Olga

Foto: Ekrānšāviņš no interneta

Laikā, kad Latvijas tautsaimniecība uzrāda „atdzišanas” pazīmes un nekas neliecina par strauju izaugsmi, būtu pilnīgs neprāts aizliegt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pret īpašuma iegādi; turklāt TUA programma gadā tautsaimniecībā ienes ap 350 miljoniem eiro, kurus var novirzīt dažādu valsts izdevumu segšanai, jaunu darba vietu radīšanai un esošo noturēšanai, uzturot sociālo labklājību noteiktā līmenī, kas ir arī iekšējās drošības jautājums.

 

Valstij definēt savu nostāju investoru piesaistē ilgtermiņā, saglabāt likumdošanas stabilitāti un pēctecību, kas dotu pozitīvus signālus potenciālajiem investoriem, samazināt TUA iegūšanai īpašuma vērtības „slieksni” un to diferencēt Rīgai, Jūrmalai un reģioniem, ļaujot pirkt nevis vienu, bet trīs īpašumus, neizmantot šo diskusiju politiskā kapitāla veidošanai, t.sk. kā galveno argumentu minot drošības apdraudējumu, bet gan pragmatiski izvērtēt TUA programmas ieguvumus, labot līdz šim pieļautās kļūdas un izveidot nākotnē darbotiesspējīgu TUA programmu.

 

Šādi ierosinājumi izskanēja laikraksta Dienas bizness organizētajā konferencē „Termiņuzturēšanas atļaujas – Latvijas neizmantotā iespēja”, kura pulcēja plašu loku nekustamā īpašuma nozares pārstāvju, būvnieku, finanšu ekspertu un politiķu.

Jāsabalansē ekonomika un drošība

 

Jau ziņots, kaSaeima nolēma turpināt darbu, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. februāri - pie iepriekšējā sasaukumā neizskatītā likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Minētās izmaiņas rosināja nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„ Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), iesniedzot grozījumus Imigrācijas likumā. VL-TB/LNNK likumprojekts paredz valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Saskaņā ar Nacionālās apvienības priekšlikumu Saeima varēs atcelt šos ierobežojumus.

Likuma izmaiņu iniciatora – partijas VL-TB/LNNK pārstāvis Jānis Dombrava konferencē pauda, ka „jāspēj paskatīties ne tikai no biznesa, bet arī no drošības viedokļa”, piebilstot, ka notikumi ap Krievijas un Ukrainas konfliktu liek vēl vairāk domāt par Latvijas drošības jautājumiem. Koalīcijas valdošās partijas Vienotība pārstāvis Vilnis Ķirsis teica: „Skaidrs, ka mums ir jāsabalansē divi aspekti - drošība un ekonomika. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir atzinis, ka šīs programmas ietvaros neredz būtiskus drošības riskus. Ir jāsaprot, ka spēcīga un augoša ekonomika Latvijai ir svarīga, jo sociālā labklājība arī ir nacionālās drošības jautājums.” Arī Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā neesot informācijas par drošības riskiem, bet tautsaimniecībai TUA programma gan ir devusi „acīmredzamu pienesumu”,- teica EM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

 

Nekustamo īpašumu attīstītāja Domuss vadītājs Ralfs Jansons uzstājoties teica, ka Latvijas ģeogrāfiskais liktenis ir būt krustcelēs, tas biznesam ir jāizmanto. Jautājums par kaimiņiem un draudiem drošībai vienmēr ir bijis emocionāls. „Ne tikai TUA saņēmēju, bet arī ieceļotāju vīzas ir jāpārbauda. Ja programma labi darbojas un nepietiek kapacitātes pārbaudēm, atvēliet naudu no šīs programmas un ņemiet darbā vēl cilvēkus,” pauda R. Jansons.

