Ekonomikas eksperts: Valsts drošība jāstiprina, neapdraudot ekonomisko izaugsmi

Latvijas valsts drošība ir jāstiprina, izmantojot instrumentus, kas nerada zaudējumus Latvijas ekonomikai un neapdraud tās izaugsmi. „Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem viennozīmīgi valsts ekonomiku ietekmēs negatīvi, tādēļ nepieciešams meklēt citus līdzekļus, lai nodrošinātos pret Latvijai nevēlamu personu ierašanos valstī,” uzskata Aivars Timofejevs, Stokholmas Ekonomikas augstskolas izpētes projektu vadītājs.“Putina režīmam lojālie un pietuvinātie cilvēki nebūs tie, kas iegādāsies īpašumus naidīgajā NATO dalībvalstī Latvijā.”

Kopējā ietekme uz valsts IKP no TUA programmas ierobežošanas varētu būt robežās no 0,01 līdz 0,03%. Lai gan no pirmā mirklī šie skaitļi var šķist nelieli, svarīgi saprast, ka cietīs visi - valsts un pašvaldību budžeti, nekustamo īpašumu attīstītāji, mākleri, būvnieki, apsaimniekotāji, juristi un notāri, būvmateriālu tirgotāji, transporta un citas nozares. Līdz ar to precīzi prognozēt visus zaudējumus, ko nesīs šis lēmums, pašlaik nav iespējams,” saka Aivars Timofejevs.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas izpētes projektu vadītājsnorāda, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas ietekme uz valsts ekonomiku līdz šim vērtēta pārāk vienkāršoti un virspusīgi, neņemot vērā virkni sekundāro efektu: „Sabiedrībā valda uzskats, ka teju vienīgais šīs investīciju piesaistes programmas pienesums ekonomikai ir nerezidentu samaksātā nauda par īpašumu, pret kuru apmaiņā tiek saņemta termiņuzturēšanās atļauja. Taču tikpat būtiski ir arī nodokļu ieņēmumi, piemēram, kapitāla pieauguma nodoklis 15% apmērā no īpašuma vērtības pieauguma gadījumā, ja īpašums tiek pārdots dārgāk, nekā tika iegādāts, kā tas ir vairākumā gadījumu. Tāpat, ja tiek iegādāts jauns īpašums, nekustamā īpašuma attīstītājs maksā gan pievienotās vērtības nodokli (PVN), gan uzņēmuma ienākumu nodokli (UIN).Uz šo var arī daļēji attiecināt to visu darba ņēmēju nodokļus, kuri tika nodarbināti objekta būvniecības un labiekārtošanas laikā.”

Runājot par TUA, nedrīkst aizmirst par multiplikatora efektu, turpina Aivars Timofejevs: “Nekustamā īpašuma jomā valda zināma tendence - persona, kas īpašumu pārdod, visticamāk drīz iegādāsies citu īpašumu, radot jaunu finanšu plūsmu, kā arī nodokļu un nodevu ienākumus valstij. Turklāt katrā no veiktajiem darījumiem tiek iesaistīta virkne speciālistu, nodrošinot konkrētu skaitu darbavietu notāriem, nekustamo īpašumu mākleriem u.c. Pat neveicot precīzus aprēķinus, var secināt, ja vidēji vienā gadā apmaiņā pret TUA tiek iegādāti ap 300 īpašumu, tad kopējie ienākumi valsts un pašvaldību nodokļu veidā veido 6 - 7% no kopējās darījumu summas, kas naudas izteiksmē ir apmēram 6 miljoni eiro.”

Pēc Aivara Timofejeva domām nerezidenti, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, nerada būtiskus riskus valsts drošībai un to ietekme ir stipri pārvērtēta: „Ārvalstnieku īpatsvars, kuri iegādājās nekustamo īpašumu Latvijā, ir ārkārtīgi neliels, un liela daļa no viņiem turpina dzīvot savās mītnes zemēs. Tikai apmēram 30% no viņiem pārceļas uz dzīvi Latvijā, kas ir apmēram 90 cilvēki vai knapi 1,1% no visiem TUA (nepilni 9000 cilvēku) saņēmušajiem 2013. gadā. Līdz ar to var secināt, ka šo cilvēku skaita ietekme, salīdzinot ar kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir ļoti maza un nenozīmīga,” secina ekonomikas eksperts.