Visbagātākais un... vispieticīgākais?

Kopš 2010.gada pasaules vadošajos biznesa izdevumos Karlosa Slima vārds vismaz reizi gadā tiek piesaukts ar lielu pompu – par viņu raksta kā par cilvēku, kurš turības ziņā apsteidzis „Forbes” „kronēto” pasaules bagātāko cilvēku Bilu Geitsu (lielā mērā gan – pateicoties pēdējā vērienīgajiem ziedojumiem labdarībai) un nu jau trīs gadus pēc kārtas noturējies planētas „biezāko” naudasmaisu saraksta virsotnē.

Kas ir šis vīrs, kura turība „nieka” astoņas reizes pārsniedz Latvijas gada budžetu un kurš, ja vien pats to vēlētos, turpmākos 100 gadus varētu atļauties neko nedarīt un ik minūti notērēt vairāk nekā 1200 ASV dolāru?

Pastāv uzskats, ka Meksikā grūti iztērēt kaut dažus peso, vienlaikus nevairojot 72 gadus vecā lieluzņēmēja turību, taču viņa darbības lauvas tiesa patlaban saistīta ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu – Slims ir galvenā persona fiksēto sakaru telekompānijā „Telmex” un vairāk nekā 215 miljonus mobilo sakaru abonentu apkalpojošajā „América Móvil”, kā arī līdzīpašnieks vēl aptuveni 220 uzņēmumos dažādās pasaules valstīs. Lai arī uzņēmumu operatīvā vadība nodota trīs viņa dēlu un uzticamu biznesa partneru ziņā, neviens nešaubās, kurš Slima impērijā ir īstais saimnieks.

Bankas akcionārs 12 gadu vecumā

Nākamais magnāts Karloss Slims Elu (Carlos Slim Helú) dzimis 1940.gada 28.janvārī Mehiko tirgotāja ģimenē, tā kā var puslīdz droši sacīt, ka komersanta spējas viņam ir gēnos. Abi Slima vecāki ir libāniešu izcelsmes. Gan Karloss, gan visi pieci viņa brāļi un māsas ģimenē jau kopš bērnības skoloti komercdarbības ābecē. Pats nākamais multimiljardieris 12 gadu vecumā jau bija paguvis iegādāties kādas Meksikas bankas akcijas, bet pēc pieciem gadiem viņš pelnīja 200 peso nedēļā, strādājot sava tēva dibinātajā uzņēmumā. (Slims seniors mira, kad Karlosam bija 13 gadi.) Vēlāk, studējot inženierzinātnes Meksikas Nacionālajā autonomajā universitātē, Slims paralēli strādāja par pasniedzēju, studentiem mācot matemātiku un lineāro programmēšanu.

1965.gadā Slims izveidoja holdingkompāniju „Inversora Bursátil”, pēc tam iegādājās konservēšanas rūpnīcu „Jarritos del Sur”. 1966.gadā, būdams 25 gadus vecs un ar īpašumiem 40 miljonu ASV dolāru vērtībā, viņš nodibināja vēl vienu holdingkompāniju „Inmobiliaria Carso”, nosaukumā „Carso” apvienojot savu un drīzumā apņemtās sievas Sumajas (Soumaya) vārdu. Laikam ejot, tā tika pārveidota par „Grupo Carso SAB”.

Jaunībā Slims turību vairoja ar būvniecības, nekustamo īpašumu un ogļrūpniecības jomās strādājošiem uzņēmumiem. Septiņdesmito gadu vidū viņš iegādājās 60% poligrāfijas uzņēmuma „Galas de México” akciju, bet desmitgažu mijā dibināja „Grupo Galas”, kas kā mātes uzņēmums turpmāk pārraudzīja milzu konglomerātu, kas darbojās rūpniecībā, būvniecībā, ogļrūpniecībā, mazumtirdzniecībā, pārtikas, tabakas un citās nozarēs.

