Fotoradaru „bilance” nepildās; šogad iekasēti 4% no gada plāna

4,7 miljoni latu – tā ir summa, ko valsts budžetā šogad iecerēts iegūt no satiksmē atļautā kustības ātruma pārkāpējiem, kuru „izdarības” fiksētas ar fotoradariem. Iekasēt plānoto soda naudu apmērs ir 7,3 miljoni latu.

Pēc gada pirmajiem četriem mēnešiem jāsecina, ka valdība šīs pozīcijas prognozēs bijusi ļoti optimistiska. Kā informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, pateicoties šīm soda naudām, 1.ceturksnī valsts maciņš „pabiezējis” vien par 185,6 tūkstošiem latu jeb 4% no gada plāna.

Ministrijas pārstāvis gan pieļauj, ka turpmākajos mēnešos ieņēmumu apjoms varētu augt, jo turpinās jaunu fotoradaru uzstādīšana, turklāt pārkāpēji varētu nonākt soda neizbēgamības priekšā, nespējot iziet tehnisko apskati vai saņemt citus Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumus.

Kā jau iepriekš publiskajā telpā ziņots, kopš pagājušā gada 21.oktobra, kad Latvijā sāka darboties privātā partnera „Vitronic Baltica un Partneri” uzstādītie fotoradari, līdz šā gada aprīļa vidum sastādīti vairāk nekā 46 tūkstoši protokolu par kopējo summu nepilni 900 tūkstoši latu. No tiem nomaksāti 404 910 latu.

Iepriekš ne reizi vien „fotoradaru projekts” izpelnījies pārmetumus kā nevis satiksmes drošības, bet gan naudas raušanas mehānisms, jo „ātruma ķērāji” nereti uzstādīti taisnos un pārredzamos ceļu posmos, kam nav nekāda sakara ar potenciāliem „melnajiem punktiem”. Savukārt Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzinis, ka sadarbība ar privātas struktūras pārstāvjiem, kuri nepakļaujas policijas subordinācijai un disciplīnai, ir apgrūtināta, ar to liekot noprast, ka likumsargiem radaru uzstādītājus izkontrolēt nav viegli.

Jautāta, vai šādai situācijai ar „nepakļaušanos” rasts risinājums, Valsts policijas pārstāve Lita Juberte norāda, ka Zivtiņa teiktais bijis „izrauts no konteksta”, kā arī joprojām apgalvo, ka gan fotoradaru izvietošanas vietu, laiku, intervālus u.c. nosaka Valsts policija, kas procesu uzraugot, kontrolējot un organizējot arvien jaunas apmācības, lai novērstu nepilnības.

Savukārt, runājot par iespēju lauzt ar „Vitronic Baltica un Partneri” noslēgto līgumu, ja noteiktajā termiņā – 20.maijā – nebūs uzstādīti visi līgumā paredzētie fotoradari, policijas pārstāve pauž cerību, ka „privātais partneris izdarīs maksimālo”. Saistību neizpildīšanas gadījumā gan tikšot pieņemti noteikti lēmumi, iesaistot visas atbildīgās puses.