10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Baltijas reģionā pieaug interese par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas atsaucas arī uz apdrošinātājiem, lūdzot apdrošināt siltumsūkņus, saules kolektorus un citas modernās iekārtas. To izjūt arī Latvijā lielākās apdrošināšanas kompānijas BALTA (RSA Grupa) māsas kompānija Lietuvā „Lietuvos Draudimas”.
Kaimiņvalsts dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gadu, trīs reizes pieaudzis elektroenerģijas ražotāju skaits, kuri izmanto saules enerģiju. Savukārt BALTA pieredze rāda, ka šādu iekārtu apdrošināšana ir neatsverama, jo esošie gadījumi Latvijā norāda, ka atjaunojamo energoresursu uzņēmumiem iespējamie bojājumi vienā nelaimē parasti pārsniedz 10 000 latu.
Kā norāda Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes 2011.gada dati, tad 2,1% no Latvijā saražotās elektroenerģijas tika saražota mazajās hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās, savukārt 2% tika saražoti biomasas un biogāzes elektrostacijās. Turklāt saražotās elektroenerģijas apjoms kopš 2010.gada ir teju dubultojies. Tāpēc atšķirībā no Lietuvas, kura biežāk izmanto saules enerģiju, Latvijā daudz izplatītākas ir mazās hidroelektrostacijas un vēja elektrostacijas. BALTA novērojusi, ka to īpašnieki vēlas rūpēties par saviem ieguldījumiem, izvēloties apdrošināt savu īpašumu. Apdrošināto klientu skaita ziņā vērojama stabilitāte, un šī gada deviņos mēnešos apdrošināšanas polišu skaits sasniedzis pērnā gada līmeni.
„Atjaunojamo energoresursu bizness uzņēmējiem prasa ievērojamas sākotnējās investīcijas, un bojājumu gadījumā zaudējumi var būt ievērojami. BALTA atbalsta atjaunojamās enerģijas ražošanas iniciatīvu un palīdz klientiem rūpēties par uzņēmējdarbības investīciju aizsardzību. BALTA kā daļa no RSA grupas atbalsta un ievēro zaļo politiku, otrreiz pārstrādājamo resursu izmantošanu, piesārņojuma samazināšanu, tāpēc atjaunojamās enerģijas ražošanas apdrošināšana ir ne tikai atbalsts mazajiem uzņēmumiem, bet arī vēl viena iespēja piedalīties enerģijas taupīšanā un vides aizsardzībā,” skaidro BALTA īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis.
Latvijā un arī citur pasaulē atjaunojamos energoresursu izmantošana pieaug ne tikai uzņēmumos, bet arī mājsaimniecībās. Mājokļa apsildīšanai jau sen izmanto malkas apkuri, bet mūsdienās arvien populārāki kļūst tādi risinājumi kā siltumsūkņi, biogranulu, šķeldas vai salmu biomasas katli. Tāpat mājsaimniecības sāk izmantot saules kolektoru sistēmas. Ņemot vērā Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanā, šādu modernu iekārtu skaits turpina pieaugt.
Tā kā moderno iekārtu bojājumi var radīt ievērojamus zaudējumus, BALTA tiem iedzīvotājiem, kuri interesējas par „zaļo tehnoloģiju” apdrošināšanu, piedāvā izmantot īpašuma apdrošināšanas polises. Tādējādi šīs iekārtas tiek apdrošinātas ne tikai kā ēku sastāvdaļas, bet arī mājoklis tiek papildus apdrošināts pret pārspriegumu, kas var bojāt visu iekārtu elektroniku. BALTA pieredzē ir gadījums, kad mazai hidroelektrostacijai apdrošināšanas gadījumā kompensēja teju 11 000 latu. Savukārt šogad kādai biogāzes ražotnei radās cauruļu sistēmas bojājumi un tiek kārtots atlīdzību process, taču, pateicoties apdrošināšanai, uzņēmējam ir drošības sajūta, jo polises segums sasniedz 50 000 latu.
BALTA īpašumu apdrošināšana, ar ko papildus var parūpēties arī par atjaunojamo energoresursu iekārtām, paredz segt izdevumus uguns risku (tai skaitā zibens spērienu), dabas stihiju (vētras, plūdu, krusas, nepārtrauktas snigšanas, koku uzkrišanas), šķidruma noplūdes, trešo personu ļaunprātīgas rīcības un sadursmes gadījumos. Ne mazāk svarīgi ir saņemt apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem, kas rodas nesaražotās elektroenerģijas dēļ un šādiem gadījumiem ir paredzēta uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana. BALTA pieredzē ir negadījums biogāzes elektrostacijā, kur īpašumam radītie zaudējumi bija tikai daži tūkstoši latu, savukārt zaudējumi nesaražotās elektroenerģijas dēļ bija vairāk nekā 50 000 latu. Savukārt apdrošināšanas prēmija ir atkarīga no objekta tipa, vērtības, iekārtas jaudas, ražotāja, garantijas un drošības pasākumiem objektā un citiem parametriem, kā arī no izvēlēto risku seguma.
Savukārt kaimiņvalsts apdrošinātāja „Lietuvos Draudimas” dati par atjaunojamiem energoresursiem šā gada deviņos mēnešos rāda, ka, salīdzinot ar 2011.gadu, būtiski pieaudzis elektroenerģijas ražotāju skaits. Deviņos mēnešos izdotas 626 brīvatļaujas elektroenerģijas ražošanai, taču 2011.gadā tikušas piešķirtas vien 189. Savukārt elektroenerģijas tīklam piegādātās elektrības apjomi Lietuvā pieauguši 17 reizes. Pašlaik Lietuvā darbojas 82 uzņēmumi, kuri elektroenerģijas ražošanā izmanto saules enerģiju. Salīdzinājumam Latvija šajā jomā ir soli aiz kaimiņvalsts, jo pie mums pēc saules enerģijas jomā strādājošo uzņēmumu asociācijas „Saules biedrība” datiem šādu komersantu skaits ir 10 līdz 15. Tie ir uzņēmumi, kuri savā darbībā saules enerģiju izmanto pastāvīgi.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.