Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (6)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
71 % vidusskolēnu, potenciālo studentu, studijām plāno izvēlēties kādu no Latvijas augstkolām, - tā liecina Starptautiskās komerciālās profesionālās vidusskolas veiktais pētījums.
Mācību gads jau gandrīz pusē, un, vidusskolas pēdējo klašu skolēniem, šis posms iezīmējas ar to, ka arvien tuvāk nāk laiks, kad izdarāma izvēle par studiju vietu. Kādi ir galvenie faktori, kas nosaka izvēli par labu kādai konkrētai augstākās mācību izglītības iestādei?
Attiecībā par izvēli studēt Latvijā vai ārpus valsts robežām, 71% aptaujāto skolēnu atbildēja, ka plāno studēt Latvijā, 22% - ārzemēs, bet 7% atzina, ka studēt neplāno vispār. Kā būtiskākos iemeslus izvēloties studēt ārzemēs, skolēni galvenokārt min augsto mācību kvalitāti un salīdzinoši zemāko studiju maksu.
Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, vairāk kā puse aptaujāto atzīst, ka galvenais faktors izvēloties konkrēto augstskolu ir tas, vai izvēlētajā mācību iestādē ir pieejama vēlamā mācību programma, otrajā vietā ierindojas augstskolas noteiktā maksa par mācībām vai iespēja studēt budžeta grupā, bet trešajā vietā - augstskolas prestižs un vērtējums darba devēju acīs.
Vaicāti, vai respondenti Latvijas augstākās izglītības sistēmu vērtē kā labu un kvalitatīvu, 65% respondentu atbildēja ar "Nē", bet 35 % augstākās izglītības sistēmu Latvijā atzina par gana kvalitatīvu. 75% aptaujas dalībnieku uzskata, ka mācību maksa par studijām Latvijā nav atbilstoša piedāvātajai studiju kvalitātei.
Jeļena Lapiņa, Starptautiskās Komerciālās profesionālās vidusskolas direktore, komentējot aptaujas rezultātus, norāda, ka "Pirmārt, mūs ļoti iepriecina tas, ka tik liels skaits jauniešu studijām plāno izvēlēties kādu no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, neskatoties uz to, ka mācību maksa augstskolās joprojām ir sasāpējis jautājums. Otrkārt, šie aptaujas rādītāji ir stimuls arī mums kā macību iestādei, darboties pēc iespējas labāk, celtt savu kapacitāti un nodrošināt labu zināšanu bāzi potenciālajiem studentiem, - tiem jauneišiem, kas dosies studēt uz augstskolām jau pēc mūsu vidusskolas beigšanas.
Aptauja liecina, ka divas trešdaļas aptaujāto skolēnu jau ir izlēmuši, kādā programmā vēlas studēt, bet viena trešdaļa respondentu savu izvēli vēl nav izdarījusi. Atbildot uz jautājumu "Kādi faktori nosaka izvēli par labu konkrētajai mācību programmai?", 32% skolēnu par svarīgāko minēja savus hobijus un intereses, 25% kā galveno kritēriju norādīja savu zināšanu līmeni konkrētajā jomā, 19% - iespēju pēc studiju pabeigšanas dabūt labi atalgotu darbu, 17% - mācību maksu un iespēju iekļūt budžetā, bet 7% konkrētu faktoru neminēja.
Skolēnu skatījumā par to, vai pēc studiju beigšanas viegli izdosies atrast piemērotu darbu, kā būtiskākais faktors tiek uzskatīts jautājums cik plašs ir konkrētajā jomā strādājošo paziņu loks (48%), kā otro faktoru skolēni visbiežāk minējuši personīgo motivāciju un vēlmi strādāt (31%), bet, kā trešo - studiju laikā iegūto zināšanu līmeni (15%).
Atbildot uz jautājumu "Ko Jūs darītu situācijā, ja iestājoties izvēlētajā mācību programmā, saprastu, ka šis novirziens jūs neinteresē?", 66% studentu atzina, ka mācību programmu nomainītu, 23% norādīja, ka studijas jebkurā gadījumā turpinātu, 6% studijas pamestu, bet 5% nesniedza konkrētu atbildi.
Savukārt runājot par to, cik liela daļa no aptaujāto paziņu loka strādā tajā pašā profesijā, ko studēja augstskolā, 40% respondentu atzina, ka tāda ir mazāk kā puse, 35% skolēnu - vairāk kā puse, 17% - norādīja, ka apgūtajā profesijā nestrādā neviens, bet 8% nesniedza konkrētu atbildi.
Aptauju rīkoja Starptautiskā komerciālā profesionālā vidusskola. Aptauja norisinājās laika posmā no 21. - 27. novembrim. Aptaujā piedalījās 305 skolēni no visas Latvijas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.