 

Uzņēmēji vairākkārt norādīja, ka aizliegums vienas valsts pilsoņiem saņemt TUA „iecirtīs robu” valsts budžetā un neļaus īstenot tajā ieplānoto, kā arī nolems vairākas nozares iznīcībai un palielinās bezdarbnieku rindas. Kā zināms, ikviens Krievijas pilsonis var brīvi iegūt Šengenas vīzu, ja tas dodas tūrisma braucienā, savukārt nekustamais īpašums, kurš pieder šim pilsonim, dod iespēju saņemt daudzkārtējo ieceļošanas vīzu gan šī īpašuma īpašniekam, gan viņa ģimenes locekļiem (vairumā ES valstu, arī Latvijā). Pēc nekustamo īpašumu nozares uzņēmēju aplēsēm, Latvijā pastāvīgi dzīvo 10-15 % no TUA saņēmējiem jeb ne vairāk kā 2000 cilvēku, tāpēc šo cilvēku skaita ietekme, salīdzinot ar kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir ļoti maza un nenozīmīga.

Vai mums vajadzīgi investori?

 

TUA programma Latvijā darbojas jau piekto gadu un tā allaž bijusi politisko diskusiju objekts, turklāt vairākkārt mainīti nosacījumi TUA saņemšanai: pērn septembrī spēkā stājās paaugstinātais „slieksnis” ieguldījumiem (no 72 000 līdz 250 000 eiro) un tas jau uzrāda negatīvas sekas. Uz tām konferences laikā norādīja gan nekustamo īpašumu attīstītāji un būvnieki, gan arī finanšu eksperti.

 

„Iepriekš, līdz 2014.gada septembrim, TUA programma bija ļoti labi saprotama, netika pieprasīta dzīvošana, bija salīdzinoši zems investīciju slieksnis. 2015. gadā jau varam novērot, ka pēc sliekšņa pacelšanas ir divdesmitkārtīgs samazinājums. Jāapzinās, ka par investoru piesaisti Latvija necīnās

 

viena, arvien pievilcīgākus piedāvājumus, lai sildītu ekonomiku pēc krīzes, izveidojušas citas Eiropas valstis, piemēram, Malta, Kipra, Slovēnija, Čehija, Slovākija, kurās var saņemt TUA un dzīvot tur pastāvīgi. No mūsu politiķu puses nav saņemta atbilde: vai mums vispār ir vajadzīgi investori no NVS? Un - vai mēs varam piesaistīt citu valstu investorus, piemēram, no Ķīnas, ASV, Eiropas?” jautāja Vladislavs Hveckovičs, ABLV Corporate Services valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka ir jārunā par ekonomisko pienesumu, ko TUA programma ir devusi līdz šim: ir saglabātas un radītas jaunas darba vietas, turklāt šī programma piecu gadu laikā ir bijusi vienīgā ieguldījumu piesaistes programma, turklāt – ļoti veiksmīga, kas ienesusi ļoti prāvus līdzekļus valsts budžetam, kurš tos varēja novirzīt dažādām, valstiski svarīgām jomām.

 

Jau iepriekš uz TUA noteikumu kārtējām izmaiņām un to negatīvām sekām uzmanību atklātā vēstulē Latvijas Republikas Saeimai vērsa arī Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds (LKAF). Tika norādīts: nodokļu ieņēmumu zaudējumi 110 miljoni eiro apmērā, 5500 jaunu bezdarbnieku, valsts IKP kritums par 1,6% – šādas sekas radīs plānotie grozījumi Imigrācijas likumā, kas liegs Krievijas Federācijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Uzņēmēji: TUA „baro” visu Latviju

 

Arhitektu biroja SZK un partneri vadītājs Andis Sīlis konferencē uzskatāmai demonstrēja, kā viena Jūrmalas projekta ietvaros ekonomisko labumu gūst ne tikai Jūrmala vai konkrētais uzņēmums, bet gan nauda turpina „ceļu” pa visu Latviju. „Tikko nodevām ekspluatācijā namu ar 8 dzīvokļiem, sešus no tiem par TUA atļaujām nopirka ārvalstnieki. Projekta tapšanā piedalījās 25 uzņēmumi, ienākumus guva ap 300 cilvēku, visi - vietējie. Armatūru pirkām Liepājā, fasādi montēja meistari no Salacgrīvas, celtnieki bija no Latgales un Madonas, mēbeles gatavoja Kandavā. Tādējādi nauda turpināja kustību un deva ienākumus daudzās Latvijas ģimenēs. Turklāt dzīvokļi vēl tiks aprīkoti un jaunie iemītnieki ieguldīs vēl naudu,” skaidroja arhitekts.

