10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Kravu apjoma pieaugums Rīgas Brīvostā gada pirmajos septiņos mēnešos par 15,8%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, protams, ir laba ziņa – pieaug gan ostas, gan valsts budžeta ieņēmumi un varam runāt par attīstību. Tomēr atsevišķu politiķu neapdomīgie izteikumi priekšvēlēšanu gaisotnē var radīt kravu kritumu, ja mūsu kaimiņi šī iemesla dēļ tranzītam izvēlēsies nevis Latvijas, bet kādas citas valsts ostas. Tas, vai virs Latvijas tranzīta nozares esošais Damokla zobens kritīs, tagad ir visnotaļ atkarīgs no Latvijas politiķiem un viņu tālredzības.
Tikai aptuveni 10% kravu no kopējā apgrozījuma ir ienākošās, bet no pērējiem 90% vairākums kravu ir tranzīta pienesums Latvijas ekonomikai. Ja konkrēti – 81% kravu Rīgas ostā ir tranzīta kravas, bet no tām 80-85% nāk tieši no Krievijas. Šobrīd, kad Eiropas Savienība un virkne citu valstu ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, bet Krievija atbildējusi ar pārtikas produktu importa aizliegumu, ir svarīgi priekšvēlēšanu gaisotnē nepārsteigties ar paziņojumiem un lēmumiem, kas varētu izraisīt tranzīta kravu apsīkumu. Latvijas ostas un stividorkompānijas nu jau vairākus desmitus gadus ir strādājušas, lai pierādītu mūsu ostu konkurētspēju un Latvijas kā tranzīta valsts pievilcību, tāpēc būtu absolūti bezatbildīgi sagraut nozari, kas nes miljonos mērāmus nodokļu ieņēmumus un dod darba vietas desmitiem tūkstošu strādājošo. Jo būs jāpaiet vismaz desmit gadiem, lai spētu atjaunot kravu plūsmu pašreizējā apjomā, kas atkal dotu darbu tiem desmitiem tūkstošu strādājošo, kas šodien to var potenciāli zaudēt.
Tranzīts ir Latvijas ekonomikas mugurkauls. Gadījumā, ja atsevišķu politikāņu dēļ kravu plūsma apsīks, mēs ostas varēsim slēgt, bet dzelzceļa sliedes nodot metāllūžņos, tiesa, arī tās būs jāved uz ārzemēm, jo “Liepājas metalurgs” jau vairāk kā gadu nestrādā. Nedomāju, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs, taču politiķiem, kas neredz tālāk par nākamajām Saeimas vēlēšanām, acīmredzot Latvijas iedzīvotāju un mūsu bērnu labklājība ir vienaldzīga, svarīgi ir nodrošināt sevi uz nākamajiem četriem gadiem.
Pirmais brīdinājuma zvans Latvijas tranzītam bija Francijas enerģētikas kompānijas EDF atteikums pieņemt caur Rīgu sūtīto Kuzbasa akmeņogļu kravu, tiesa, iemesls tam meklējams nevis Latvijas un Krievijas, bet gan Eiropas un Krievijas attiecībās – ogļu kravas īpašnieks bija Krievijas uzņēmējs, pret kuru sankcijas noteikusi Eiropas Savienība.
Protams, tranzīta kravu plūsma nepārtrūks ne šodien, ne rīt, jo uzņēmējus saista ilgtermiņa līgumi un arī pēc lēmuma novirzīt kravas uz citām ostām saglabāsies vismaz trīs mēnešu inerce, kamēr uzņēmēji spēs pārorientēties un to reāli varēs izdarīt. Efekts nebūs tūlītējs, tāpēc ir saprotama valdošo politiķu attieksme, paziņojot, ka Krievijas atbildes lēmumi par pārtikas produktu importa aizliegumu ietekmi uz Latviju neatstās vai tā būs maza. Ietekme būs, taču tā nebūs tūlītēja un faktiski iedzīvotāji to sajutīs uz savas ādas tikai pēc Saeimas vēlēšanām, kad jau savu izvēli būs izdarījuši.
Daudzi šodien teiks – kāpēc gan Latvijas ostu uzņēmēji nevar pārorientēties uz Vidusāzijas valstīm vai saņemt tranzīta kravas caur Baltkrieviju? To, protams, var mēģināt darīt, taču pirmajā variantā mums jebkurā gadījumā ir nepieciešami Krievijas dzelzceļa pakalpojumi, savukārt Eiropas attieksme pret Baltkrieviju ir vispārzināma un kādā jaukā dienā var sekot ES sankcijas arī pret šo valsti. Lai arī kā atsevišķi Latvijas politiķi vēlētos, ģeogrāfiju nav iespējams atcelt – Krievija vienmēr mums būs kaimiņos, un, ja no šīm kaimiņattiecībām Latvijā var strādāt un pabarot savas ģimenes vairāki desmiti tūkstošu gan ostās, gan arī dzelzceļā strādājošo, ir noziedzīgi sagraut tranzīta nozari politisko spēļu dēļ, pat ja tā būs Eiropas Savienības prasība. Latvijas politiķiem ir jāatceras, ka viņu vēlētājs dzīvo šeit, nevis Briselē un ka primārām jābūt savas valsts iedzīvotāju, nevis citu interesēm.
Ivars Jakovels, Rīgas Brīvostas valdes loceklis
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.