10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Ziemas aktīvās atpūtas ceļojumu galamērķi Latvijas iedzīvotāju vidū visbiežāk ir Šveice, Itālija, Austrija un Francija. No šīm valstīm visdārgākie medicīnas pakalpojumi, ja tie kādu iemeslu dēļ nepieciešami ceļotājiem no Latvijas, ir Austrijā un Itālijā, kas arī ir populārākās valstis aktīvās ziemas atpūtas cienītājiem. Saskaņā ar ERGO datiem vidējā atlīdzība par šajās valstīs notikušiem negadījumiem ir ap 870 eiro, kamēr pārējās Eiropas valstīs – 550 eiro.
Kopumā, izvērtējot Latvijas ceļotājiem izmaksātās vidējās apdrošināšanas atlīdzības ziemas sezonā, redzams, ka visdārgākie medicīnas pakalpojumi ceļotājiem joprojām ir Amerikas Savienotajās Valstīs, lai gan tie reti saistīti ar aktīvo atpūtu. Ar vismazākiem izdevumiem jārēķinās tūristiem bijušās NVS valstīs. Vidējā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība, kas pagājušajā ziemas sezonā izmaksāta ceļotājiem ASV ir 5720 eiro, savukārt bijušās NVS valstīs vien 100 eiro.
“ERGO dati liecina, ka ceļojumu apdrošināšanas polišu pārdošanas aktivitāte janvārī un februārī pieaug par 5%. Pēc izvēlētā apdrošināšanas seguma var secināt, ka liela daļa no šajā periodā pārdotajām ceļojumu polisēm ir saistītas ar ziemas aktīvo atpūtu – slēpošanu un snovbordu, biežāk apmeklētās valstis nolūkā baudīt ziemas priekus – Austrija un Itālija,” stāsta Ritvars Heniņš, ERGO Risku parakstīšanas departamenta vadītājs.
To, ka tieši ziemas sporta veidi ir populārākais ceļojumu mērķis gada pirmajos mēnešos, apliecina arī fakts, ka biežāk izplatītās traumas, kas tiek gūtas ceļojumu laikā ziemas sezonā, ir roku un plecu traumas, dažādi lūzumi un kāju traumas.
ERGO speciālisti lēš, ka salīdzinoši daudzi – aptuveni ceturtā daļa ceļotāju – joprojām riskē doties ceļojumos bez apdrošināšanas, tāpēc atgādina, ka iepriekš nekad nevar paredzēt visas situācijas, kas var rasties dažādu apstākļu dēļ. “Veselības stāvokļa pasliktināšanās, traumas, medicīniskie izdevumi, nelaimes gadījumi, bagāžas bojājumi vai nozaudēšana, avioreisa kavēšanās vai atcelšana ir visbiežākie gadījumi, kuriem iestājoties, jārēķinās ar neparedzētiem papildu izdevumiem, ko vajadzēs segt no personīgiem līdzekļiem, ja nebūs iegādāta ceļojumu apdrošināšana,” uzsver Ritvars Heniņš.
ERGO praksē līdz šim lielākās izmaksātās atlīdzības ceļojumu apdrošināšanā ir 50 000 eiro par negadījumu Igaunijā ar mototransportu, kā rezultātā iestājās invaliditāte, kā arī 30 435 eiro par negadījumu Kiprā, kad iegūta dekompresijas slimība nirstot.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.