Eirozonas vilciens – pretī katastrofai?

Sagaidāms, ka līdz ar maiju iestāsies arī Eiropas pavasaris, kas eirozonai solās būt visai karsts pārnestā nozīmē, prognozē „BBC News” Eiropas lietu eksperts Gevins Hjūits, paredzot virkni satricinošu notikumu politekonomiskā kontekstā.

Eksperts spriež, ka „kauja par Eiropu” tiks atklāta Francijā, kur jau sākusies cīņa par to, kurš valdīs Elizejas pilī, bet līdzšinējā tās saimnieka Nikolā Sarkozī taupības politiku „no visiem bastioniem” paguvis „apšaudīt” viņa sāncensis uz augsto krēslu, sociālistu kandidāts Fransuā Olands.

Līdz ar taupības režīma apšaubīšanu un solījumu no jauna diskutēt par eirozonas fiskālo disciplīnu stingrāk regulējošo Fiskālās disciplīnas stiprināšanas līgumu viņš faktiski metis izaicinājuma cimdu arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles virzienā – tieši viņa bija tā, kas pirms dažām dienām uzsvēra, ka šis dokuments „nav apspriežams”.

Uz to Olands nekavējās izmest repliku, ka „ne jau nu Vācija te lems par visu Eiropu”, un var prognozēt, ka Olanda uzvaras gadījumā viņa pirmā tikšanās ar Merkeli varētu izvērsties visai „karsta”. Arī kāds no Spānijas valdības ministriem paziņojis, ka krīze samilzusi līdz „milzīgiem apmēriem” un, salīdzinot eirozonu ar „Titāniku”, atgādinājis, ka „sūces gadījumā pa burbuli aizies arī pirmās klases pasažieri”.

Finanšu analītiķi netic, ka Spānija ir spējīga samazināt budžeta deficītu līdz 5,3% no iekšzemes kopprodukta – tās bankas izsniegušas miljardiem eiro bezcerīgos kredītos, un šā gada pirmo trīs mēnešu laikā vien darba vietu skaits samazinājies par 367 000, bezdarba līmenim sasniedzot 24%. Pret taupības pasākumiem un līdzekļu samazināšanu veselības aprūpei un izglītībai iebilst aizvien lielāka sabiedrības daļa, un nav izslēgts, ka protesta pasākumi uzņems aizvien lielākus apmērus, gluži kā pērn. Labākajā gadījumā būs nepieciešama palīdzība tikai bankām, prognozē eksperts.

Grieķijā šonedēļ gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un politiķus negaida vieglas dienas – vēl aizvien nepieciešams īstenot virkni taupības pasākumu, kas izvirzīts kā priekšnoteikums, lai varētu saņemt finanšu palīdzību. Nav izslēgts, ka parlamentāriešu vairākums atteiksies atbalstīt tālāku jostas savilkšanu, bet tas automātiski nozīmēs Grieķijas ieslīdēšanu atpakaļ krīzē.

Maija beigās Īrijā referendums par Fiskālās disciplīnas stiprināšanas līgumu notiks zaļajā salā Īrijā. Pirmie „disciplīnas upuri” jau ir – pagājušonedēļ Nīderlandes premjers Marks Rute pieteica valdības demisiju, jo politiķi nespēja vienoties par nepieciešamajiem taupības pasākumiem. Savukārt Rumānijas parlamentārieši tikai nepilnus trīs mēnešus pēc tās apstiprināšanas izteica neuzticību Mihaja Rezvana Ungurjanu vadītajai izpildvarai. Eirozonā budžeta deficīts tiek samazināts, bet parādu slogs daudzos gadījumos tikai aug. Spānijā un Itālijā atsākusies recesija, un atšķirības starp Eiropas dienvidu valstu ekonomiku un Merkeles vadītās Vācijas ekonomiku tikai paplašinās.

Briselē eirokrāti neoficiāli atzīst, ka baidās no iespējamas masveida sacelšanās, un viņiem iepriecinoša nebūt nešķiet tendence, ka, piemēram, Francijā vairāk nekā 30% vēlētāju atbalsta tos politiskos spēkus, kuri ir opozīcijā Briselei, turklāt līdz ar jauna mēneša atnākšanu šķiet, ka protesti pret taupību aizvien pieņemas spēkā, raksta G.Hjūits.

Savukārt amerikāņu ekonomists Nuriēls Rubini, kurš pirms vairāk nekā trim gadiem ieguva atpazīstamību, paredzot vispasaules ekonomisko kataklizmu, eirozonas krīzi raksturo ar vārdiem „palēnināta vilciena katastrofa”...