2015.gada notikumi – “MVU birokrātijas mazināšanas tops”

Aizvien vairāk ikviena uzņēmuma ikdienā ienāk tehnoloģijas un e-lietas. Tās ļauj dažādus biznesa procesus, kas agrāk prasīja daudz laika, tagad izdarīt ātrāk, ērtāk un ar mazākām izmaksām, piemēram, komunikācijā izmantot e-pasta vēstules, informācijas ieguvē - brīvpieejas datu bāzes u.tml. Tādējādi dažādu biznesa procesu digitalizācija kļūst arī par nozīmīgu faktoru biznesa birokrātijas mazināšanā jeb biznesa saziņas ar valsts un pašvaldības iestādēm uzlabošanā. 

“Ikviena cilvēka un līdz ar to arī ikviena uzņēmuma dzīvē aizvien vairāk ienāk digitalizācijas procesi. Biznesā jau vispārpieņemta saziņas prakse ir e-pasta vēstules partneriem, klientiem, arī iestādēm. Daudzi uzņēmēji e-pastu lieto ne tikai datorā, bet operatīvām vajadzībām - arī savā telefonā, biznesa sarunas organizē Skype, WhatsApp u.tml. Tajā pašā laikā saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm elektroniskā komunikācija, kā arī elektroniska piekļuve no sava datora valsts vai pašvaldību reģistru informācijai ne vienmēr sokas tik raiti,” stāsta “Grand Credit” vecākais kredītprojektu vadītājs Martins Beresņevs.   

Tāpēc MVU kreditētājs “Grand Credit”, apkopojot aizvadītā gada notikumus, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, izveidojis aizvadītā gada “MVU birokrātijas mazināšanas topu”, tajā iekļaujot tos notikumus un tendences, kas saistītas ar birokrātijas mazināšanos un e-pārvaldes ieviešanu.

1.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS). Viens no biznesa birokrātijas mazināšanas pozitīvajiem piemēriem ir VID EDS, kurā 2015.gada laikā veikta virkne papildinājumu, kas atslogo ne tikai grāmatvedības atskaišu iesniegšanas kārtību, bet arī informācijas ieguves procesu. Tā kā mazajos uzņēmumos viena atbildīgā persona nereti pilda dažādus pienākumus, EDS kā informatīva interaktīva portāla attīstība ar jaunām iespējām nodokļu jomā ir būtiska uzņēmējiem.

2.Uzņēmuma reģistra (UR) Atvērtie dati un citi e-pakalpojumi. Uzņēmējam ar UR un tā datiem iznāk saskarties ne tikai dibinot uzņēmumu vai veicot kādas izmaiņas tā pārvaldīšanā, bet arī tajos gadījumos, kad nepieciešams iegūt informāciju par sadarbības partneriem.  UR pēdējos gados attīsta savas e-pakalpojumu iespējas, tā ļaujot uzņēmējiem taupīt gan laiku, gan naudu. Turklāt šogad UR centienus jau atzinīgi novērtējuši arī nozares eksperti.

3.E-adrese. Jau daudzus gadus tiek runāts par e-adreses izveidi, kas biznesa birokrātijā kļūs par trešo svarīgo uzņēmuma adresi, līdzās pašreiz esošajām - juridiskajai adresei un faktiskajai adresei. Ideja šobrīd pavirzījusies līdz tam, ka e-adreses regulācijai ierēdņi raksta pat speciālu likumu. Notiek diskusijas par tām normām. Taču pozitīvi vērtējams fakts, ka ideja par e-adreses statusu sāk iegūt reālus apveidus.

4.Latvijas pašvaldību e-indekss. Pašreizējā situācija liecina, ka elektroniskā saskarsme ar uzņēmējiem dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīga.  Jācer, ka šis mērījums un pašvaldību salīdzinājums stimulēs visas pašvaldības aizvien aktīvāk ieviest biznesam aktuālos e-pakalpojumus, kā arī noteikt skaidri saprotamus kritērijus, kā iestādes reaģē uz e-pasta saziņu, tostarp ne tikai oficiālu ar e-parakstu parakstītu e-iesniegumu, bet parastu e-pasta vēstuli.

5.Interneta infrastruktūras attīstība Latvijas lauku reģionos. Šogad nopietnus ieguldījumus interneta attīstībā, īpaši Latvijas lauku reģionos veikuši vairāki IKT jomas uzņēmumi. Tas ir ļoti pozitīvi vērtējams fakts, jo, kā zināms, uzņēmumi darbojas ne tikai Rīgā, un attīstīta interneta infrastruktūra Latvijas lauku reģionos ir ļoti būtisks nosacījums biznesa pastāvēšanai un attīstībai tajos.  Vēl jo vairāk, ja kopā ar infrastruktūras attīstību, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) izdosies īstenot arī savu šogad pausto cerību –padarīt e-parakstu par bezmaksas pakalpojumu.