Ceļā uz miljardieru listes troni

Astoņdesmito gadu sākumā Meksiku piemeklēja ekonomikas lejupslīde – kritās valstij tik nozīmīgā resursa naftas cenas, daudzas bankas un citi uzņēmumi tika nacionalizēti vai vienkārši slēgti, nacionālā valūta peso – devalvēta.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpiebilst, ka minētā desmitgade Meksikai nesa ne vienu vien krīzi, bet, kur citi redzēja briesmas, Slims saskatīja milzu iespējas un sāka „iepirkties kā Ziemassvētkos”. Viņš aktīvi investēja līdzekļus, gan pilnībā, gan daļēji pārpērkot virkni Meksikas uzņēmumu, tajā skaitā „Reynolds Aluminio”, „General Popo” („General Tire” tirdzniecības zīme Meksikā), „Bimex” viesnīcu tīklu un pārtikas mazumtirgotāju „Sanborns”. Tāpat uzņēmējs tālredzīgi iegādājās 40% „British American Tobacco” un 50% „Hershey's” Meksikas filiāļu akciju, notika arī vērienīgi akciju iepirkšanas darījumi, lai vērtspapīrus izdevīgi realizētu pēc ekonomikas atlabšanas.

Savukārt 1990.gadā Slims kopā ar partneriem iegādājās no Meksikas valdības fiksēto telefona sakaru operatoru „Telmex”, un līdz 2006.gadam tas Meksikā nodrošināja 90 procentu fiksēto telefona sakaru pakalpojumu. Savukārt Slimam piederošā kompānija „Telcel” tālajā un eksotiskajā zemē šobrīd aizņem ap 80 procentu lielu mobilo sakaru tirgus daļu. Turpmāk enerģiskais biznesa imperators paplašināja savas intereses viesnīcu biznesā, mazumtirdzniecībā un citās sfērās, cita starpā investējot aviācijas pakalpojumu nozarē, paplašinot darbību aiz Latīņamerikas robežām un ieejot ASV mobilo sakaru tirgū.

2007.gadā Slims nolēma samazināt savu ietekmi tabakas industrijā, lielāko daļu no 50,1% „Cigatam” akciju par 1,1 miljardu ASV dolāru pārdodot „Philip Morris”, bet vēl 800 miljonus nopelnot, realizējot savas daļas flīžu ražotājā „Porcelanite”. Šajā laikā, pēc izdevuma „Fortune” aplēsēm, Slims pirmo reizi gāza no pasaules bagātnieku topa līdera goda „Microsoft” dibinātāju Bilu Geitsu, kļūdams par pirmo meksikāni, kurš jebkad ieņēmis bagātnieku saraksta līderpozīciju, kā arī pārtraucot 16 gadus ilgušo amerikāņu „valdīšanu” bagātnieku listes galvgalī. Kā šajā laikā ievērojamākie darījumi minami miljardiera Meksikā, Santafē atvērtais luksuspreču veikals „Saks Fifth Avenue”, kā arī iesaistīšanās mediju biznesā, iegādājoties 6.4% akciju uzņēmumā „The New York Times Company”.

Būdams labi pārticis, kopš astoņdesmito gadu vidus Slims aktīvi nodarbojies arī ar labdarību, dibinot dažādus fondus un atbalstot aktivitātes veselības aprūpes, sporta un izglītības jomās, kā arī līdzdarbojoties bijušā ASV prezidenta Bila Klintona vadītajā iniciatīvā par palīdzību Latīņamerikas valstu iedzīvotājiem. Tiesa, iegūt precīzus datus par labdarīgiem mērķiem ziedotām summām faktiski nav iespējams, jo Meksikas likumi šāda veida fondiem neprasa publiskot finanšu informāciju.

Meksikāņu miljardieris sniedzis arī ievērojamu artavu Mehiko vēsturiskā centra atjaunošanā un mākslas relikviju saglabāšanā – viņa dibinātais fonds atbalsta Mehiko Museo Soumaya (muzejs, kas nes viņa dzīvesbiedres vārdu), kurā starp 66 tūkstošiem eksponātu apskatāma pasaulē otra lielākā Ogista Rodēna skulptūru kolekcija, kā arī Da Vinči, Pikaso, Renuāra, Dalī un citu dižgaru darbi.

Pārmetumi un miljardu zaudējumi

Pasaules bagātākais vīrs izpelnījies arī ne mazumu kritikas un pārmetumu, galvenokārt tādēļ, ka pie turības ticis valstī, kur teju piektdaļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, bet IKP uz vienu iedzīvotāju ir ap 15 000 ASV dolāru (Latvijā šis rādītājs ir aptuveni līdzvērtīgs, kamēr pārtikušajā Luksemburgā tas pārsniedz 83 tūkstošus). Tāpat magnātam pārmet monopola stāvokļa izmantošanu („Telmex” kontrolē 90% Meksikas fiksēto sakaru tirgus) un nesamērīgu tarifu noteikšanu, kas, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtās informācijas, ir vieni no augstākajiem pasaulē.