 

Igors Rodins, Deloitte Latvia partneris un Marina Krūmiņa, Deloitte Latvia  vecākā konsultante arhitekta teikto ilustrēja ar auditorkompānijas veikto pētījumu „Latvijas biznesa imigrācijas programmas analīze”. Noskaidrots, ka papildus nekustamā īpašuma (NĪ) iegādei, investori uzreiz pēc īpašuma iegādes tērē vidēji ap 70 000 EUR remontam, mēbelēm, kā arī citai iedzīvei Latvijā. Iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, valsts budžetā ieplūst papildus 80 miljoni eiro (ap 20-30 % no visiem darījumiem ir tieši jaunajos projektos); nodokļos tiek nomaksāti kopā ap 72 tūkst. eiro (nodevas, PVN, darbaspēka nodokļi). Šie tēriņi Latvijas ekonomikai ir atnesuši papildus apmēram 385 miljonus eiro no viena TUA pieteikuma. Būtiska daļa no šī investoru dotā labuma Latvijas ekonomikā ir paliekoša un „silda” to gadu no gada. Investori ar ģimenēm, kuri pēc NĪ iegādes ieguvuši TUA, gadā Latvijā īpašuma uzturēšanai, dzīvošanai un tēriņiem vidēji iztērē ap 93 000 eiro, no kuriem 21 000 tiek iekasēts dažādos nodokļos (pārsvarā PVN, NĪ nodoklis). Triju gadu laikā (2010.- 2013.g. vidus) kopējā ekonomiskā ietekme no TUA programmas bija 775 miljoni eiro, no kuriem ap 1/3 valsts iekasēja nodokļos, piebilda Marina Krūmiņa, Deloitte Latvia  vecākā konsultante.

 

Vairāki citi uzņēmēji ar sava biznesa piemēriem ilustrēja TUA programmas ietekmi. Māris Gailis (SIA MG), stāstīja par saviem projektiem Ķīpsalā: „Ja nebūtu „iedarbināta” TUA programma, nezinu, vai būtu spējis pabeigt Ģipša fabrikas projekta 2. kārtu, jo pēc krīzes pilnīgi apstājās kreditēšanas process. Šobrīd Ģipša fabrikā no 70 dzīvokļiem pārdots ir 41 dzīvoklis, no tiem – tikai vienu nopircis Latvijas iedzīvotājs, pārējos – ārvalstnieki (24 dzīvokļus - Krievijas iedzīvotāji). Tikai septiņi ārvalstnieki dzīvo šeit pastāvīgi. Ja nebūtu TUA programmas, kuras ietvaros dzīvokļus iegādājās ārvalstnieki, domājams, manas firmas 40 strādnieku ģimenes būtu bez darba. Nu, neielaidīsim mēs te uz pieciem gadiem vienu krievu, bet tā mēs pārcelsim uz ārzemēm desmitiem ģimeņu, iznīks daža laba celtnieku kompānija, bet ar jaunu spēku uzplauks maksātnespējas administratoru bizness,” stāstīja M. Gailis.

Vipinwest īpašnieks Viesturs Koziols norādīja, ka programmas kļūdas ir jālabo, turklāt atstājot nemainīgus nosacījumus vismaz piecus gadus. YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē piebilst, kāpēc: „Mums - uzņēmējiem bizness jāplāno ilgtermiņā. Nekustamā īpašuma bizness ir ilgtermiņa bizness ar lieliem kapitālieguldījumiem: labākajā gadījumā - maksimālos tempos - vari attīstīt projektu trīs gadu laikā.”

