Ražošana akvakultūrā Latvijā novecojusi un neefektīva

Lai arī saražoto zivju apjoms pēdējos gados ir pieaudzis, Latvija joprojām ir pēdējā vietā Eiropā. Šobrīd 81,2% zivju Latvijā tiek audzētas dīķos un uz pasaules fona šāda saimniekošana ir novecojusi un neefektīva. Lai attīstītu nozari jāveicina caurplūdes baseinos un recirkulārajās sistēmās saražotie zivju apjomi, tādēļ latviešu uzņēmums izstrādājis inovatīvu produktu, kura mērķis ir efektivizēt zivju audzētavu darbību Latvijā.

SIA “Anzāģe” zivju audzēšanas nozari Latvijā un vadošās nozares tendences pasaulē iepazina vairāku gadu darba procesā, sākot ar baseinu pamatiem līdz pat pieaugušai zivij. Nozare Latvijā ir perspektīva, taču SIA “Anzāģe” projektu vadītājs Mārtiņš Bērziņš nebaidās to saukt par novecojušu un neefektīvu.

“Modernā zivju audzēšana ir intensīva audzēšana, kurā ir jānodrošina labvēlīgi augšanas apstākļi, t.i., ūdens tīrība, temperatūra, plūsmas ātrums u.c. Audzējot zivis dīķos kā vairumā Latvijas saimniecību, nav iespējams kontrolēt un iespaidot šos apstākļus. Tādēļ uzskatu, ka audzēšana noslēgtās ūdens recirkulācijas sistēmās sniedz iespēju kontrolēt nepieciešamās ūdens īpašības un „dabas” piesārņojuma un slimību riskus,” pārliecināts M.Bērziņš.

Pašreizējie baseini paredz lielu ūdens caurplūsmu, jo nav efektīvas filtrēšanas sistēmas. Tāpēc, lai nodrošinātu labu mikroklimatu zivīm, sistēmā pievada līdz pat 25% svaiga ūdens, kas nepavisam nav lietderīga ūdens resursu izmantošana. SIA “Anzāģe”, balstoties uz sadarbībā ar somu tehnoloģijas speciālistiem un praksē iegūto pieredzi zivju ražošanas biznesā, izstrādājusi inovatīvu biogranulu filtru efektīvākai ūdens resursu izmantošanai recirkulācijas sistēmās. Jaunais risinājums prasīs svaigā ūdens pievadīšanu tikai 5% - 10% apmērā. Bioloģiskā filtra sistēma ir solis efektīvai, uz biznesu tendētai ražošanai un ar to plānots uzrunāt zivju audzētavas Latvijā un Skandināvijā.

“Šāda bioloģiskā filtra sistēma būs inovācija arī Latvijas tirgū, jo Latvijā nav speciālistu, kas to varētu piedāvāt, augstākajā līmenī piemērojot risinājumu konkrētā reģiona īpašībām un saimniecības prasībām. Pilnībā nokomplektēts biogranulu filtrs nodrošina efektīvu zivju audzēšanu – dabisku procesu regulāciju, ūdens un elektrības ietaupījumus, zivju masas palielināšanu, operatīvu reakciju uz izmaiņām baseina temperatūrā vai ūdens sastāvā. Biogranulu filtrs nodrošina, ka ar to pašu ūdens resursu daudzumu sistēmā var palielināt ražošanas efektivitāti vismaz 2,5 reizes,” skaidro M.Bērziņš.

Šobrīd produkts tiek attīstīts ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora palīdzību. Pirmo filtru plānots uzstādīt zivju audzētavā Kuldīgā, lai ar testu palīdzību pārliecinātos par bioloģiskā filtra efektivitāti.

“Zaļo tehnoloģiju inkubators” darbojas sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) nodibinātā SIA “Green Industry Innovation Center“ atbalstu, kas darbojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas paspārnē.

“Projekts “Zaļo tehnoloģiju inkubators” (Līg.nr. DL-2014/9) tiek atbalstīts Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā” ietvaros.”