Eksperti: iedzīvotāji par vecumdienām ir pesimistiski

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) rīkotajā diskusijā „Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?” vairāki nozīmīgākie nozares eksperti nonāca pie secinājuma, ka Latvijā nepieciešams attīstīt investīciju iespējas, lai varētu efektīvāk ieguldīt uzkrātos līdzekļus. Lai gan Latvija tiek minēta kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem, eksperti norāda uz nepieciešamību palielināt iedzīvotāju izpratni par pensiju sistēmu, kā arī valdībai un pensiju pārvaldītājiem vairāk koncentrēties uz ilgtermiņa risinājumiem, kā tas notiek, piemēram, Kanādā un Lielbritānijā.

Ieskicējot sabiedrības noskaņojumu, ekspertu diskusijas pirmajā daļā jaunāko pētījumu par iedzīvotāju cerībām un uzskatiem saistībā ar Latvijas pensiju sistēmu prezentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš. Pētījums atklāja, ka iedzīvotāju noskaņojums ir gana pesimistisks un ticība nodrošinātām vecumdienām ir maza. Lai arī iedzīvotāji apšauba valsts spēju rūpēties par iedzīvotāju labklājību, tomēr iedzīvotāji šajā situācijā saskata arī risinājumus, norādot, ka nepieciešams palielināt ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai, bet arī iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī.

Atbildot uz iedzīvotāju bažām, ko ilustrēja pētījums, labklājības ministre Ilze Viņķele skaidroja, ka daļa atbildības gulstas uz pašu iedzīvotāju pleciem, uzņemoties atbildību par savu pensiju. Ja daudzi pauž sašutumu par to, ka savās vecumdienās nesaņems pensiju, tad pašlaik vajadzētu pievērst uzmanību tam, kā iespējams panākt lielāku sabiedrības atdevi nodokļu nomaksāšanā, tādējādi garantējot pensiju ne tikai sev, bet arī pārējiem Latvijas pilsoņiem. Ministre uzsvēra, ka pašlaik lielu daļu no valsts sociālās apdrošināšanas veido minimālā apmēra algu nodokļi. Tas nozīmē, ka tikpat lielai daļai iedzīvotāju jārēķinās, ka viņu pensija būs ļoti maza un visticamāk nepārsniegs 100 latus. Pensijas tiek asociētas ar valsti un mazāk ar paša līdzdalību, tāpēc nākotnē nepieciešams radīt lielāku izpratni par pensijas sistēmas būtību, ieskaitot 2. un 3.pensiju līmeni.

Arī Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas ģenerāldirektorāta eksperts Valdis Zagorskis pievienojās runātāju paustajām atziņām, akcentējot, ka arī Eiropas Savienībā pensiju ilgtspēja kļūst arvien aktuālāks jautājums, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanās problēmu, kas rada arī lielāku spiedienu un dalībvalstu sociālajiem budžetiem. Tāpēc arī tā sauktā Eiropas Baltā grāmata par pensijām arvien lielāku nozīmi piešķir privātajiem pensiju fondiem un 3.pensiju līmenim, kas ļauj pašiem iedzīvotājiem aktīvāk rūpēties par savu labklājību vecumdienās. Turklāt jāatzīmē, ka Latvija Eiropas kontekstā izskatās gana pozitīvi, ņemot vērā, ka daļā veco Eiropas valstu pensiju 3.līmenis nav pat ieviests.

V.Zagorska paustās atziņas atzīmēja arī LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas loceklis, „SEB Wealth Management” valdes priekšsēdētājs Pāvils Misiņš, kurš uzsvēra, ka viens no galvenajiem Latvijas un arī kaimiņvalstu pensiju sistēmas izaicinājumiem ir sabiedrības zemais uzticības līmenis valsts un finanšu struktūrām, kas pārvalda pensijām uzkrātos līdzekļus. Taču šajā situācijā ir redzami arī vairāki iespējamie risinājumi, piemēram, piedāvājot vecumam atbilstošus pensiju plānus, iesaistot darba devējus pensiju uzkrājumos, piesaistot līdzekļu pārvaldītāju komisijas iegūtajam rezultātam u.c.

Arī ekspertu paneļdiskusijā nozares pārstāvji aktīvi iesaistījās Latvijas pensiju sistēmas iespējamo risinājumu un uzlabojumu apspriešanā. Kā viens no galvenajiem risinājumiem tika minēta iespēja izmantot vairāk tādas investīcijas, kas ļautu līdzekļiem palikt Latvijā un dot labumu gan iedzīvotājiem, gan tautsaimniecībai, īpaši koncentrējoties uz Latvijas uzņēmumiem, infrastruktūras investīcijām, mežu un lauksaimniecības zemju fondiem un citām iespējām. Taču tajā pašā laikā eksperti bija vienisprātis, ka galvenā problēma ir atbilstošu un lielu Latvijas uzņēmumu trūkums, kuros pensiju līdzekļu pārvaldītāji būtu gatavi investēt uzkrājumus.

Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, „Swedbank” Ieguldījumu sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs kā risinājumu apspriestajām problēmām ierosināja: „Lai veiksmīgi pārņemtu ārvalstu praksi, viens no risinājumiem ir izveidot atbilstošu valsts institūciju, kas ne tikai uzrauga investīciju tirgu, bet arī meklē un izstrādā atbilstošus instrumentus pensiju līdzekļu ieguldīšanai. Tāpat paralēli nepieciešams rūpēties par lielo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un stimulēt pašu uzņēmumu interesi izmantot piedāvātās riska kapitāla investīcijas.”

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka vajadzīgs attīstīt rīkus, kur investēt pensiju līdzekļus, īpaši uzsverot nepieciešamību investēt tieši Latvijas uzņēmumos, kas attiecīgi nestu labumu tautsaimniecībai, garantētu nodokļus un darba vietas. Šādu stratēģiju veiksmīgi realizējušas vairākas valstis pasaulē, kā pozitīvākos piemērus minot Kanādu, Lielbritāniju un Indiju.