Rīgas Brīvostas ieguldījums valsts tautsaimniecībā – milzīgs un vienlaikus īpaši nenovērtēts

Rīgas Brīvostā apstrādāto kravu apjoms šā gada piecos mēnešos bijis 17 miljoni tonnu, kas ir par 18,9% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, kad ostā pārkrāva 14,33 miljonus tonnu kravu. Šķiet, skaitļi runā paši par sevi – osta veiksmīgi attīstās un pat aizvien pieaugošās konkurences apstākļos aizvien uzlabo savus rezultātus.

Tomēr dīvaini, ka joprojām ik pa laikam atrodas cilvēki no politiķu vidus, kuru ikdienas jājamzirdziņš ir Rīgas ostas kritizēšana un dažādu nepilnību meklēšana ostas darbībā. Taču neskatoties uz šiem kritizētājiem, osta joprojām iet attīstības ceļu un spēj ar darbiem pierādīt, ka izraudzītie mērķi un darbības stratēģija dod pozitīvu rezultātu.

Tradicionāli lielāko daļu ostā apstrādāto kravu klāstā veido ogles, kuru kopējais apjoms šogad pirmajos piecos mēnešos Rīgas ostā bijis 6,1 miljons tonnu – par 11% vairāk nekā pērn šādā pašā termiņā. Otra lielākā kravu grupa arī tradicionāli šogad bijušas dažādas lejamkravas – 4,7 miljoni tonnu, kas ir par 38,9% vairāk nekā pērn janvārī-maijā. Loģiski, ka lauvas tiesu no pārkrauto lejamkravu apjoma veido tieši naftas produkti – 4,68 miljoni tonnu, kas ir par 39,3% vairāk nekā pērn pirmajos piecos mēnešos.

Pārsvarā visu Rīgas ostā pārkrauto preču apjoms šogad pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis. Tomēr ir kravu veidi, kuru pārkraušanas apjoms ir vairāk vai mazāk būtiski krities, kam ir dažāds izskaidrojums. Piemēram, šogad par 23,5% samazinājies Rīgas ostā pārkrautā asfalta apjoms, par 70,6% - biešu, par 70,8% - celtniecības materiālu, bet par 69,4% - pārkrautās sašķidrinātās gāzes apjoms. Tāpat par 42,9% šogad ir samazinājies Rīgas ostā pārkrautās koksnes šķeldas apjoms. Te es vēlos uzsvērt – ja par citu kravu veidu samazinājumu ir jāskumst, tad par šķeldas apjomu kritumu drīzāk jāpriecājas, jo tas varētu liecināt, ka Latvijas uzņēmēji ir iemācījušies šķeldu izmantot vietējā tirgū, kā izdevīgu kurināmo, vai arī to pārstrādā dārgākā produktā, piemēram, granulās, kuru pārkraušanas apjoms Rīgas ostā šogad ir pieaudzis par 16,6% - tātad tas liecina, ka caur Rīgas ostu tiek pārkrautas preces ar lielāku pievienoto vērtību.

Necentīšos veikt pilnu uzskaiti par Rīgas ostā pārkrauto dažāda tipa kravu apjomiem detalizētāk, taču vēlos īpaši uzsvērt ostas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, kas, skatoties skaitļos, gana precīzi parāda, ka Rīgas Brīvosta ir viens no tautsaimniecības stūrakmeņiem.

Rīgas brīvostā uz zemes nomas līguma pamata strādā vairāk nekā 100 uzņēmumu, kuri kopā ar brīvostas pārvaldi un citiem ar ostas darbu saistītajiem uzņēmumiem nodrošina ap 20 000 pastāvīgu darba vietu. Tāpat būtiski - viena Rīgas ostā pārkrautā kravas tonna dod vidēji 13,78 eiro ieņēmumu kravu apstrādes un transportēšanas ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem. Ja mēs atceramies, ka pērn Rīgas Brīvostā kopumā pārkrāva 36 miljonus tonnu kravu, ostas darbība kravu apstrādes un transportēšanas ķēdē rada pievienoto vērtību vairāk nekā 496 miljonu eiro apmērā. Manuprāt, skaitlis ir vairāk nekā iespaidīgs.

Parēķināsim vēl - viena Rīgas ostā pārkrautā kravas tonna no ostas un kravu transportēšanā iesaistīto uzņēmumu darbības dod valsts budžetā 1,65 eiro ienākumu. Pārkraujot 36 miljonus tonnu gadā, valsts budžetā tiek ieskaitīti vairāk nekā 59,4 miljoni eiro. Tas ir maz vai daudz? Kādam jau noteikti šķitīs maz, taču patiesībā tas ir ļoti liels pienesums no viena uzņēmuma kopējam katlam.

Savukārt viena Rīgas ostā pārkrautā kravas tonna no ostas un kravu transportēšanā iesaistīto uzņēmumu darbības pašvaldību budžetos dod 0,88 eiro ienākumu. Pārkraujot 36 miljonus tonnu gadā, uzņēmumu darbība rada pašvaldību budžetos vairāk nekā 31,7 miljonu eiro ieņēmumu. Nav taču slikts pienesums pašvaldībai, vai ne?

Varam mazliet paturpināt vēl - Rīgas brīvostas uzņēmumu un Rīgas brīvostas pārvaldes kopējie nodokļu maksājumi valsts un pašvaldības budžetos pārsniedz 45 miljonus eiro gadā. Savukārt Uz Rīgas ostu nosūtītās un no ostas saņemtās dzelzceļa kravas veido aptuveni 50% no VAS «Latvijas dzelzceļš» kravu apgrozījuma.

Domājams, pēc visa šā uzskaitījuma katram kaut mazliet ekonomiku zinošam cilvēkam kļūst skaidrs – viena pati Rīgas osta ar savu darbību būtiski papildina valsts un pašvaldību budžetus ik gadu. Turklāt, ja šiem rādītājiem pieskaita arī tos nodokļu maksājumus, ko valsts un pašvaldības saņem no uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar ostas darbu, Rīgas Brīvostas pienesumu kopējās tautsaimniecības attīstībai neviens pat neapšaubītu.

Katrā gadījumā Rīgas Brīvostai ir ar ko pamatoti lepoties – mūsu darbības rādītāji ar katru gadu stabili uzlabojas, turklāt mēs aizvien strādājam pie tā, lai piesaistītu aizvien jaunus kravu īpašniekus tieši Rīgai. Līdzšinējie rezultāti atkal un atkal apliecina – mūsu izvēlētā stratēģija darbojas!