 

Katrs desmitais TUA pieprasītājs apsver iespēju sākt biznesu valstī, kur TUA izsniegta, tāpēc no vairāku konferences dalībnieku puses izskanēja ierosinājums likumdevējam arī uzlabot ieguldījumu iespējas uzņēmumu pamatkapitālā. Šis priekšlikums liekas interesants arī EM valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim. Ierēdnis skaidroja, ka TUA saņēmējiem un to ģimenes locekļiem, iesaistoties uzņēmējdarbībā Latvijā, pieder kapitāldaļas teju 600 uzņēmumos, kuri 2013. gadā nodarbināja 1.3 tūkstošus darbinieku. Tiesa, investīcijas uzņēmumu kapitālā ir bijušas nelielas – tikai 52 miljoni eiro, jo lielākā daļa TUA pieprasītāju koncentrējas nekustamā īpašuma sektorā. Tāpēc būtu jādomā arī par to, lai būtu maksimāli izdevīgi nosacījumi TUA pret investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā.  „Šobrīd viena no lielākajām problēmām uzņēmumiem ir kapitāla nepietiekamība, to šādi varētu veiksmīgi risināt. Tāpēc sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju tiks strādāts pie šiem priekšlikumiem,” teica EM ierēdnis.

 

 

Argumenti skaitļos

 

Agnese Rutkovska, Latvijas Banka, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste, iepazīstināja ar Latvijas bankas aprēķiniem*: TUA programmas ieguvumiem un riskiem no makroekonomiskā viedokļa. TUA programma vidēji veidoja ap 1.5 % no IKP jeb 350 miljonus eiro gadā, nodrošinot vismaz 30 miljonus eiro jeb 0.5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā.

 

„Šobrīd, kad Latvijas ekonomika strauji atdziest, būtu laiks izmantot uzkrātās rezerves, lai sildītu ekonomiku. Tā kā šādu rezervju nav un nav veiktas arī strukturālās reformas izglītībā, lai cerētu uz zināšanās balstītu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu tuvākajā nākotne, šādos apstākļos pārskatīt TUA programmas nosacījumus, šķiet, ir vienīgais pašlaik pieejamais ekonomikas sildīšanas instruments,” Latvijas bankas pozīciju skaidro eksperte. Viņa piebilda: šis būtu īstermiņa risinājums, jo TUA programmas kontekstā būtu nepieciešams domāt arī par to, kā veicināt investīcijas ražojošajā sfērā, saglabājot minimāli labvēlīgus nosacījumus TUA pret investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. Tāpat būtu nepieciešama diskusija pat TUA programmas pielāgošanu ekonomiskās attīstības cikla attīstības fāzei, ieviešot automātiskā stabilizatora principu (piem., ekonomikai „karstot” vai „atdziestot”).

Latvijas bankas aprēķini oponē viedoklim, ka TUA programmas dēļ mājokļu pieejamība vietējiem iedzīvotājiem kļūst apgrūtināta: cenu kāpums vērojams luksus segmentā, neietekmējot vidējas pārticības ģimeņu iespējas iegādāties mājokli. LB ekspertes teikto diskusijā papildināja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) pārstāvisUģis Stīpnieks sakot, ka TUA nekādā veidā nepasliktina iespējas iegādāties mājokli. „2009. gadā, kad īpašumu tirgū novērojām ārkārtīgi zemas cenas, piemēram, Vecrīgā m2 cena bija 1000 eiro, vai zinām daudzas ģimenes, kuras tai laikā pirka dzīvokļus? Nekustamā īpašuma pieejamība nav cenas jautājums, bet gan cilvēku ienākumi un iespēja kreditēties, mājokli pērkot. Tāpēc TUA programma nevis rada nepieejamus mājokļus, bet tieši otrādi: rada darba vietas, dod ienākumus un rada pieejamību,” izteicās uzņēmējs, piebilstot, ka, izvērtējot mājokļu pieejamību trijās Baltijas valstīs (vērtē īpašuma m2 cenas un atalgojuma attiecību), šobrīd Rīgā ir visaugstākā mājokļu pieejamība.

