10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Inga Tatrika, Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles nodarbinātības organizatore
Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nevēlas sākt lietot e-pakalpojumus, ir nevēlēšanās mainīt paradumus, kas izveidojušies gadu gaitā. Ir pat klienti, kuri vispār atsakās lietot internetu, jo mājās nav datora un ar to neprot apieties. Vai arī – ir dators, bet to nelieto jo “baidās salauzt”.
Saņem pakalpojumu klātienē šķiet drošāk
Klātienē sniegtais pakalpojums klientam nodrošina saskarsmi ar cilvēku, kas ikdienā daudziem ir ierobežota. Cilvēks vienkārši grib parunāties. Arī mums – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbiniekiem tiek stāstītas ne vien problēmas, kas ir iestādes kompetencē, bet arī par tuviniekiem vai veselību.
Protams, jāņem vērā arī cilvēciskais faktors, jo daudzi arī ir noguruši no informācijas pārpilnības un kārtot lietas klātienē viņiem rada iedomātu drošības sajūtu. Tomēr ik pa laikam sastopam arī tādus klientus, kuriem nav pieejami e-pakalpojumi tāpēc, ka nav internetbankas pieslēguma vai eID kartes.
Ja man jānovērtē, cik daudz klientu izvēlas jautājumus risināt klātienē, bet cik – ar e-pakalpojumu starpniecību, tad varētu teikt - 50/50. NVA klienti ir ļoti dažādi: sākot no izglītotiem un beidzot ar tiem, kuri nevēlas sev “sarežģīt” dzīvi ar e-pakalpojumiem. Pārsvarā e-pakalpojumi interesē aktīvus interneta lietotājus, parasti – tos, kas iepriekš strādājuši „ar papīriem”, grāmatvežus u.tml., arī jauniešus.
E-pakalpojumi noteikti dzīvi padara ērtāku
E-pakalpojumi atvieglo mūsu dzīvi, ekonomē laiku un saudzē dabu. Noteikti iesaku lietot e-pakalpojumus visiem, kam tie ir pieejami, jo tas ir ātri un ērti.
Pati e-pakalpojumus izmantoju regulāri – NVA Vakanču portālu, internetbanku, VID EDS, e-veselību, portāla Latvija.lv pakalpojumus. Mana saskarsmes ar e-pakalpojumiem sākās ar personīgā e-pasta izveidošanu, un tas tiešām bija ļoti sen. Pirmais valsts e-pakalpojums, ko pati izpildīju un saņēmu bijaslimības pabalsta pieprasījums. Pakalpojuma noformēšanas laikā biju tik uztraukusies, ka iesniedzu šo pieprasījumu divas reizes pēc kārtas!
Digitālo aģentu mācības palīdzēja noskaidrot, kādus vēl e-pakalpojumus varu saņemt elektroniski un kā to izdarīt praktiski. Tagad noteikti varu sniegt atbalstu gan klientiem, gan līdzcilvēkiem, jo zinu, kā atrisināt dažādas dzīves situācijas, izmantojot dažādu iestāžu radītos e-risinājumus. Piemēram, mācību laikā man izdevās elektroniski noformēt Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK), bet pašu karti saņemšu pa pastu. Tas nemaz nebija grūti!
Līdz šim nebiju arī izmantojusi e-parakstu, kaut gan man ir eID karte, savu e-parakstu pagaidām nebiju aktivizējusi. Nodarbību laikā bija lietderīgi iegūt informāciju par pakalpojuma priekšrocībām – pārliecinājos, ka e-paraksts ir ļoti ērts e-pakalpojums. Šogad, mainot personas apliecinošo dokumentu, padomāšu arī par e-paraksta aktivizēšanu.
Šāda veidā apmācībās svarīgi piedalīties ikvienam, jo mēs esam valsts pārvaldes darbinieki un sniedzam atbalstu, konsultācijas un informāciju lielai sabiedrības daļai.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.