10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
2012. gadā Latvijas apdrošināšanas tirgu galvenokārt ietekmēja ar apdrošināšanu saistīto makroekonomikas rādītāju uzlabošanās, patērētāju aktivitātes pieaugums, kā arī apdrošinātāju spēja piedāvāt cenai atbilstošus pakalpojumus un risinājumus. Par to liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) dati. Savukārt nākamgad, kad apdrošināšanas tirgus varētu augt par 5 %, apdrošinātājiem sīvā konkurencē nāksies strādāt vēl produktīvāk un rast efektīvus risinājumus klienta vajadzību nodrošināšanai.
Šogad apdrošināšanā bija novērojama lēna tirgus izaugsme (4.5%), bet tirgus penetrācija jeb apdrošināšanas pakalpojumu izmantošana Latvijas mājsaimniecībās joprojām ir zema - apmēram 20% KASKO un 40% nekustamā īpašuma apdrošināšana, taču kopumā ir pamatotas cerības uz ekonomikas izaugsmi turpmāk un līdz ar to arī plašāku apdrošināšanas izmantošanu.
2012.gadā apdrošināšanas tirgū saglabājās intensīva konkurence, un līdz ar to apdrošinātāji turpināja paplašināt savu apdrošināšanas pakalpojumu segumus, dodot iespēju katram izvēlēties sev piemērotāko piedāvājumu gan risku klāsta, gan cenu ziņā. „Apdrošinātāju piedāvājums ir kļuvis arvien inovatīvāks. Šādā veidā apdrošinātāji centās piesaistīt sev jaunus klientus. Arī BALTA šogad ir uzsākusi un nākamgad turpinās attīstīt aktīvu privātīpašuma un auto apdrošināšanas produktu pārdošanu 3 atšķirīgos līmeņos, piedāvājot klientiem plašākus risku segumus un dodot iespēju izvēlēties viņiem piemērotāko apdrošināšanas piedāvājumu gan risku klāstā, gan cenu ziņā. Kā vienu no šā gada apdrošināšanas tirgus jauninājumiem var minēt BALTA pakalpojumu „Atlīdzība pie sava apdrošinātāja” - kopš šā gada augusta sākuma BALTA saviem klientiem piedāvā uz tādiem pašiem principiem balstītu OCTA pakalpojumu „Atlīdzība pie sava apdrošinātāja”, BALTA pieredzi skaidro valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs.
Vērtējot 2012.gadu apdrošināšanā, ir jāatzīmē, ka apdrošināšanas cenas vairāku gadu laikā ir nesamērīgi samazinājušās un joprojām nenosedz atlīdzību izmaksas un operacionālos izdevumus, tāpēc tirgū atsevišķos segmentos joprojām novērojami zaudējumi, taču nākotnē tajos iespējams arī polišu cenu palielinājums. Piemēram, jau teju 9 gadus pēc kārtas OCTA tirgus strādā ar zaudējumiem. To iemesls vēl joprojām ir polišu cena, kas jau pirms četriem gadiem piedzīvoja būtisku kritumu un, neskatoties uz atlīdzību izmaksu pieaugumu, joprojām nav atgriezusies sākotnējā līmenī. Tāpat ievērojams polišu cenas samazinājums pēdējos gados un cenas saglabāšanās zemā līmenī 2012.gadā bija vērojams veselības apdrošināšanā. Šogad tika atcelts veselības apdrošināšanas moratorijs valsts iestādēs, atļaujot slēgt līgumus par darbinieku veselības apdrošināšanu, taču ir ierobežojumi prēmijas apmēram uz vienu cilvēku. Savukārt, ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu būvniecības nozarē, kas 2012.gada 2.ceturksnī būvnieku darba samaksā sasniedza 15%, īpašuma apdrošināšanas cenas, iespējams, sāks pieaugt, jo ēku atjaunošana kļūst dārgāka.
