Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (6)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Eiropas Komisijas viceprezidente un Digitālās programmas Eiropai komisāre Nellija Krūsa (Neelie Kroes) šodien, 1. oktobrī, tikās ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti Signi Bāliņu, lai pārrunātu ES informācijas sabiedrības un digitālā vienotā tirgus veidošanas aktualitātes. Sarunā EK pārstāvniecībā Latvijā piedalījās arī LIKTA viceprezidente Māra Jākobsone, LIKTA valdes loceklis Juris Gulbis, kā arī EK CNECT ģenerāldirektorāta pārstāvis Pīrss O'Donahjū (Pearse O'Donohue).
“Komisāre Krūsa pozitīvi novērtēja Latvijas sasniegumus infrastruktūras, e-prasmju un vairākās citās jomās. Arī to, ka no šodienas mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja saņemt 1 Gbit/s ātruma interneta pieslēgumu. Tas apliecina, ka Latvijas tehnoloģiskā attīstība turpinās un mēs neapstāsimies pie esošajiem panākumiem, nodrošinot jau šodien vienu no lielākajiem interneta ātrumiem Eiropā un pasaulē. Ar Digitālās Programmas Eiropai komisāres atbalstu Latvija var uzsākt darbus, ko paveiktu tuvākajos divos gados, īpaši mūsu ES prezidentūras laikā – īstenojot lietas, kas ir svarīgas gan visai ES, gan arī Latvijas starptautiskajai reputācijai, tehnoloģiskajai attīstībai, mūsu ekonomikas kopējai izaugsmei,” šīs sarunas nepieciešamību skaidro LIKTA prezidente. Asociācija ir ieinteresēta ES digitālā vienotā tirgus izveidē, kas radīs papildus eksporta iespējas Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, priekšnoteikumus jaunām inovācijām, bet to uztrauc tirgus pārmērīgas regulācijas risks.
Sarunas laikā tika pārrunāta iespēja 2015.gada jūnijā, Latvijas ES prezidentūras ietvaros, organizēt Rīgā “Digital Agenda Assembly” jeb Digitālās programmas asambleju. Mūsu valstij tam ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi un savi viesiem uzrādāmie veiksmes stāsti informācijas sabiedrības veidošanā. Asambleja ir ikgadējais nozīmīgākais Digitālās programmas Eiropai pasākums, ko tradicionāli rīko Briselē.
Tāpat tika apspriesti EK priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulai, kas nosaka pasākumus Eiropas elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidei. DPE komisārei tika pausta LIKTA vēlme redzēt šo procesu virzāmies rokrokā ar tirgus deregulāciju. Pārmērīgs komunikāciju tirgus regulācijas slogs gan ES, gan dalībvalstu līmeņos bremzē tehnoloģiju modernizāciju. Ir apzināti šādi šķēršļi tirgus attīstībai Latvijā, tie būtu jānovērš nozares attīstības un patērētāju interesēs. EK priekšlikumos direktīvu grozījumiem ir atbalstāmi jautājumi (piemēram, priekšlikumi harmonizētai radiofrekvenču spektra izmantošanai), bet ir jautājumi, kas nav skaidri, tāpēc jāvērtē riski īstermiņa operatoru izmaksu palielinājumam un regulēšanas sloga potenciālajam pieaugumam. N.Krūsa skaidroja vienotā digitālā tirgus nosacījumu atšķirību lielajiem operatoriem, kas strādā vismaz 17 valstīs, un mazākiem operatoriem, neradot tiem pārmērīgus regulēšanas nosacījumus. Komisāre uzsvēra, cik svarīgi ES ir nodrošināt inovatīvus pakalpojumus un plašāku piekļuvi saturam.
Asociācija N.Krūsu informēja par Latvijas aktivitātēm, atbildot uz Eiropas iniciatīvu “The Grand Coalition for digital jobs creation” jeb “Lielā koalīcija digitālā darba vietu radīšanai”. LIKTA prezidente uzaicināja EK vicepriekšsēdētāju piedalīties un teikt galveno uzrunu LIKTA gadskārtējā konferencē 5.decembrī.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.