10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka pagājušā gada nogalē novērotā tendence sabiedrības nosakņojumam uzlaboties saglabājusies arī 2013.gada sākumā. Iedzīvotāji arvien pozitīvāk vērtē gan lielāko daļu ar valsts un ekonomikas attīstību saistīto indikatoru, gan savas ģimenes materiālo stāvokli. Tostarp salīdzinoši atzinīgāk nekā iepriekš iedzīvotāji novērtējuši arī iespējas Latvijā atrast labu darbu un valdības darbu.
Vienlaikus iedzīvotāji tika lūgti arī nosaukt, kuras amatpersonas būtu pelnījušas
uzslavu. Visbiežāk iedzīvotāju skatījumā uzslavu būtu pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (21%). Tikmēr citas amatpersonas minētas ievērojami retāk – 9% aptaujāto uzslavētu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un 8% aptaujāto - bijušo Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
Tiesa, jāpiebilst, ka iedzīvotāju atbildes šajā jautājumā krasi atšķīrās atkarībā no
sarunvalodas ģimenē. N.Ušakovu uzslavētu 41% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, bet latviski runājošo vidū šādu viedokli pauduši vien 7% respondentu. Tikmēr V.Dombrovski uzslavētu 12% latviski runājošo, bet krieviski runājošie – tikai 1%.
Ņemot vērā aktuālos jautājumus par Eiropas Savienības fondu apjomu un sadali
plānošanas periodā 2014. - 2020.gadam, „DNB Latvijas barometra” pētījuma otrajā daļā iedzīvotāji tika lūgti izteikt viedokli par savu informētību par Eiropas fondu sadali un izmantošanu, līdzekļu pieejamību un piešķiršanu dažādām jomām, kā arī attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Plašāki pētījuma rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti trešdien, 27. februārī.
Pētījumā iegūtos datus komentējuši Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valstssekretāra vietnieks ESSFKF jautājumos Armands Eberhards, Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš un sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode, kā arī citi eksperti.
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.