Vilks: Fiskālās disciplīnas līgums neļaus dzīvot pāri līdzekļiem

Saeima pirms vairākām dienām ratificējusi Fiskālās disciplīnas līgumu, pret ko atsevišķi opozicionāri asi iebilda, pārmetot pat Latvijas suverenitātes likšanu uz spēles. Ko šis līgums nozīmē Latvijai, ekspresintervijā KRUSTTEVS.COM skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

- Kāds būtu jūsu komentārs saistībā ar pārmetumiem, ka Fiskālās disciplīnas līguma ratifikācija pielīdzināma Latvijas suverenitātes zaudēšanai?

Līgums atbilst Latvijas uzsāktajam kursam atbildīgas fiskālās politikas īstenošanā un neradīs nepieciešamību mainīt līdzšinējo kursu uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Šis līgums ir nepatīkams tiem, kas uzskata, ka varam dzīvot pāri saviem līdzekļiem.

Ratificētais līgums nevis apdraud, bet tieši stiprina Latvijas suverenitāti. Ievērojot līguma 3.panta jeb fiskālā kompakta nosacījumus, mēs izvairīsimies no nonākšanas situācijā, kad jālūdz starptautiskā palīdzība budžeta veidošanā. Līguma nosacījumi paredz labajos laikos veidot uzkrājumus, ar kuriem pārdzīvot ekonomikas lejupslīdes posmu. Uzskats, ka fiskālais līgums laupa Latvijas suverenitāti, ir mīts, ja vien ar suverenitāti nesaprot dzīvošanu pilnīgā izolācijā. Šis līgums ir dalībvalstu brīvprātīga vienošanās par noteiktiem fiskālās politikas principiem. Parakstot līgumu, mēs uzņemamies saistības veidot ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu, taču dokuments nediktē valstu parlamentiem, kādu izdevumu vai ieņēmumu politiku īstenot.

- Atskatoties uz trekno gadu pārmērībām - kas ir tās lietas, kas fiskālajā jomā Latvijā, nepārkāpjot šo līgumu, vairs netiks veiktas?

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomisko pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka to budžeti ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu, deficītam nepārsniedzot trīs procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.

Svarīgi, lai valstis, gūstot pieredzi no ekonomiskās krīzes iegaumētu vienu patiesību: ja ekonomika atrodas virs sava potenciālā līmeņa, valsts budžets tiek veidots ar uzkrājumu, bet posmā, kad ekonomika atrodas zem potenciālā līmeņa, tiek pieļauts deficīts, kas tiek finansēts ar iepriekš izveidoto uzkrājumu. Tādējādi paredzot, ka ekonomiskajā ciklā budžets ir sabalansēts.

- Cik lielas soda sankcijas var tikt vērstas pret Latviju, ja tā pārkāps ratificēto līgumu?

Fiskālās disciplīnas pārkāpumus konstatēs Eiropas Komisija, bet uzsākt pārkāpuma procedūru ES Tiesā pret konkrētu pārkāpušo dalībvalsti varēs jebkura no dalībvalstīm. Ja fiskālo disciplīnu pārkāpusī valsts nepakļausies Tiesas spriedumam, tai atkārtotā spriedumā varēs piespriest lietas apstākļiem atbilstošu naudas sodu līdz pat 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta.

- Vai un ko Latvija zaudētu, ja šis līgums netiktu ratificēts?

Līgums dod papildu argumentus sarunās par lielāku finansējumu Latvijai. Tas, cik Latvija varēs saņemt no ES fondiem, tieši nav atkarīgs no pievienošanās fiskālajam līgumam. Tomēr visas lietas ir jāvērtē kontekstā. Pašlaik notiek sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.g. periodam. Līguma ratifikācija ir papildu arguments mūsu pusē, iestājoties par lielāku ES finansējuma daļu Latvijai, jo, kad fiskālie jautājumi valstī ir sakārtoti, tad ir mazāks risks, ka fondi varētu tikt izmantoti nelietderīgi.

Visi šā līguma nosacījumi Latvijai būs saistoši pēc pievienošanās eirozonai, kā būtiskākais nosacījums ir tas, ka Latvijā varēs pilntiesīgi izmantot Eiropas stabilitātes mehānisma piedāvātas iespējas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvija saskarsies ar ekonomisko krīzi, tai būs pieejams finansējums no šā mehānisma. Šā līguma neratificēšanas gadījumā eirozonas dalībvalsts nevarētu pretendēt uz finansējumu no Eiropas stabilitātes mehānisma.