 

Bremzēsies arī mājokļa programma

 

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norādīja uz vēl kādu ar TUA izsniegšanu saistītu problēmu: ministrija rosinājusi šogad piešķirt papildus 0.64 milj. eiro mājokļu programmai  ģimenēm ar bērniem, bet „šobrīd, ņemot vērā, ka izsniegto atļauju skaits ir būtiski samazinājies, līdz ar to – arī investīciju ieplūde,  nemaz nerunājot par to, ka tautsaimniecības izaugsme vairs nav tik strauja kā iepriekš, noteikti ir jāsāk domāt par tautsaimniecības sildīšanas pasākumiem un TUA programmas „atdzīvināšanu”, kas varētu dot pozitīvu grūdienu tautsaimniecībai. Mājokļu programmas, kas ir ļoti pieprasīta, attīstība ir uz lielas jautājuma zīmes, jo neredzu, kā citādi mēs varētu atlicināt šādus līdzekļus no valsts budžeta”.

 

Pilsētu mēri aicina diferencēt „slieksni”

 

Rīgas vicemērs Andris Ameriks, komentējot TUA pienesumu galvaspilsētai, atgādināja: Rīga rada pusi valsts IKP, „tāpēc varat rēķināt, kāds ir arī TUA pienesums; redzam, ka ārvalstnieku interese ir sarukusi graujoši”. TUA saņēmēju aktīvāko tirgu pēc Rīgas – galvaspilsētai tuvējās apkārtnes mēri - Andrejs Ence, Babītes novada priekšsēdētājs un Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, rosināja domāt par TUA sliekšņa diferencēšanu, to atbalstot arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Tiek rosināts apsvērt, piemēram, noteikt ieguldījumu slieksni nekustamajā īpašumā Rīgā un Jūrmalā - 180 000 eiro, reģionos – 90 000 eiro, bet depresīvākajiem reģioniem vēl mazāku summu, turklāt pērkot nevis vienu, bet trīs īpašumus. A. Ence pamato: luksusa pirkumi paaugstina kadastra vērtību, līdz ar to – nākotnē augs arī nodokļi, kas var būt apgrūtinoši vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc „slieksnis” jāmazina, jādiferencē.

 

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) iesniegusi priekšlikumu politiķiem, nosakot šādu summas diferenciāciju: noteikt ieguldījumu slieksni pret TUA saņemšanu nekustamajā īpašumā Rīgā un Jūrmalā - 180 000 eiro, reģionos – 90 000 eiro, bet depresīvākajiem reģioniem vēl mazāku summu, turklāt pērkot nevis vienu, bet trīs īpašumus.

 

VL-TB/LNNK nepielūdzami, Vienotība sola diskutēt

 

Konferencē Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK pārstāvis), ļāva noprast, ka šī politiskā organizācija ir nelokāma šajā jautājumā un turpinās uzstāt uz iesniegtajiem likuma grozījumiem.

 

Savukārt koalīcijas valdošās partijas Vienotība pārstāvis Vilnis Ķirsis atzina, ka koalīcijas padomes sēdē par šiem priekšlikumiem noteikti diskutēšot. „Vienotībai šobrīd vēl nav izkristalizējies konkrēts viedoklis šajā jautājumā. Jārunā par ilgtermiņa un īstermiņa skatījumu uz TUA programmu. Runājot par tuvāko nākotni: redzam politisko fonu Krievijā un Ukrainā, analizējam Latvijas un Eiropas jaunākos ekonomiskos indikatorus, viens ES fondu termiņš beidzies, bet jaunais vēl nav sācies... Visi šie faktori jau vistuvākajā nākotnē ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un tieši būvniecības un nekustamā īpašuma sektors kā pirmie to sajutīs. Neredzu, kas būs tas grūdiens tuvāko 3 gadu laikā, kas virzīs

 

Latvijas ekonomiku. Tāpēc saprātīga TUA programma var dot jūtamu atspaidu, un mēs varētu runāt par izaugsmi nevis atkal par konsolidāciju. Domājot par investīcijām ilgtermiņā - pat 20 gadu perspektīvā -, būtu nepieciešama plašāka diskusija, kuras rezultāts būtu skaidrs signāls investoriem,” teica V. Ķirsis.  Politiķis piebilda, ka tūlīt risināms jautājums ir par to TUA saņēmējiem, kuri atļaujas saņēma pirms pieciem gadiem un kuru TUA derīguma termiņš tūliņ beigsies: par kādu summu un uz cik ilgu laiku tās tiks pagarinātas.

* www.makroekonomika.lv ir atrodama šī prezentācija, links šeit

Vārds: