Iekasēts par piektdaļu vairāk nodokļu

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nodokļu veidā iekasēti 853,2 miljoni latu, kas ir par 20,8% vairāk nekā analogā periodā pērn, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauguši par 24,2%, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 10,0% un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 31,0%. Savukārt nenodokļu ieņēmumi minētajā laika posmā bija 134,8 miljoni latu, kas ir par 55,0% vairāk nekā 2011.gada atbilstošajā periodā. Kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi laikā no šā gada janvārim līdz maijam ir 1 221,7 miljonus latu.

Ieņēmumu pieaugums un mazāki izdevumi šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, sekmēja situācijas uzlabošanos valsts pamatbudžetā, kā rezultātā šā gada maijā un arī pirmajos piecos mēnešos kopumā valsts pamatbudžetā bija izveidojies pārpalikums.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem šā gada janvārī-maijā valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 53,4 miljoni latu, kas ir par 243,5 miljoniem latu mazāks nekā 2011.gada atbilstošajā periodā. Deficītu valsts konsolidētajā budžetā noteica valsts speciālā budžeta deficīts, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus par 64,1 miljonu latu. Turpretī, valsts pamatbudžetā bija izveidojies pārpalikums 10,7 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada pirmajos piecos mēnešos veidoja 1 211,0 miljonus latu un kopumā bija 2011.gada atbilstošā perioda līmenī. Analizējot atsevišķas izdevumu pozīcijas var secināt, ka izdevumi pieauga kārtējiem maksājumiem ES budžetā (par 15,8 miljoniem latu jeb 27,0%), subsīdijām un dotācijām (par 8,7 miljoniem latu jeb 2,5%), bet izdevumi samazinājās savstarpējiem transfertiem (par 29,0 miljoniem latu jeb 13,6%). Savukārt, kapitālie izdevumi nebūtiski pieauga (par 0,3%), ko noteica pamatkapitāla veidošanas izdevumu samazinājums par 31,5 miljoniem latu un kapitālo izdevumu transfertu pieaugums par 31,7 miljoniem latu.

Šā gada janvārī-maijā valsts speciālā budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2011.gada atbilstošo periodu samazinājās par 28 miljoniem latu, ko noteica straujāks ieņēmumu pieaugums nekā izdevumu pieaugums. Turklāt, šā gada maijā valsts speciālajā budžetā bija izveidojies pārpalikums, ko noteica zemāki izdevumi (par 17,7%), salīdzinot ar šā gada aprīli. Izdevumu samazinājums šā gada maijā, salīdzinot ar šā gada aprīli, ir izskaidrojams ar to, ka daļa no pensiju izmaksām, kas attiecināma uz maiju, ir veikta aprīlī ar mērķi nodrošināt pensiju saņēmējus ar savlaicīgiem pensiju maksājumiem, ņemot vērā valsts svētku dienas maija sākumā.