Tāpat, pēc Slima kritiķu domām, viņa kompāniju privileģētais stāvoklis neļauj attīstīties mazākiem šīs nozares uzņēmumiem, kā rezultātā tiek ierobežota konkurence, netiek radītas jaunas darba vietas un tūkstošiem meksikāņu spiesti doties labākas dzīves meklējumos uz ASV.

Domājams, pārmetumi nav gluži bez pamata – pagājušā gada aprīlī Meksikas Federālā komisija vienai no Slimam piederošajām un pasaules lielākajām mobilo sakaru kompānijām „Radiomovil Dipsa” uzlika naudas sodu viena miljarda ASV dolāru apmērā, vainojot to sistemātiskā tarifu paaugstināšanā zvaniem uz fiksētajiem telefoniem un izejošajiem zvaniem, kas skar citus mobilo sakaru operatorus. Tāpat uzņēmumu apsūdzēja nesamērīgi augstu tarifu noteikšanā konkurentiem sniegto fiksēto telefonu pakalpojumiem.

Pats uzņēmējs gan kritiku uztver mierīgi, norādot, ka neuztraucas, ko par viņu domā citi, un apgalvo, ka izpatikšana citiem būtu pielīdzināma nāves spriedumam. Savukārt, runājot par izmaiņām savu īpašumu vērtībā, Slims lielus nopelnus piedēvē akciju tirgum, gan lakoniski norādot, ka tas ir svārstīgs un bagātība tā dēļ var gan augt, gan vienā mirklī strauji sarukt. Pieredzējušais magnāts zina, ko saka, jo uz savas ādas to jau ir izbaudījis – lielā mērā tieši akciju tirgus krituma dēļ viņa pērnajā martā ar 74 miljardiem ASV dolāru novērtētā impērija gada laikā palētinājusies par... veseliem pieciem miljardiem.

Miljardierim neraksturīga pieticība

Savā ikdienas dzīvē magnāts, kurš naudaszīmes ikdienā varētu bez bēdu izmantot tapešu, papīra dvieļu un citu praktisku atribūtu vietā, ir teju pieticības etalons. Gluži kā virkne viņa līdzgaitnieku, kuri sastopami pasaules bagātāko ļaužu pulkā, Slims vairāk nekā 40 gadu dzīvo vienā un tajā pašā, pēc viņa mērogiem pavisam necilajā, sešu guļamistabu mājā Mehiko, kā arī, par spīti nolaupīšanas draudiem, ikdienā pārvietojas paša vadītā necilā, toties necauršaujamā „Mercedes” markas auto. Tiesa, braucienos viņu pavada bruņota apsardze.

Lai arī meksikānis pirms pāris gadiem par 44 miljoniem ASV dolāru iegādājās astoņstāvīgu dzīvojamo ēku Piektajā avēnijā, Manhetenā, tādējādi veicot vienu no visdārgākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Ņujorkas vēsturē, par mītnes vietas maiņu viņš nedomā, turklāt arī par vērienīgo pirkumu izteicies, ka māja ir „par lielu, lai tajā dzīvotu”.

Tāpat multimiljardieris plaši izpelnījies „staigājošā kontrasta” apzīmējumu – cilvēks, kuram pieder virkne augsto tehnoloģiju uzņēmumu, pats reti izmanto datoru, priekšroku dodot papīram un pildspalvai. Pretēji vairumam bagātnieku, Slims ignorē dārgas jahtas, privātās lidmašīnas un tamlīdzīgas naudīgu ļaužu „rotaļlietas”, brīvajā laikā fanojot par beisbolu. Turīgais vīrs allaž uzsvēris ģimenes nozīmi savā dzīvē, ko apliecinājis, dzīvojot saskanīgā ģimenē ar Sumaju, kura 1999.gadā pēc 32 gadu kopdzīves gan aizgāja aizsaulē. Viņu ģimenē izaudzināti seši bērni.