, kā arī parādu, īstermiņa kredītu un procentu kapitalizācija.

- Kāda ir Jūsu prognoze kreditēšanas tirgus attīstības tendencēm tuvākajiem pieciem gadiem?

Runājot par prognozēm, visticamākais, ka kreditēšanas tirgus attīstīsies atbilstoši ekonomikas izaugsmei kopumā un lielā mērā būs atkarīgs gan no globālajiem ekonomiskajiem procesiem, gan no tā cik prasmīgi un produktīvi spēsim attīstīt savu tautsaimniecību. Pieļauju, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomi varētu pieaugt nedaudz straujāk, un tas būtu diezgan likumsakarīgi.