10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Kaut arī tradicionāli priekšvēlēšanu periodā Latvijā iedzīvotāju noskaņojums kļūst cerīgāks, jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti rāda, ka šopavasar kopējais noskaņojums turpina pasliktināties.
Tostarp šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis iedzīvotāju pesimisms saistībā ar iespējām atrast labu darbu, un pasliktinājies arī valdības darba vērtējums. Iespējamais skaidrojums kritiskajai attieksmei meklējams pētījuma rezultātos par to, kādas problēmas, pēc iedzīvotāju domām, valsts vadībai patlaban būtu jārisina prioritāri. Šajā sarakstā pārliecinoši dominē sociālo jautājumu (36%) un bezdarba problēmu risināšana (34%), kā arī kopējā dzīves līmeņa celšana (27%).
Sociālo jautājumu jomā „DNB Latvijas barometra” aptaujātie īpaši uzsvēruši nepieciešamību risināt pensiju sistēmas problēmas (pensiju paaugstināšana, indeksācija u.tml.; 19%), paaugstināt pabalstus (9%) un atbalstīt ģimenes ar bērniem, piemēram, risinot bērnudārzu trūkuma problēmas vai palīdzot ar mājokļa iegādi (6%).
Otra nozīmīgākā lieta, kas, pēc respondentu domām, jārisina valdībai, ir bezdarba mazināšana, tostarp jaunu darbavietu radīšana (31%). Turklāt aptaujātie nevis vienkārši norādījuši uz darbavietu trūkumu, bet uzsvēruši, ka pietrūkst tieši labi apmaksātu darba vietu.
Tikmēr dažādi ar dzīves līmeņa celšanu saistīti jautājumi aptaujāto vidū ir trešā aktuālākā pozīcija. Aptaujātie norādījuši, ka nepieciešams paaugstināt algas (21%) un cīnīties ar nabadzību un uzlabot iedzīvotāju labklājību (6%), lai varētu dzīvot, nevis izdzīvot, un lai iedzīvotāji paliktu Latvijā, nevis pārceltos citviet.
Jāpiebilst, ka ar labklājības celšanu un iespējām „dzīvot, nevis izdzīvot” saistīta arī nākamā biežāk minētā problēmu grupa - 20% aptaujāto norādījuši, ka valdībai prioritāri jārisina dzīves dārdzības un inflācijas jautājumi. Iedzīvotāji aicina samazināt cenas veselības aprūpei (7%) un medikamentiem (3%), komunālajiem pakalpojumiem (5%), augstākajai izglītībai (3%), kā arī izglītībai kopumā (1%).
Interesanti, ka, lai arī 60% aptaujāto valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli uzskata par sliktu, ekonomiskās problēmas valdības dienaskārtībā nav norādītas kā augstākā prioritāte - tās kā steidzami risināmas minējuši 18% aptaujāto. Šai kontekstā iedzīvotāji aicina atjaunot un attīstīt ražošanu un rūpniecību (9%) un atbalstīt uzņēmējdarbību (6%). Turklāt jāatzīmē, ka atbalsts rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstībai nereti tiek saistīts tieši ar jaunu darbavietu radīšanu, tostarp iedzīvotāji norādījuši, ka nepieciešams „atjaunot ražošanu ar labām darba vietām un pienācīgu atalgojumu" un „atbalstīt uzņēmējus, lai tie rada darba vietas”.
Līdzās jau minētajiem jautājumiem iedzīvotājus satraukusi arī valsts finanšu politika (16%). Visbiežāk norādīts uz nepieciešamību samazināt nodokļu slogu (11%), tostarp strādājošajiem un uzņēmējiem.
Ņemot vērā, ka darba vietu un labi apmaksāta darba jautājums ir viens no aktuālākajiem dažādās prioritāšu pozīcijās un tas savukārt pēdējos gados ir samērā cieši saistīts ar iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas, „DNB Latvijas barometra” pētījuma otrā daļa šoreiz veltīta iedzīvotāju uzskatiem par emigrāciju un iespējamo tautiešu atgriešanos Latvijā, tostarp – Ekonomikas ministrijas izstrādātā Reemigrācijas plāna potenciālo efektivitāti. Plašāki pētījuma rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti trešdien,8.maijā.
„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.