Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (6)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Valdības iecerētā nodokļu samazināšana ir labs sākuma punkts tālākai nodokļu politikas pārskatīšanai, taču sākotnēji būtiska šo izmaiņu ietekme uz cenām nav gaidāma, vērtē KRUSTTEVS.COM aptaujātie mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Šonedēļ Ministru Kabinets vienojās par likumu grozījumiem, kas paredz nelielu nodokļu samazinājumu. Saskaņā ar panākto vienošanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no šā gada 1.jūlija samazināsies par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no pašreizējiem 25% uz 24% tiks samazināta no nākamā gada 1.janvāra. Likuma grozījumi arī paredz, ka trīs gadu laikā ienākuma nodokļa likme tiks samazināta līdz 20%.
SIA „Palink” rīkotājdirektore Dace Zundure norāda, ka PVN likmes samazināšanas gadījumā gaidāms arī preču cenu samazinājums, bet tas būtu proporcionāls PVN samazinājumam. Tādējādi vizuāli cenu izmaiņas pircējs varēs novērtēt tikai tad, ja attiecīgās preces vērtība ir lielāka par vienu latu, un arī tad cenas samazinājums būs tikai par vienu santīmu.
„Būtiskākā ietekme uz preču pārdošanas cenu ir PVN un akcīzes nodoklim. Šie nodokļi tieši ietekmē preču gala pārdošanas vērtību, tādēļ to samazināšana varētu izraisīt cenu pazemināšanos veikalos. PVN samazināšana ir labs izejas punkts tālākai nodokļu politikas pārskatīšanai,” domā D.Zundure.
Līdzīgās domās ir SIA „Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, kurš arī līdz ar nodokļa samazinājumu sola preču cenu kritumu uzņēmuma veikalos, arī piebilstot, ka cenas „vizuālā robeža” ir jau minētais viens lats.
„Pircēju interesēs būtu lielāks PVN samazinājums noteiktās svaigo produktu grupās, kā, piemēram, piena, gaļas, zivju produktiem, augļiem un dārzeņiem, maizei. Šiem produktiem piemērojot samazināto PVN likmi, piemēram, 12% apmērā, tiktu panākts, ka pircēji izjūt reālu cenu samazinājumu,” norāda „Rimi Latvia” vadītājs, uzsverot, ka visbūtiskāk cenu samazinājumu ietekmētu tieši PVN likmes samazinājums.
Savukārt, runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu par vienu procentpunktu, V.Turlais spriež, ka tā ietekme uz „plaukta cenām” var būt vēl mazāka – šī nodokļa izmaiņu rezultātā no darbinieka algas tiktu atvilkts mazāk, un darbinieks „uz rokas” saņemtu nedaudz vairāk.
„Ja mērķis būtu nevis palielināt apritē esošo naudas apjomu, bet gan samazināt uzņēmēju izmaksas par darbaspēku, mēs uzskatām, ka tieši šāda pieeja būtu vēlama, jo kalpotu šobrīd svarīgākajiem no uzdevumiem – nostiprināt esošās darba vietas un veicināt uzņēmējus radīt jaunas. Turklāt saprātīgi darbaspēka nodokļi būtu efektīvs instruments arī ēnu ekonomikas slāpēšanai,” uzskata „Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs.
Bet, ja mērķis ir panākt zemākas cenas produktiem, lai tādējādi Latvijas iedzīvotāji par pārtiku maksātu jūtami mazāk, viņaprāt, PVN samazināšana un, piemēram, akcīzes nodokļa samazinājums kafijai ir krietni efektīvāki instrumenti.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.