10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Pēc pārkrauto jūras kravu apjoma 2014. gada 1. ceturksnis bijis veiksmīgākais gada sākums Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē. Turklāt Rīgas osta ir arī līdere Baltijas ostu starpā. Rīga atkal ir priekšā konkurentiem nevis ar cenu dempingu, bet kompleksu piedāvājumu, kas sevī ietver profesionālu un kvalitatīvu pakalpojumu, ekonomiski pamatotas izmaksas un galvenais – garantijas par uzņemto saistību izpildi augstā līmenī, stāsta Ivars Jakovels, Rīgas Brīvostas valdes loceklis.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 9,92 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 1,77 miljoniem tonnu jeb 21,7% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā un par 0,43 miljoniem tonnu vairāk nekā līdz šim veiksmīgākajā 2012. gada 1. ceturksnī.
Analizējot pirmā ceturkšņa datus, gandarījumu rada ne tikai fakts, ka ir sasniegti labākie rezultāti ostas pastāvēšanas vēsturē, bet arī tas, ka Rīga atkal ir līdere arī visu Baltijas valstu ostu vidū. Ostas izvēlētā darbības stratēģija sevi pierāda kā veiksmīgu un efektīvu, un mūsu speciālistu darbs ar klientiem par kravu piesaisti Rīgas ostai nes stabilu un ilglaicīgu atdevi. Tieši domāšana ilgtermiņā nodrošina ostas darbības stabilu izaugsmi, nevis īslaicīga vai kampaņveidīga cīņa par klienta piesaisti "par katru cenu". Rezultāti apliecina – mūsu klienti un sadarbības partneri novērtē tieši stabilitāti ilgtermiņā un viņiem tas ir būtiskāk, nekā īstermiņā iegūt kādu lielāku atlaidi vai citus īstermiņa ieguvumus.
Esam gandarīti, ka kravu apjoms Rīgā palielinājies visos kravu segmentos - lejamkravām par 36,3% (+0,75 milj.t.), beramkravām par 17,8% (+0,80 milj.t.) un ģenerālkravām par 13,7% (+0,22 milj.t.). Pozitīvi jāvērtē fakts, ka pirmajos trīs mēnešos ģenerālkravu un lejamkravu segmentos pārkrauto kravu apjoms bijis lielākais pēdējos piecos gados. Līdz ar būtisku lejamkravu apjoma pieaugumu 2014. gada 1. ceturksnī šī segmenta kravu īpatsvars ostas kopējā kravu apgrozījumā palielinājies līdz 28,6%. Savukārt, beramkravas un ģenerālkravas pārskata periodā veidoja attiecīgi 53,1% un 18,3% no kravu kopapjoma ostā.
Īpaši priecē, ka Rīgas osta šogad pirmajā ceturksnī pārkrāvusi 26% no reģiona kopējā kravu apjoma, aiz sevis atstājot Ventspili, Klaipēdu un pārējās ostas. 2014. gada 1. ceturksnī Baltijas valstu ostās kopā pārkrauts 38,8 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 1,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2013. gadā.
Kravu apgrozījums palielinājās visos Rīgas ostas galvenajos kravu veidos, izņemot kokmateriālus, turklāt, pozitīva dinamika vērojama gan pret 2013. gada, gan 2012. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem 2014. gada pirmajos trīs mēnešos no ostas ar kuģiem nosūtīts 3,42 miljoni tonnu ogļu, kas ir par 316,8 tūkst.t. jeb 10,2% vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī. Tomēr jāatzīmē, ka šis rādītājs ir mazāks par 2012. gada pirmo trīs mēnešu rezultātu (-0,43 milj.t.). Naftas produktu apjoms pārskata periodā palielinājās par 36,5% (+0,76 milj.t.) un sasniedza 2,82 miljonus tonnu. Ostā strādājošie uzņēmumi kravu apgrozījuma būtisko pieaugumu saista ar to, ka līdz ar termināļu infrastruktūras pilnveidošanu izdevies ostai piesaistīt jaunus klientus.
Gada pirmajos trīs mēnešos joprojām saglabājās pozitīvā tendence konteinerizēto kravu segmentā - ostā pārkrauts 1,02 miljoni tonnu konteinerkravu (+5,9%), jeb 95,9 tūkstoši vienību (+2,0%). Pārskata periodā konteinerkravu apjomu izdevās palielināt gan SIA „Baltic Container terminal” (+5,8%), gan SIA „Rīgas centrālais termināls” (+22,5%), savukārt, SIA „Rīgas Universālais termināls” saglabājis iepriekšējā gada apjomu. Jānorāda, ka SIA „Rīgas centrālais termināls” un SIA „Rīgas Universālais termināls” veic arī kokmateriālu kravu konteinerizēšanu, kas ļauj efektīvi izmantot caur ostu sūtītos tukšos konteinerus un līdz ar to samazinās caur ostu sūtīto tukšo konteineru īpatsvars.
Tomēr neskatoties uz labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, mūs mazliet bažīgus dara pasaules politiskā situācija un notikumi Ukrainā, kuru dēļ gan Eiropas Savienības, gan arī daudzas citas pasaules valstis sobrīd aktīvi spriež par sankciju piemērošanu Krievijai. Mēs ļoti ceram, ka politiskā situācija tomēr normalizēsies un Krievija nenonāks pilnīgā pasaules izolācijā, kas var būitiski sarežģīt ne tikai Rīgas, bet daudzu citu ostu darbību, jo liela daļa ostās apkalpoto kravu tiek transportētas tieši uz vai no Krievijas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.