80% Latvijas iedzīvotāju labprāt mainītu savu mājokli

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, taču teju 80% vēlētos dzīvot citur – visbiežāk jaunā privātmājā, kas celta pēc 1990. gada, secināts dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāju veiktajā pētījumā. Tāpat pētījuma rezultāti atklāj, ka iedzīvotāji nevēlas dzīvot debesskrāpjos - tikai 6% labprāt izvēlētos ēku, kas augstāka par 7 stāviem, turklāt 62% no tiem, kas dzīvotu daudzstāvu namos, mājokli ierīkotu ēkas pirmajā līdz trešajā stāvā.

Par vienu no būtiskākajām mājokļa kvalitātēm, iedzīvotāji atzinuši logus saules pusē – šis kritērijs ir nozīmīgs 60% respondentu. Tāpat mājokli pievilcīgu dara plašs balkons (50%), kā arī atsevišķa telpa dzīvoklī saimniecības un aktīvās atpūtas inventāra uzglabāšanai (51%), piemājas autostāvvieta (48%), lifts (24%) un rotaļu laukums bērniem (23%).

Dzīvoklis kā privātmāja

Lai arī 60% Latvijas iedzīvotāju labprāt izvēlētos dzīvot privātmājā, baudot tai raksturīgās priekšrocības – komfortabla lieluma telpas, individuālus plānojumus, pilnīgu energoresursu kontroli un savu pieeju ārtelpai, diskusijas laikā biroja ARHIS arhitekts Andris Kronbergs atzīmē, ka “Enerģijas patēriņa un izmaksu apjoma neprognozējamā daba ir radījusi pieprasījuma korekciju mājokļu jomā”. Aizvien vairāk cilvēku novērtē pieejamību, ērtības un ieguvumus, ko sniedz dzīve kompaktākā mājoklī - daudzstāvu mājās. “Iedzīvotāju sapnis pēc savas privātmājas visveiksmīgāk iezīmējas Teikas dzīvojamo namu apbūvē, kur mājā ir četri līdz seši dzīvokļi, kompakts plānojums, plašs pagalms, kā arī lētākas komunikācijas izmaksas nekā privātmājā. Tāpat iedzīvotājiem ir sava sociālā dzīve un, kas nav mazsvarīgi – pieejams sabiedriskais transports,” ideālo mājokļa modeli komentē Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors.

Tādējādi kā perspektīvu mājokļu attīstības virzienu var uzskatīt daudzdzīvokļu apbūvi, kurā integrētas privātmājas funkcijas, dzīvojamā nama FUTURIS un Latvijas arhitektu savienības (LAS) organizētā diskusiju cikla “Nākotnes Rīga jau top” sarunā secināja Latvijas vadošie arhitekti.

Energoefektivitāte – nākotnes mājokļa neatņemama sastāvdaļa

“Pareizi renovējot padomju laika daudzdzīvokļu namu, ēkas enerģijas patēriņu apkurei iespējams samazināt piecas  līdz astoņas reizes, vienlaikus uzlabojot arī mikroklimata kvalitāti un komforta līmeni,” teic arhitektu biroja Krauklis Grende arhitekts Ervīns Krauklis, komentējot tendenci, ka Latvijas iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš mājokļa energoefektivitātei un ilgtspējai. Lai samazinātu komunālo pakalpojumu izmaksas, 82% respondentu būtu gatavi ieguldīt līdzekļus ēku siltināšanā un logu nomaiņā. Savukārt  vairāk nekā puse (52%) būtu gatavi piemaksāt par mājokli, kas patērē mazāk energoresursu, atklāj FUTURIS veiktā pētījuma dati. Tomēr ēku siltināšanas iniciatīvas nav guvušas masveida apmērus, kas vēlreiz apliecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ar grūtībām izdodas apvienoties kopīga mērķa labā – sava kopīpašuma pilnveidošanai.

Kā kavēkli daudzīvokļu ēku renovācijas attīstībai arhitekti minēja Latvijas iedzīvotāja viensētnieka dabu. Vērojams sapratnes un sadarbības trūkums daudzdzīvokļu namu iemītnieku vidū. Iedzīvotāji neizjūt daudzdzīvokļu ēku kā savu personīgo īpašumu, tāpēc nav gatavi ieguldīt laiku un resursus tā uzlabošanā. “Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem ir grūtības atrast kopīgu valodu, lai nosiltinātu vienu sienu, kur nu vēl renovētu māju,” tā biroja ARHIS arhitekts Andris Kronbergs. “Acīmredzot vēl lielākai būtu jābūt valsts iesaistei daudzdzīvokļu namu renovācijas finanšu instrumentu izveidē un energoservisa (ESKO) uzņēmumu attīstības veicināšanā, mazāk paļaujoties uz sabiedrības spēju pašorganizēties,” secina pilsētbūvniecības eksperte Laimdota Šnīdere. 

Diskusija “Mājokļu kvalitāte Latvijā” notika diskusiju cikla „Nākotnes Rīga jau top!” ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusiju mērķi ir, uzrunājot sabiedrību, nozares profesionāļus un valsts amatpersonas, veicināt sarunas par arhitektūras nozīmi un lomu teritoriju un pilsētu attīstībā, kā arī sekmēt ar iedzīvotāju vajadzībām saskanīgas un ilgtspējības principiem atbilstošas pilsētvides veidošanu. Kopumā plānotas piecas diskusijas, katru veltot noteiktai tematikai un tās galvenajiem problēmjautājumiem.