Atšķirīgi viedokļi par Barrozu ierosināto "nacionālo valstu federāciju"

Deputātu atbalsts Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu Savienības vīzijai nav viennozīmīgs. Šodien plenārsesijas debatēs plašu atbalstu saņēma ideja, ka Eiropas valstu Savienībai jākļūst stiprākai, tomēr deputāti pieprasīja daudz vairāk uzmanības veltīt sociālajām problēmām un aicināja Komisiju nākt klajā ar drosmīgākiem priekšlikumiem par "nacionālo valstu federāciju". Lielākās politiskās grupas aicināja nodrošināt spēcīgu ES budžetu, kas veicinātu ieguldījumus un izaugsmi, savukārt labējie politiskie spēki apgalvoja gluži pretējo — ka vajadzīgs "mazāk Eiropas".

Komisijas priekšsēdētāja Barrozu uzrunu par stāvokli Savienībā aizsāka četru stundu ilgas plenārsesijas debates, kurās galveno uzmanību veltīja ekonomikas krīzes sekām un demokrātijas problēmām. Barrozu savā uzrunā uzsvēra, ka ES dalībvalstīm pienācis laiks atzīt, ka tās nevarēs katra atsevišķi atrisināt pašreizējās problēmas. Komisijas priekšsēdētājs ieskicēja arī savu redzējumu par ciešu ekonomikas savienību, kuras pamatā ir politiskā savienība — nacionālu valstu federācija.

Jaunā Eiropas Savienība krīzes ietekmē

Galvenais jautājums, ko akcentēja deputāti, bija krīzes ietekme uz ES nākotni un ES iedzīvotājiem.

Barrozu "nacionālu valstu federācijas" ideju kritizēja gan Parlamenta liberāļu grupas vadītājs Gajs Ferhofštads, gan Zaļo politiskās grupas līderis Daniels Kon-Bendits. "Federāla savienība mums jau ir, un tā ir Eiropadome. Mums ir vajadzīga iedzīvotāju savienība", uzsvēra Ferhofštads. "Federācijas vietā ir jātiecas uz Eiropas sabiedriskās telpas izveidi", piebilda Kon-Bendits.

Eiropas Tautas Partijas grupas vadītājs Žozefs Dauls uzsvēra, ka būtiski, lai Savienības ideja uzrunātu ikvienu iedzīvotāju atsevišķi. "Mums ir "jādodas ielās", jāuzrunā, jāskaidro un jāpārliecina, un tas noteikti nebūs viegls uzdevums", viņš teica.

Barrozu iebilda, ka Komisija jau ierosinājusi tiesību aktus, kas ļautu Eiropas politiskajām partijām veidot Eiropas līmeņa demokrātiju — paralēli nacionālajām demokrātijām. Viņš uzsvēra, ka pienācis laiks veidot politiskās partijas, kuru darbība pārsniegtu dalībvalstu robežas un tādējādi pamatotu Eiropas Savienību. Barrozu aicināja pārnacionalās politiskās partijas izvirzīt savus kandidātu Eiropas Komisijas nākamā priekšsēdētāja amatam.

Sociālās garantijas un izaugsme

Atgriežoties pie "vienkāršo iedzīvotāju" jautājuma, deputāti pieprasīja Barrozu saglabāt sociālās Eiropas modeli, neraugoties uz krīzes saasināšanos.

"Tā vietā, lai atņemtu līdzekļus un samazinātu budžetus, jākoncentrējas uz ieguldījumu veicināšanu", teica sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vadītājs Hanness Svoboda, uzsverot vajadzību pēc sociāla līguma un vēlāk debatēs norādot, ka sociālistu politiskā grupa vairs nespēs sniegt savu atbalstu Komisijai, ja tā neiestāsies par Eiropas sociālo modeli.

"Cilvēkiem solidaritāte nepieciešama jau šodien. Mums tā viņiem jāsniedz pirms sākam apsvērt, ko darīt rīt. Nav pieņemami tas, ka pašlaik tiek veicināta sodu kultūra", teica Eiropas Apvienotā kreiso grupas vadītāja Gabriele Cimmere.

Barrozu atzina, ka pašreiz veiktās reformas ir sāpīgas, tomēr vajadzīgas, un piekrita, ka ir būtiski attīstīt arī "Eiropas sociālo dimensiju".

Attiecībā uz ES budžetu deputāti bija vienisprātis ar Barrozu, ka tas ir nozīmīgākais ieguldījumu un izaugsmes veicināšanas instruments. Tāpēc deputāti uzsvēra, ka budžets jānodrošina ar pietiekamiem resursiem, jo pašas dalībvalstis būs galvenie zaudētāji, ja ES budžets būs nepietiekami liels.

"Mazāk Eiropas"

Parlamenta konservatīvie un eiroskeptiķi Komisijas priekšsēdētāja uzrunu vērtēja kritiski. "Jūs paužat to pašu jau sen apnikušo pieeju  "vairāk Eiropas" tā vietā, lai iestātos par labāku Eiropu", norādīja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs Martins Kalanans. Savukārt Naidžels Faradžs, grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” priekšsēdētājs Barrozu vīzijai veltīja pavisam skarbus vārdus, nosaucot to par slepenu plānu pakāpeniskai eirodiktatūras paplašināšanai.