Šāgada BALTA atlīdzību pieredze rāda, ka arvien biežāk iedzīvotāju īpašumus apdraud dažādi negadījumi, kurus izraisa dabas kataklizmas, piemēram, plūdi, vētras, zibens spēriens, sniegs, stipras lietus gāzes u.c. Sinoptiķi un apdrošinātāji jau ne pirmo gadu runā par būtiskām pārmaiņām laika apstākļu frontē, turklāt to pierāda pēdējo piecu gadu laikā notiekošie cunami, taifūni, vētras un zemestrīces, kas radījušas nozīmīgus postījumus cilvēcei. Jau šā gada sākums, kas iesākās ar vairākām vētrām, ļāva apdrošinātājiem izteikt prognozi, ka dabas stihiju izraisīto negadījumu skaits un postījumu apjoms gada laikā tikai pieaugs. Par to liecina arī šajā vasarā fiksētie dabas stihiju postījumi. Šis gads BALTA bijis arī ievērojams ar atsevišķiem atlīdzību rekordiem, piemēram, īpašuma apdrošināšanas atlīdzības privātpersonai par ugunsgrēkā nopostītu māju tika izmaksāta pusmiljonu latu liela atlīdzība.
Runājot par apdrošināšanas sektora finanšu stabilitāti un caurspīdīgumu, ir jāatzīmē Latvijas apdrošinātāju gatavošanās „Maksātspējas norma II” ieviešanai. BALTA ir ievērojams progress „Maksātspējas normas II” ieviešanai, taču Eiropas Savienības institūcijas kavējas ar tā ieviešanas lēmuma pieņemšanu, apdrošinātājos raisot bažas par prasības ieviešanas termiņiem un tempiem. „Maksātspējas norma II” Latvijā ieviešana var veicināt arī izmaiņas apdrošināšanas tirgū nākotnē – ir iespējama tirgus konsolidācija, spēcīgāku akcionāru sabiedrībām pārņemot vājākas sabiedrības. Tas varētu palielināt apdrošināšanas sabiedrību skaitu, kuras izmanto ārvalstu kapitālu īpatsvaru.
Vērtējot nākamo gadu, BALTA apdrošināšanas tirgus eksperti paredz, ka tirgus augs par 5%. T.Čodrijs atzīmē: „2013. gadā mēs paredzam, ka apdrošināšanās tirgus augs straujāk par IKP un mazumtirdzniecības apgrozījumu, pretēji krīzes gadiem, kad apdrošināšanas tirgus kritās visstraujāk. Turklāt līdz ar jaunu apdrošinātāju ienākšanu Latvijas tirgū konkurence kļūs intensīvāka un liks esošajiem tirgus spēlētājiem vairāk fokusēties uz inovatīviem klientu risinājumiem un īpašu servisa pieeju, lai stiprinātu klientu lojalitāti un noturētu savu tirgus daļu. Visticamāk pastiprināsies apdrošinātāju aktivitātes, analizējot savus izmaksu un atlīdzību rādītājus, lai pēc iespējas samazinātu risku izmaksas un nodrošinātu akcionāru vēlmes palielināt uzņēmuma rentabilitāti. Savukārt, palielinoties konkurencei, brokeru tirgū varam prognozēt konsolidācijas turpināšanos, apvienojoties spējīgākajiem un samazinoties īstermiņa spēlētāju skaitam. Apdrošinātāju vidū arī iespējama uzraudzības režīma pastiprināšanās saistībā ar „Maksātspējas normas II” ieviešanu.
Lai arī apdrošinātāji ir jau sākuši gatavošanos eiro ieviešanai Latvijā, tad 2013.gadā darbs turpināsies, lai nodrošinātu klientu interesēm atbilstošus risinājumus.
Nākamajā gadā privātpersonu segmentā arvien vairāk palielināsies konkurence par klientu gan dažādu apdrošinātāju vidū, gan arī dažādos pārdošanas kanālos, piemēram, starp tiešajiem pārdevējiem, bankām, brokeriem, līzingu sabiedrībām. Tas veicinās inovatīvāku pieeju izmantošanu, lai klientu noturētu ilgtermiņā un koncentrētos uz lojālajiem klientiem.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.