Latvijas mājsaimniecībām Baltijā plānākais finanšu drošības spilvens

Gadījumā, ja nāktos zaudēt regulāros ienākumus, mājsaimniecības Latvijā vidēji varētu iztikt aptuveni 4 mēnešus, – tā liecina SKDS veidotā ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktie drošumspējas faktoru mērījumi, kuros apkopots iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Salīdzinājumam – mājsaimniecību ilgtspēja Igaunijā saskaņā ar iedzīvotāju pašnovērtējumu ir 5 mēneši, bet Lietuvā – 7.

Tajā pašā laikā to iedzīvotāju skaits kas kopumā uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem visās trijās valstīs ir līdzīgs – Lietuvā 43%, Igaunijā 45%, bet Latvijā pat nedaudz augstāks – 48%. Arī apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga, lai arī lietuvieši ir nedaudz priekšā pārējām Baltijas valstīm – drošumspējas indekss šajā aspektā Lietuvai ir 6.74, Igaunijai 6.26, bet Latvijai 6.12 (10 punktu skalā).

“To, ka ekonomiskā situācija uzlabojas un cilvēku pārliecība par savu dzīvi, tai skaitā ienākumiem augusi, jūtam arī mēs, ERGO – pieaug pieprasījums pēc apdrošināšanas produktiem, cilvēki vairāk izvēlas dažādus papildu segumus. Arī Apdrošinātāju asociācijas dati, liecina, ka Latvijā kopumā būtiski audzis pieprasījums dzīvības apdrošināšanas segmentā, mantas apdrošināšanu, piemēram, auto un īpašumu jau kādu laiku ierindojot aiz dzīvības un veselības apdrošināšanas,” stāsta ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji 10 punktu skalā savu spēju kontrolēt dzīvi novērtējuši ar 6.52, Igaunijas iedzīvotāji – ar 7.03, bet iedzīvotāji Lietuvā – ar 7.48. Trešdaļai Latvijas un tikpat Igaunijas iedzīvotāju ir skaidri plāni un ieceres attiecībā uz ienākumiem, un viņi ir pārliecināti par to, ka zina, kas viņu dzīvē notiks. Lietuvas iedzīvotājiem šī pārliecība ir nedaudz lielāka – 42%.

“Tas, ka finansiālā situācija ir laba un mēs esam diezgan pārliecināti par saviem ienākumiem, var būt iemesls lielākai apmierinātībai ar savu dzīvi. Taču apmierinātībai ar dzīvi acīmredzami ne vienmēr ir tieša saistība ar citiem drošības aspektiem. Kā to rāda ERGO pētījums, tieši Igaunijai kopējais drošības indekss ir visaugstākais: +8 (Latvijai -13, Lietuvai -5), taču apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga, lietuviešiem pat nedaudz lielāka nekā pārējām Baltijas valstīm. Lai gan zināma korelācija, protams, pastāv, tas, ka viss ir kārtībā finansiālā, drošības un citos ikdienas aspektos, nenozīmē, ka cilvēks automātiski būs arī laimīgs un apmierināts,” komentē ERGO Drošības indeksa autors, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

ERGO Drošības indekss tika iegūts, apkopojot respondentu vērtējumu tam, cik lielā mērā viņus uztrauc dažādu nevēlamu vai negatīvu notikumu iespējamība viņu dzīvē. Tajā apvienots iedzīvotāju vērtējums 43 dažādiem ar drošību saistītiem aspektiem, kuri reprezentē 5 dažādas drošības dimensijas – mantības un finansiālā drošība, veselība, personas fiziskā drošība, nodarbinātība, kā arī valsts stabilitāte un nacionālā drošība.

Savukārt drošumspējas faktoru mērījumi veikti, 5 dažādos faktoros analizējot Baltijas valstu iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, kā arī to, cik tālu cilvēki plāno savu nākotni un mājsaimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus.

ERGO Drošības indeksu izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO un pētījumu centrs SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā. Kopumā aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā Baltijas valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.